Pārsvarā piespriestais sods ir pāris minimālo mēnešalgu, taču Lielbritānijā jūrnieku par strādāšanu ar viltotiem dokumentiem uz pieciem gadiem ieliek cietumā, saka Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistra vadītājs kapteinis Jāzeps Spridzāns. Viņš uzskata, ka pāris minimālo mēnešalgu nav īsti adekvāts sods.

Lai jūrnieks varētu braukt jūrā, viņam nepieciešams ne tikai izglītību apliecinošs dokuments, bet jāiegūst arī kompetences sertifikāts jeb darba diploms, kas ik pēc pieciem gadiem jāatjauno, nepieciešama arī virkne citu apliecību par kursu beigšanu. Latvijā darba diplomu izsniedz Jūras administrācijā pēc nokārtota eksāmena, turklāt jāiesniedz arī dokumenti citu attiecīgu kursu beigšanu. Kursus var iziet arī privātās firmās, kuras sertificētas Jūras administrācijā, un arī šī iestāde tiek regulāri sertificēta, lai tās izsniegtie dokumenti būtu starptautiski atzīti.

"Likumīgs" viltojums

Kirils Dobroskoks, kuram tiesa piesprieda 180 latu naudassodu par viltota matroža diploma iesniegšanu, RB stāsta – 2000. gadā bijusi rinda, lai dokumentu saņemtu oficiāli. Taču viņam izteikts piedāvājums doties jūrā pēc nedēļas. Tad nu kāds kolēģis avīzē atradis sludinājumu, kurā firma piedāvājusi juridiskus pakalpojumus un palīdzību jūrniekiem. Kantoris bijis solīds, un par darba diplomu viņš samaksājis maz – 100 ASV dolāru. Taču pērn aprīlī, kad bija pagājuši pieci gadi un diplomu vajadzēja atjaunot, speciālisti pēc pārbaudes datu bāzē konstatēja, ka tas ir viltots. Šobrīd Kirils plāno samaksāt sodu un tad beidzot oficiāli nokārtot dokumentus, lai atkal varētu doties jūrā – viņš šo darbu darījis kopš 1987. gada. Tiesvedības laikā jūrniekiem strādāt nav iespējams. Arī Juriju Nazarovu un Igoru Jurčaku tiesa sodīja ar naudassodu, viņiem būs jāšķiras no 90 latiem katram. 1982. gadā dzimušais Jurijs viltojumu iesniedzis gan darba devējam, gan Jūras administrācijai darba diploma atjaunošanai.

Pēdējos gados viltotu jūrnieku izglītības un kompetences sertifikātu jeb darba diplomu izmantotāji pieklusuši, jo kopš 2003. gada regulāri datu bāzēs tiek pārbaudīti katra jūrnieka dokumenti. J. Spridzāns nenoliedz, ka daļa viltojumu ir ļoti kvalitatīvi. Viņš smej, ka britu kolēģi nenoticējuši, kad latvieši viņiem atbildējuši – konkrētais jūrnieka diploms, par kuru briti vākuši ziņas, ir viltojums. Viņi zvanījuši vēlreiz un lūguši salīdzināt datus atkārtoti, jo divi britu policisti skrupulozi izpētījuši dokumentu un bijuši pārliecināti par autentiskumu. Pārsvarā līdz tiesai nonāk matrožu un motoristu lietas, taču virsnieku pieļautos likumpārkāpumus tiesā skata visai reti, piktojas Jūrnieku reģistra vadītājs. Nesaprašanās ar policiju rodas arī tāpēc, ka likumsargi uzskata – viltoto dokumentu iesniedzējam nereti iestājies noilgums. Taču J. Spridzāns uzsver, ka, sākot darbu, visi dokumenti tiek uzrādīti kuģa kapteinim, pat ja līdz šim cilvēks strādājis uz cita tās pašas kompānijas kuģa, tādējādi praktiski noilgums bieži vien tomēr nav iestājies.

Cenu robežas

Jūrnieku reģistra vadītājs spriež, ka daļa jūrnieku izvēlas pirkt viltotus dokumentus, jo nevēlas ziedot laiku mācībām vai kārtot sertifikācijas eksāmenus darba diploma iegūšanai. Taču viņam šī loģika šķiet nesaprotama, jo par neīstu diplomu jāmaksā daudz vairāk naudas, nekā vajadzētu tērēt par kursu apmeklēšanu, turklāt pastāv gandrīz neizbēgams risks tikt pieķertam. J. Spridzāns atceras, ka savulaik Liepājas Jūrniecības koledžas diplomi maksājuši 500 līdz 600 ASV dolāru, šobrīd izglītības dokuments varētu maksāt divus līdz trīs tūkstošus dolāru, savukārt darba diploma cena melnajā tirgū varētu būt no 300 līdz 500 latu. Jūrnieku reģistra vadītājs uzskata, ka daļa lauku puišu, kas braukuši uz Rīgu pieteikties darbā par jūrniekiem, nav zinājuši, kāda izglītība vai dokumenti nepieciešami, bet paļāvušies, ka ar sludinājumu palīdzību atrastās firmas visu nokārtos. "Ja pie galda sēdēja solīds cilvēks un dažkārt pat ar uzplečiem, jaunajam cilvēkam šķita, ka viss kārtībā – viņš samaksāja pārsimt latu un pēc nedēļas atnāca pēc dokumentiem. Taču virsnieki lai nestāsta, ka piemuļķoti. Viņiem šī kārtība bija jāzina pēc zemāko līmeņu iziešanas kuģa hierarhijā," apgalvo J. Spridzāns.

No jūras drošības viedokļa bīstamākas situācijas var rasties tad, ja ar viltotiem dokumentiem un bez attiecīgas kvalifikācijas strādā virsnieks, kas pieņem nozīmīgus lēmumus, nevis matrozis, skaidro Jūrnieku reģistra vadītājs. Viņš piebilst, ka virsnieki ar amatam neatbilstošu kvalifikāciju riskē ne tikai ar pamatīgām materiālajām vērtībām – miljoniem vērtiem kuģiem un vēl dārgākām kravām –, bet arī ar jūrnieku dzīvību. Tāpēc, viņaprāt, likumos vajadzētu noteikt atšķirīgu atbildību zemākā līmeņa jūrniekiem un virsniekiem.

Ārvalstu diplomi

Viltotāji vairāk pievērsušies ārvalstu izglītības iestāžu diplomu izgatavošanai. Iespējams, likumpārkāpēji cer, ka, piemēram, Kaļiņingradas mācību iestādes dokumentu viltojumus atklāt būs grūtāk, taču velti – Jūrnieku reģistra darbinieki sazinās arī ar ārzemju iestādēm. Šādu palīdzību lūdz arī ārzemju iestādes un darba devēji.

Jūras administrācijā darbinieces jau "uz aci" iemanījušās noteikt, kuri dokumenti ir viltoti, pazīstot pat vissīkākās nianses. Tomēr gala atzinumu var dot tikai eksperti no Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes.

***

FAKTI

Jūrnieku dokumentu viltojumi no 2005. gada janvāra līdz 2006. gada martam:

virsnieku darba diplomi 32

ierindas jūrnieku darba diplomi 26

izglītības iestāžu diplomi 51