Iespējams, ka šodien Eiropas Parlaments pieņems rezolūciju, kurā būs noteiktas geju un lesbiešu nediskriminējošas normas, un kā viena no dedzīgākajām šīs rezolūcijas atbalstītājām Eiroparlamentā sevi parādījusi apvienības PCTVL pārstāve Tatjana Ždanoka. Tieši viņas frakcija nekautrējas par vienu no homofobākajām valstīm nodēvēt Latviju.

Eiropas Parlaments (EP) vakar aicināja stingri vērsties pret Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kas diskriminē homoseksuālistus, arī pret Latviju. Taču, kā norāda Latvijas politiķi, tā ir tikai politiska spēle, kurā gejus izmanto kā ieganstu. Kā Neatkarīgajai norāda Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns, geju un lesbiešu intereses aizstāv Tatjanas Ždanokas pārstāvētā partiju frakcija – Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa. Viņš uzsver, ka tieši T. Ždanokas frakcijas rezolūcijā blakus pārmetumiem tiek sauktas vārdā atsevišķas valstis, arī Latvija. T. Ždanokas aktivitātes Eiropas Parlamentā jūt vēl viena Latvijas pārstāve – TB/LNNK biedre Inese Vaidere.

Arī viņas frakcija Eiroparlamentā – Nāciju Eiropas grupa izstrādājusi rezolūciju, taču tā neesot tik radikāla. "Mēs nenoliedzam, ka geju un lesbiešu tiesības ir jāievēro, taču mēs aizstāvam arī klasiskās ģimenes un baznīcas vērtības," norāda I. Vaidere. Viņa piebilst, ka nezina, cik liels ir T. Ždanokas ieguldījums zaļo rezolūcijas tapšanā, taču Latvijas vārda pieminēšanā jūtams T. Ždanokas pirksts.

Pati T. Ždanoka nenoliedz, ka "zaļie visdrosmīgāk atbalsta gejus un lesbietes", taču galvenie iniciatori partijā esot citi. Viņa arī norāda, ka nav pamata slēpt, kurās valstīs homofobija ir visizteiktākā, tāpēc rezolūcijā kopā ar konservatīvi noskaņoto Poliju minēta arī Latvija un Lietuva. T. Ždanoka arī pauž neizpratni, kāpēc Latvijas Saeimai bija jāgroza Satversme, nostiprinot vīrieša un sievietes savienību, kas vēl vairāk diskriminējot gejus un lesbietes.

Savukārt vairāki Eiroparlamenta deputāti no Polijas uzsver, ka cilvēkus nevar piespiest atbalstīt vairāk tiesību gejiem, ja viņiem personiski tas nav pieņemams, un vēršanās pret homoseksuāļiem ir tikai daļa no vispārējās pretestības pret citādo. "Eiropas Parlamentam nevajadzētu prasīt, lai visas valstis akceptētu homoseksualitāti, jo ir valstis, kas ir konservatīvas, un ir valstis, kas ir liberālākas," uzskata deputāte Barbara Kudricka.

Arī Latvijas Saeimas deputāti pauž nosodījumu Eiropas Parlamenta centieniem iejaukties citu valstu, to skaitā Latvijas, iekšpolitikā un pūliņiem ietekmēt Saeimas priekšstāvju viedokli. Jāatgādina, ka, neskatoties uz ES augstāko ierēdņu iebildēm, gan Latvija, gan Lietuva, gan Polija nostiprinājušas vīrieša un sievietes savienību valstu konstitūcijās.

***

Augusts Brigmanis (ZZS), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas loceklis:

– Katram ir izvēle, kā veidot savu seksuālo dzīvi, un es neņemos nevienu nosodīt – katram pašam jāizdara sava izvēle. Es esmu pragmatisks un diezgan puritāniskas dzīves piekritējs un pirmajā vietā lieku laulību starp vīrieti un sievieti. Tas ir valsts stūrakmens. Un, ja šī savienība lieku reizi jānostiprina, tad es esmu ar abām rokām par. Šajā situācijā var nākt neskaitāmi signāli un pārmetumi no Eiropas, tomēr mēs esam suverēna valsts, un mums ir tiesības pateikt skaidri un gaiši savu viedokli šajā jautājumā.

Jānis Šmits (LPP), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas loceklis:

– Latvija vienmēr ir bijusi ļoti toleranta valsts attiecībā pret visa veida minoritātēm, arī pret seksuālajām. Dzīvojiet, dariet, neviens jūs nediskriminē, bet, līdzko sabiedrībai mēģina uzspiest "pareizo patiesību" un visus, kas nav homoseksuāli orientēti, saukt par vecmodīgiem, tā, protams, nākas saskarties ar pretestību. Kas attiecas uz ES rezolūciju – pieņemsim to zināšanai, bet ir laiks starptautiski sākt runāt arī par tradicionālo ģimeņu aizstāvību. Ņemot vērā to, ka Eiropas Parlamentā diskusiju par homofobiju ierosināja Nīderlandes deputāti, gribētu ieteikt, lai viņi paši vispirms notīra savu durvju priekšu, jo šī valsts ir pārvērtusies par narkomānijas un prostitūcijas perēkli.