Vietējās jeb reģionālās partijas tagad ir kļuvušas par iekārojamu kumosiņu lielajām — nacionālajām — partijām. Uz 9. Saeimu mērķējošie politiskie spēki sacenšas savā starpā, kurš līdz vēlēšanām savā sarakstā "savāks" vairāk mazo pilsētu un pagastu partiju.
Centrālās partijas «kolekcionē» provinces politiķus (5)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvijai un Ventspilij klīrējas. Tad tā bramanīgi paziņo, ka Saeimas vēlēšanās varētu startēt patstāvīgi, tad atkal dod cerības par iespējamo sadarbību gan ZZS, gan Jaunajiem demokrātiem. Apvienība LPP/LC parakstījusi sadarbības līgumus ar reģionālajām partijām Ogres novadam, Mēs savam novadam, Rīgas apriņķa novadu apvienību un Vidzemes apvienību. Liepājas attīstībai sola aģitēt par Jauno laiku, bet Liepājas partija piesliešoties Tautas partijai. Daugavpils pilsētas partija sabrāļojusies ar Saskaņas centru, bet Zemgales partija savukārt ar Jaunajiem demokrātiem. Toties Tukuma pilsētai un novadam visas sadarbības meklēšanas "stelles" ir noriebušās, un tā nolēmusi ne ar vienu vairs par to nerunāt un Saeimas vēlēšanās nepiedalīties.
Neraugoties uz samērā lielo jau noslēgto vienošanos skaitu, pāri paliek vēl krietns "žūksnis" vietējo partiju, un lielajām, pazīstamajām partijām priekšā vēl paveras plašs darbības lauks. Kaut vai, piemēram, iesaistīties sacensībā par Latvijai un Ventspilij vai par Latgales gaismu.
Latvijas partiju saraksts patiešām ir diezgan plašs. Atskaitot reģionālās un likvidētās vai darbību izbeigušās partijas, tajā ir vairāk par 45 partijām. Var apvienoties arī paši lielie, kā, piemēram, to jau izdarīja Latvijas ceļš un Latvijas Pirmā partija vai Latvijas Zemnieku savienība un Zaļā partija. Daļu no tā sauktajām mazajām partijām ir dibinājuši dažādu rangu dīvaiņi un fanātiķi. Ir, piemēram, tāda Dabas likuma partija, Sporta partija, nacionālā apvienība Namejs, Latviešu zemnieku savienība (nejaukt ar Latvijas Zemnieku savienību) un citas. Darbalauks sadarbības līgumu slēgšanai tiešām plašs.
Lai arī izskatās, ka cīņa par reģionālo partiju atbalstu patiešām rit pilnā sparā, Latvijas situācijā šos mazos veidojumus par reģionālām partijām patiesībā var dēvēt visai nosacīti. Politologs Jānis Ikstens saka: "Faktiski Latvijā reģionālo partiju nav. Tās ir vienas pilsētas vai pagasta partijas, kuras ir spēcīgas tikai savā "dzimšanas vietā". Šajās partijās neko nopietnu nesaredzu, kā vien atsevišķu cilvēku vēlmi iegūt politisku varu. Tomēr lielās partijas apvienība ar vietējo ir mazāk kaitīga nekā divu lielo apvienošanās. Vietējās partijas ir politiski neitrālākas." Viņš uzskata, ka citur pasaulē reģionālās partijas tiek veidotas pēc citiem principiem un ideāliem. Piemēram, Lielbritānijā ir spēcīgas velsiešu vai skotu partijas, kuru identitāte balstīta uz senu kultūrvēsturisku mantojumu. Savukārt mūsu valstī Zemgales partijas par savu prioritāti nekādi neuzskata zemgaliešu tradīcijas vai specifikās intereses, bet Kurzemes partijas — kurzemnieku lepnumu un tamlīdzīgi. To programmas akcentē konkrētas administratīvās teritorijas problēmas. Tāpēc, piemēram, no Kurzemes uz Vidzemi emigrējušam vēlētājam nav motivācijas balsot tieši par kurzemnieku partiju, kurai it kā būtu jāuzsver viņa personiskā, no paaudzes paaudzē mantotā identitāte. Jānis Ikstens atturas prognozēt, vai vietējo partiju pārstāvju iekļaušana lielo partiju vēlēšanu listēs attaisnos uz tām liktās cerības.
Politologs Andris Runcis domā, ka lielās partijas vietējos politiskos spēkus piesaista, arī merkantilu apsvērumu vadītas — lai būtu atvieglots aģitācijas darbs noteiktā reģionā. Iegūstot vietējo atbalstu, nacionālajām partijām vairs nevajadzēs īpaši pūlēties ar aģitāciju konkrētajā pilsētā vai ciematā. Tomēr tas ir ne tikai ieguvums, bet arī zaudējums, jo "lielajiem" sarakstā vajadzēs parūmēties, lai listes augšgalā atbrīvotu vietu arī reģionālo partiju pārstāvjiem. Tāpēc sagaidāmas rīvēšanās centrālo partiju vadībā, jo neviens labprāt negribēs savu "iesildīto vietiņu" atdot provinces cilvēkiem. Tāpat Andris Runcis uzskata, ka reģionālo partiju piesaistīšana centrālajām partijām negarantē automātisku vietējo partiju atbalstītāju balsis, jo vēlētāja kritēriji, izvēloties, par ko balsot, pašvaldības un parlamenta vēlēšanās ir atšķirīgi.
Savukārt politologs Nils Muižnieks uzskata, ka tādas politiskās "laulības" ir liels risks arī pašām vietējām partijām: "Nav noslēpums, ka tagad notiek zināma patronāža — lielās partijas naudu dažādiem reģionu projektiem — skolu remontiem, sporta zāļu celtniecībai un tamlīdzīgi — dala "savējiem". Kas notiks, ja centrālā partija nenāks pie varas? Kā zināms, valdošās partijas bieži vien mainās un līdz ar to arī turpmākais atbalsts vietējām parijām ir neprognozējams.".
**
Politiskās iekāres objekts — reģionālās partijas
Uzņēmumu reģistra politisko partiju sarakstā ir iekļautas 74 organizācijas. Četras no tām darbību ir izbeigušas, bet sešas likvidētas. Tātad formāli mūsu valstī darbojas 64 partijas. Labākajā gadījumā katrs no mums varētu nosaukt tikai pārdesmit, bet kas ir pārējās?
16 no tām ir reģionālas partijas, pārsvarā tās zina tikai vietējo pilsētu vai pagastu iedzīvotāji. Dažas no tām, piemēram, Latvijai un Ventspilij vai Latgales gaisma, ir populāras arī valsts mērogā, bet līdzīgu ir absolūtais mazākums.
Nedēļa centās noskaidrot, ko šīs 16 partijas pārstāv un ar kādiem spēkiem, iespējams, nolēmušas apvienoties pirms 9. Saeimas vēlēšanām.
Bauskas rajona Nacionālā apvienība (BRNA) savu darbību uzsāka pirms 2001. gadā notiekošajām pašvaldību vēlēšanām, lai piedalītos Bauskas pilsētas Domes vēlēšanās. Par tās līderi kļuva toreizējais pilsētas mērs, Latvijas ceļa biedrs Jānis Teikmanis, kad viņu sarakstā ar pirmo numuru atteicās iekļaut vietējā LC nodaļa. KNAB 2004. gada augustā uz trim mēnešiem apturēja apvienības darbību, jo tā laikus nebija iesniegusi finanšu pārskatu. Pērn notikušajās pašvaldības vēlēšanās BRNA Bauskas Domē ieguva vienu vietu.
Latvijai un Ventspilij (LV) ir viena no redzamākajām un ietekmīgākajām reģionālajām partijām, kuras neapšaubāmais līderis ir Ventspils mērs Aivars Lembergs. Partijas vadonis ir pārliecināts par savas partijas spēku un ietekmi. Februāra sākumā viņš pat paziņoja, ka pieļauj iespēju 9. Saeimas vēlēšanās kandidēt no LV saraksta. Vienlaikus politiskajās aprindās tiek spriests, ka LV var apvienoties vienā sarakstā ar Māra Gulbja vadītajiem Jaunajiem demokrātiem vai "zaļajiem zemniekiem".
Mēs savam novadam (MSN) ir neliela reģionālā partija Daugavpils novadā. Tā līdz šim galvenos laurus ir plūkusi Ilūkstē, kur šā gadsimta sākumā par pilsētas mēru kļuva MSN līderis Jānis Anspoks. Jau kopš pašiem pirmsākumiem partijas biedri Latgales pusē kandidēja vienotā sarakstā ar Latvijas ceļu. Šāgada janvārī MSN parakstīja sadarbības līgumu ar LPP/LC apvienību. MSN līderis Vitālijs Aizbalts uzskata, ka būt vienā apvienībā ar satiksmes ministru Aināru Šleseru ir izdevīgi — tādā veidā varētu panākt, ka Latgale saņems vairāk līdzekļu autoceļu uzlabošanai.
Liepājas attīstībai (LA) ir viena no vairākām vietējām partijām, kas radušas mājvietu pilsētā, kurā piedzimst vējš. Pagājušajā gadā tā pilsētas Domē ieguva tikai vienu vietu. Partija savu darbību regulāri aktivizē tikai pirms kārtējām pašvaldību vēlēšanām. Tādēļ rodas arī neskaidrības tās finanšu kontrolē, jo pārskati tiek iesniegti novēloti. 2003. gadā KNAB pat pieprasīja LA apturēšanu. Liepājā tai ir savs konsekvents atbalstītāju loks, tās aģitācijas pasākumos ir piedalījusies pat rokgrupa Līvi. Vietvarā LA sadarbojas ar pilsētas mēra Ulda Seska vadīto Liepājas partiju un Jauno laiku.
Liepājas partija (LP) savā ziņā ir salīdzināma ar Ventspils vietvalža Lemberga Latvijai un Ventspilij, jo LP arī dibinājis Latvijas lielpilsētas mērs — Uldis Sesks — un tā arī guvusi vietējo cilvēku atbalstu, kaut gan salīdzinoši tās atbalstītāju pulks ir mazāks. Arī Uldis Sesks prāto par piedalīšanos Saeimas vēlēšanās, bet tikai tādā gadījumā, ja tiktu pieņemti likuma grozījumi un tiktu atļauts savienot pašvaldības un Saeimas deputāta mandātus. Mēneša sākumā LP kopsapulcē tika atrasta "lielā" partija sadarbībai, un tagad spriedīs, kā un par ko noslēgt sadarbību ar Tautas partiju.
Daugavpils pilsētas partija (DPP), izvērtējot jau notikušo pašvaldības vēlēšanu rezultātus, sadarbības partnerus meklē stiprākajā vai izdevīgākajā politiskajā spārnā. Pērn notikušajās vēlēšanās tā startēja vienā sarakstā ar Tautas saskaņas partiju (TSP) un Jauno centru. Tagad tā iekļāvusies apvienībā Saskaņas centrs. Savulaik DPP aktīvi cīnījās pret kādreizējā pilsētas mēra vadīto partiju Latgales gaisma, kā arī 2000. gadā parakstīja sadarbības līgumu ar Latvijas ceļu.
Latgales gaisma (LG), kuru vada kādreizējais Daugavpils mērs Rihards Eigims, kandidē ne tikai Daugavpilī, bet arī citos Latgales novados, piemēram, Rēzeknē. Pēdējie aptaujas dati liecina, ka LG Latvijas mērogā atbalsta 0,9% vēlētāju. Tā kā tā ir reģionāla partija, tad Latgalē atbalstītāju skaits noteikti ir lielāks par minētajiem 0,9 procentiem. Partija ir izcēlusies gan ar reklāmas līdzekļu pārtēriņu, par ko ierosinātas un pēc tam atsauktas tiesvedības, gan ar atraktīviem pasākumiem. Piemēram, par godu daugavpilietēm LG jau pāris gadus pēc kārtas 8. martā rīko uguņošanu. 8. Saeimas vēlēšanās LG startēja ar atsevišķu sarakstu. LSDSP Rīgas Domes frakcijas priekšsēdētājs Jānis Dinevičs pirms pusotras nedēļas izteica varbūtību, ka LG varētu būt labs sociāldemokrātu sabiedrotais.
Savienība Latgales sirds (LS) ir tipiska viena politiķa partija. To pirms gada dibinājis toreizējais Rēzeknes mērs Ernests Jurkāns, lai startētu vēlēšanās. Atkārtoti par mēru viņš nekļuva, bet vietnieka amatu ieguva gan. Ernests Jurkāns ir bijis vairāku partiju biedrs un piedalījies arī partiju dibināšanā. 5. Saeimas vēlēšanās viņš kandidēja no saraksts Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai. 1994. gadā viņš dibināja partiju Saimnieks, pēc tam piedalījies Saimnieka apvienošanā ar Demokrātisko partiju. 1998. gadā apturējis savu darbošanos partijā un citu pēc citas sācis dibināt savas — jaunas — partijas: 2002. gada martā — Sociāldemokrātu savienību, pēc mēneša jau ievēlēts par partijas Latvijas brīvībai domes locekli; pirms gada viņš sēdās savienības LS šefa krēslā. Neviena lielā partija ar LS līdz šim nav vēlējusies sadarboties.
Rēzeknes jaunsaimnieks (RJ) ir visjaunākā reģionālā partija. To pērnā gada maijā pirms atkārtotām Rēzeknes Domes vēlēšanām nodibināja toreizējais, tagad jau pārvēlētais, domnieks Valerijs Brokāns. Kuluāros klīst runas, ka RJ varētu parakstīt sadarbības līgumu ar kreiso politisko apvienību Dzimtene, bet konkrēti nodomi vēl nav paziņoti. Viens gan ir skaidrs, ka RJ neies rokrokā ar LSDSP, jo partija savulaik pat grasījās tiesāties ar sociāldemokrātiem — RJ uzskatīja, ka "sociķi" vietējā presē nepamatoti apvainojuši jaunsaimniekus.
Mēs — Olainei (MO) nodibināta īsi pirms 2001. gada pašvaldību vēlēšanām. Toreiz MO Rīgas rajona padomē ieguva divas vietas. Pērn notikušajās vēlēšanās par MO nobalsoja tikai 94 olainieši jeb 2,7 % no visiem vēlētājiem. 2002. gada aprīlī Uzņēmumu reģistrs gatavoja ierosinājumu slēgt septiņas partijas, tostarp arī MO. Laikraksts Vakara Ziņas rakstīja, "ka vairākas no šīm partijām vada visnotaļ dīvainas, odiozas un pat skandalozas personības". MO turklāt laikus nebija iesniegusi finanšu pārskatus. Tās līderis Valerjans Ivanovs ir profesionāls žurnālists, kurš strādājis dzelzceļnieku izdevumos — Gudok un Latvijas Dzelzceļnieks. Viņš izteicies, ka partiju apvienošanos "atbalsta idejiskā līmenī", bet nav konkretizējis, ar ko vēlas apvienoties. Neviena lielā partija nav izteikusi vēlmi sadarboties ar MO.
Zemgales partija (ZP) jau atradusi sabiedrotos un janvāra beigās paziņoja, ka vēlēšanās startēs kopā ar Māra Gulbja vadītajiem Jaunajiem demokrātiem. ZP pirms pieciem gadiem nodibināja Jelgavas Domes deputāts Viktors Valainis. Līdz šim ZP valsts mērogā īpaši nav izcēlusies, vienīgi piepulcējusies to politisko organizāciju sarakstiem, kuros minētas partijas, kas sodītas ar naudas sodu par finanšu pārskatu neiesniegšanu laikus. Jelgavas Domes vēlēšanās ZP startēja vienā sarakstā ar mazpazīstamo Sociāldemokrātu savienību.
Tukuma pilsētai un novadam (TPN) ir vienīgā reģionālā partija, kura skaidri un gaiši paziņojusi savu attieksmi pret partiju apvienošanos un savu nostāju 9. Saeimas vēlēšanās. TPN savā novadā ir pārliecinošs līderis. Pašvaldības vēlēšanās tā ieguva 48,9% balsu, un no tās saraksta ievēlēts arī Tukuma mērs Juris Šulcs. 8. februārī TPN notikušajā sapulcē tika nolemts, ka partija nepiedalīsies Saeimas vēlēšanās un "pārtrauks sarunas ar visiem politiskajiem spēkiem" par iespējamo politisko apvienību veidošanu. Ja kāds no TPN biedriem vēlēsies startēt Saeimas vēlēšanās, viņš to brīvi varēs darīt kādas citas partijas sarakstā. Juris Šulcs ir teicis, ka parlamenta vēlēšanās TPN aicinās balsot par Jauno laiku, ar kuru TPN izveidojusies laba sadarbība. Pagājušajā mēnesī TPN nesaskaņu dēļ atteicās no domas kopā ar LPP/LC izveidot reģionālo partiju apvienību, kaut gan pirms tam Juris Šulcs bija šīs idejas aizstāvis. Par iespēju iesaistīties politiskā apvienība TPN savulaik runāja arī ar Jauno demokrātu līderi Māri Gulbi.
Jūrmala — mūsu mājas (JMM) nodibināta īsi pirms pagājušajām pašvaldības vēlēšanām — 2004. gada novembrī. To izveidoja SIA Jūrmalas namsaimnieks valdes priekšsēdētājs Raimonds Munkevics. Jūrmalā pērnā gada pavasarī vēlēšanās piedalījās rekordliels partiju sarakstu skaits, un šī, pēc visa spriežot, ir partija, kas nodibināta tikai ar vienu mērķi — lai savu pārstāvi iedabūtu pilsētas Domē. Tāpēc arī nekādas sarunas par JMM iekļaušanu kādā reģionālo partiju sarakstā nav notikušas un acīmredzot arī nenotiks. Raimonds Munkevics pirms savas "kabatas partijas" nodibināšanas bija Jaunā laika biedrs.
Ogres novadam (ON) jau ir parakstījis sadarbības līgumu ar LPP/LC un nolēmis Saeimas vēlēšanās startēt vienā sarakstā. 2004. gada nogalē ar grūtībām tika nodibināta ON. Ar pirmo piegājienu Uzņēmumu reģistrs partiju nereģistrēja, jo tās dibināšanas sapulcē piedalījās tikai 169 nevis 200 cilvēku, kā to pieprasa partiju dibināšanas likumdošana. Gan Ogres pilsētā, gan rajona pagastos pašvaldību vēlēšanās ON guva pārliecinošu uzvaru.
Rīgas apriņķa novadu apvienība (RANA) ir viena no četrām reģionālajām partijām, kura nolēmusi nākamajās pašvaldību vēlēšanās startēt kopā ar LPP/LC. Arī šo apvienību nodibināja aizpērn — pāris mēnešu pirms pašvaldību vēlēšanām. Par tās līderi kļuva ilggadējais Ādažu pagasta vecākais Normunds Breidaks. Valsts mērogā RANA nav izcēlusies, kaut vai tādēļ, ka partijai nav vēlētāju atbalsta rajona centra pilsētā, kas šai gadījumā ir Rīga. Tādēļ RANA ir interesanta kā maza, bet tajā pašā laikā bagāta un prestiža pagasta politiskais spēks.
Vidzemes apvienība (VA) neizceļas no vairuma reģionālo partiju. Arī tā dibināta pēdējā brīdī pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām un iestājusies vienā kompānijā ar LPP/LC, cerot uz vietām 9. Saeimā. Tas arī nav īpaši pārsteidzoši, jo Valmieras domē VA jau kopš pirmsākumiem ir "uz vienu roku" ar LPP. Abas partijas pilsētas mēra amatam virzīja vietējo luterāņu mācītāju Valteru Korāli, bet bez panākumiem.