Pirmie piketa norises vietā pretim Ministru kabineta ēkai pie Pareizticīgo katedrāles ieradās Latvijas Policistu biedrības (LPB) aktīvisti. Drīz vien viņiem pievienojās aptuveni 40 policistu no Liepājas, un bariņos sāka pulcēties arī ugunsdzēsēji. Īsi pirms pulksten 12.00 piketa rīkotāji izdalīja plakātus, un gan civilā, gan formā ģērbtie policisti organizēti sastājās ielas malā. Visu Neatkarīgās aptaujāto policistu pirmā un galvenā prasība valdībai bija viena – lielāka alga. Ja valsts likumsargiem nodrošinātu "cilvēku cienīgu atalgojumu", tad varētu sākt domāt arī par tehniku, telpām un citām lietām. Rīgas patruļpolicijas inspektoriem, kuri apkalpo Ķengaragu un Pļavniekus, no dienesta trim mašīnām patlaban darba kārtībā ir tikai viena, un ar šo spēkratu patruļniekiem jāizbrauc uz visiem izsaukumiem. "Divdesmit, trīsdesmit minūtes, citreiz pat paiet stunda, līdz mēs ierodamies uz izsaukumu. Protams, cilvēki lamājas uz mums, jo nelaimē nokļuvušos neinteresē, ka mums nav mašīnu. Viņiem vienkārši vajag palīdzību, nevis mūsu skaidrojumus. Mēs šo palīdzību nevaram sniegt," katastrofālo situāciju skaidroja patruļpolicijas darbinieks Jānis Čiževskis. Jūrmalas policijas pārvaldes nepilngadīgo lietu inspektore Diāna Lindberga uz piketu bija ieradusies ar abiem saviem bērniem. "Jebkuram cilvēkam, kurš strādā policijā, vienkārši ir grūti izdzīvot. Lai gan Jūrmalas policijas pārvaldē situācija nav nemaz tik slikta, tāpat naudas ir par maz, un algas ir tikpat niecīgas kā citur Latvijā. Es strādāju tikai policijā, bet mans vīrs divās apsardzes firmās vienlaikus, lai mēs varētu izdzīvot, apģērbt un pabarot bērnus un nomaksāt dzīvokļa kredītu." Ventspils Kriminālpolicijas priekšnieka vietniekam Alfrēdam Paulānam, neskaitot zemās algas, vislielākās raizes sagādā Ventspils policijas ēkas bēdīgais stāvoklis. Neatkarīgajai viņš pastāstīja, ka nams ir gandrīz avārijas stāvoklī un pilsētas likumsargiem ir bail pēkšņi palikt bez telpām. A. Paulāna vadīto izziņas nodaļu šogad pametuši seši kvalificēti darbinieki, un arī pats nodaļas priekšnieks ir saņēmis piedāvājumu strādāt citur. A. Paulāns neslēpa, ka tuvākajā laikā grasās pamest policiju. Divi likumsargi no Rīgas Galvenās policijas pārvaldes, atbildot uz Neatkarīgās jautājumu, kādēļ esat ieradušies uz piketu, vien norādīja uz blakus esošu plakātu. To rotāja uzraksts: "Gods kalpot Latvijai, bet kauns saņemt tādu algu." Kārtībnieki nevēlējās, lai viņu vārdi tiktu publicēti laikrakstā. Līdzīgu anonimitāti sarunās ar žurnālistiem saglabāja arī vairāki citi policisti, to skaidrojot ar bailēm no iespējamām represijām. "Baumu līmenī ir dzirdēts, ka Rīgas policijā uz piketu atnākušos policistus sagaida vadības rājiens. Tāpat it kā paredzēts sodīt tos, kuri piketējuši formas tērpā. Man ir informācija, ka Latgalē, sevišķi Daugavpilī, policijas vadība par piedalīšanos piketā draudējusi piemērot dažāda veida sankcijas, tādēļ no šā reģiona piketētāji neatbrauca. Šo informāciju mēs nodosim iekšlietu ministram," žurnālistiem stāstīja LPB valdes priekšsēdētājs Agris Sūna. Uz brīdi no valdības ēkas iznāca arī premjers Aigars Kalvītis, kurš ar piketētājiem gan nerunāja, tikai sniedza intervijas žurnālistiem. Arī iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons galveno uzmanību veltīja reportieriem, nedaudz vēlāk pievēršoties arī protestējošiem policistiem. Tikpat mobili, cik sanākuši, tieši pulksten 13.00 policisti izklīda. Daļa no viņiem organizētās grupās devās pie Brīvības pieminekļa nolikt ziedus un turpat nofotografēties, lai sagādātu kādu piemiņu par pirmo policistu piketu Latvijas vēsturē.