Īpašas nepieciešamības gadījumā Latvijas studentus, kas studē Ārzemju departamenta studiju programmās, varētu pārvietot arī uz studiju programmām ar valsts mācību valodu. Knēts norādīja, ka Eiropas augstākās izglītības stratēģija balstās uz studentu un mācībspēku apmaiņu, taču ja valsts augstskolās mācās tikai valsts valodā, tas nebūšot iespējams. Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības departamenta direktors Jānis Čakste norādīja, ka Izglītības likums ir tas, kas nosaka, ka studijas valsts augstskolās notiek valsts valodā. Savukārt Augstskolu likumā un Valsts valodas likumā ir savstarpējas atsauces uz otru likumu, skaidri nenorādot mācību valodu, paskaidroja Čakste. Šī norma radot nevienlīdzīgu konkurenci starp valsts un privātajām augstskolām, kam nav jāievēro šie noteikumi. Tuvākajā laikā ministrijā tiks izveidota darba grupa, kas izpētīs radušos situāciju un, iespējams, lems par grozījumiem Augstskolu likumā, lai noteiktu Senātam tiesības reglamentēt valodas lietošanu. Lai gan valsts valodai būtu jāpaliek studiju pamatvalodai, šādas normas neveicinās Eiropas Savienībā plānoto studentu apmaiņu, norādīja Čakste. Jau ziņots, ka Latvijas studenti RTU bakalaura un maģistra grādu Uzņēmējdarbības un vadības studiju programmā varēja iegūt arī krievu valodā, jo ārvalstu studentu atsaucība, kuriem šī programma izveidota, bijusi niecīga. Patlaban minētajā studiju programmā pirmajā kursā studē viens Lietuvas un astoņi Latvijas studenti, otrajā kursā - viens Kazahijas un trīs Latvijas studenti, savukārt trešajā kursā - pa vienam Igaunijas, Moldovas, Ukrainas, Kazahstānas un diviem Turkmēnijas un Latvijas studentiem. Neklātienē studē apmēram 80 Latvijas studentu, informēja RTU mācību prorektors Elmārs Beķeris. Beķeris uzsvēra, ka visas zināmās Eiropas augstskolas lepojas ar spēju piesaistīt studentus studijām svešvalodās, kas tiek vērtēts kā viens no augstskolas kompetences un kvalitātes rādītājiem, ceļ augstskolas atpazīstamību, paplašina sakarus un nodrošina papildu ienākumus.