Ar ragavām un slēpēm Biķernieku Holokausta memoriālā (89)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

"Latvijas Avīzes" lasītājs Māris Puķītis paudis neizpratni par ziemas prieku baudītājiem – slēpotājiem, snovbordistiem, ragaviņu braucējiem – Biķernieku mežā esošajā Holokausta memoriālā. Ebreju organizācijas un Izraēlas vēstniecība nosoda izklaides ebreju masu apbedījumu vietā.

M. Puķītis kopā ar sievu un meitu sestdien, 7. janvārī, devās uz Biķernieku mežu, lai atpūstos un mazā meitene varētu pabraukāties ar ragaviņām. Ejot Puķīšu ģimene ieraudzīja, ka pa Holokausta memoriāla ebreju moku ceļu bērni ar vecākiem un jaunieši "vālē ar ragaviņām un sniega dēļiem un visiem tas liekas normāli".

"Man tas likās nenormāli, mēs zinām, kas tur ir noticis. Mēs meitai pateicām, ka šeit mēs nebraukāsimies ar ragaviņām, un viņa ļoti labi to saprata. Tur nav nekādu norāžu, taču, ja cilvēks nav muļķis, viņš sapratīs, ka tie ir ebreju kapi, tas redzams pēc obeliskiem, kas ieskauj apbedījumus, tāpat ir memoriālās plāksnes ar gada skaitļiem. Notiekošo var salīdzināt ar braukšanu ar slēpēm pa Brāļu kapiem," teica M. Puķītis. Memoriālu regulāri izmanto kā slēpošanas trasi, sevišķi brīvdienās. Tur ir augstas kāpnes, kas tagad ir apledojušas un apsnigušas, tāpēc braucēji tās uzskata par labu trasi. M. Puķītis domā, ka pašvaldības policijai un ebreju kopienai vajadzētu rūpīgāk sekot notiekošajam memoriālā.

"Tāda ir cilvēku daba – viens kapos brauks ar ragavām, cits noņems cepuri," komentē SIA "Ebreju nams" direktore Jeļena Kostiļkova, kura strādā arī muzejā "Ebreji Latvijā". Viņa ar "Latvijas Avīzes" starpniecību aicināja bērnus nebraukāt ar ragaviņām un slēpēm pa cilvēku kauliem. Pēc viņas domām, lielākā vaina jāuzņemas vecākiem, kas ļauj vizināties kapos un neizglīto savas atvases vēstures jautājumos.

Izraēlas vēstniecības Latvijā pārstāvji atgādināja, ka lielākajās holokausta upuru piemiņas vietās ir skaidras norādes par apbedījumu raksturu, tāpēc katram vajadzētu saprast, kur viņš atrodas.

Biķernieku memoriālu apsaimnieko sabiedriska organizācija "Brāļu kapu komiteja". Tās vecākais referents Arnis Āboltiņš pastāstīja, ka memoriāls ir uzcelts 2001. gadā par Vācijas naudu. Vācu kara kapu aprūpes tautas savienība savāca naudu memoriālam no tām apmēram 30 pilsētām, no kurām atveda ebrejus uz Biķernieku mežu nošaušanai. Tur guļ arī citu tautību un valstu karagūstekņi un padomju aktīvisti, kurus nošāva 1941. gadā. Desmitiem tūkstošu cilvēku guļ 57 apbedījumu vietās. Vācieši ik gadus maksā firmai "Ripers" apmēram desmit tūkstošus eiro par memoriāla uzturēšanu, kas ir pietiekami, lai veiktu sezonas darbus, bet apsargāšanai naudas nepietiekot. A. Āboltiņš pauda nožēlu, ka kapiem apkārt nav žoga. Teritorija ir diezgan liela, apmēram astoņi hektāri.

"Policija ir brīdināta, ka kapi ir starptautiskas nozīmes objekts, uz kuru attiecas Latvijas – Vācijas starpvalstu līgums, taču acīmredzot budžetā nav paredzēti līdzekļi, lai šo līgumu pildītu. Protams, policija patrulē, taču ar to nepietiek. Varbūt vajadzētu sarīkot policijas reidu," teica A. Āboltiņš. Pēc vandalisma aktiem policija ieteikusi ierīkot novērošanas iekārtas, taču tam naudas nepietiekot.

Pašvaldības policijas sabiedrisko attiecību sekretāre Inese Tīmane atklāja, ka vēl vakar policijas patruļa apmeklēja memoriālu, taču nekādus pārkāpumus nekonstatēja, arī sūdzības no iedzīvotājiem neesot saņemtas. Jāpiebilst gan, ka vakar bija darbadiena, bet bērni ziemas izpriecas bauda tieši brīvdienās.

Komentāri (89)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu