Plāno par valsts naudu atkal vakcinēt pret gripu (41)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Bez pretgripas vakcinācijas kampaņas rezultātu pilnvērtīgas analīzes Imunizācijas valsts padome un Veselības ministrija jau bruģē ceļu jaunai valsts apmaksātai vakcinācijai.

Pirms divām nedēļām VM rīkotajā diskusijā par pretgripas vakcinācijas kampaņu uzaicinātie speciālisti atzinuši, ka pagājušā gada 10. novembrī sāktā vakcinācija bijusi pozitīva un šāda prakse būtu jāturpina. Saskaņā ar diskusijā lemto jau tuvākajās dienās Valsts Infektoloģijas centra direktores Baibas Rozentāles vadītajai Imunizācijas valsts padomei VM jāiesniedz savi priekšlikumi par vakcinējamo personu loku. Tiek apspriesti divi vakcīnu sadales varianti – pagājušās kampaņas laikā jau realizētais, caur ģimenes ārstu praksēm, un gripas vakcīnu iekļaušana kompensējamo zāļu sarakstā.

VM norāda, ka, pēc speciālistu domām, eksperimentālā kārtā sāktā vakcinācija esot sasniegusi mērķus – iedzīvotāju imunitātes stiprināšanu, masu saslimšanas ar gripu mazināšanu, kā arī cilvēki tikuši pasargāti no īpaši smagas saslimšanas un komplikācijām. Taču statistiku, kas to apliecinātu, vēršoties Sabiedrības veselības aģentūrā (SVA), kas akciju koordinēja, Veselības un obligātās apdrošināšanas aģentūrā (VOAVA), kas slēdz līgumus ar ģimenes ārstiem, un VM, neizdevās iegūt. Nevienam nav zināms, cik lielā mērā potes vakcinētos pasargāja no saslimšanas.

"Iespējams, ka tādi dati būs, jo arī mūsu speciālisti ir atzinuši, ka interesanti būtu salīdzināt," atzina VOAVA sabiedrisko attiecību speciāliste Egita Pole. Viņa gan piebilda, ka problēmas datu interpretēšanā varētu radīt dažādi vērtējamā diagnožu šifrēšana, norādot, ka saslimšanas gadījumā vajadzētu īpaši pārbaudīt, vai tā bijusi tieši gripa, nevis cita saaukstēšanās slimība. Viņa arī atzina, ka VOAVA nav uzskaitīti visi vakcinētie. Medicīnas darbinieku un pārējo grupu dalībnieku, kuri tika vakcinēti darba kolektīvos un kurus nevakcinēja ģimenes ārsti, vakcinācija apmaksāta pēc saņemtā rēķina.

Šo cilvēku personas kodi sistēmā nav ievadīti, skaidroja VOAVA pārstāve. Līdz ar to, ja šie cilvēki ir saslimuši (tātad reģistrēti arī VOAVA datu bāzē), nebūtu iespējams pateikt, vai viņi bijuši arī vakcinēti.

Savukārt, taujājot datus SVA, sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Bundule Neatkarīgajai klāstīja par citu statistikas apkopošanas veidu, kas neliecinot, ka kāds būtu slimojis. Pēc SVA teiktā, ģimenes ārsta pienākums gadījumā, ja pacients ir saslimis ar gripu un ir bijis vakcinējies, bijis par šo gadījumu paziņot SVA un nodrošināt laboratorisko izmeklēšanu. Taču šā gada gripas sezonā SVA neviens paziņojums no ģimenes ārsta neesot reģistrēts. Vēlāk L. Bundule precizēja, ka SVA informāciju par iedzīvotājiem, kas saslimuši ar gripu un ir bijuši vakcinējušies, saņem nevis no ģimenes ārsta, bet gan no laboratorijas.

Jāpiebilst, ka iepriekš SVA pat vairākkārt Neatkarīgajai norādīja, ka nemaz negrasās pārbaudīt, vai vakcinētie ar gripu slimo vai ne. "Lai pierādītu, ka sapotēts cilvēks ir saslimis tieši ar gripu, nevis kādu citu augšējo elpceļu infekciju, būtu jāveic katra gadījuma laboratoriska testēšana. Šāda epidemioloģiskās uzraudzības pasākuma izmaksas ievērojami pārsniedz vakcinācijā ieguldītās izmaksas," vēl šā gada februārī skaidroja SVA.

Vēl pretrunīgāku informāciju par pretgripas vakcinācijas efektivitātes statistikas apkopošanu Neatkarīgā saņēma VM. Ministrijas pārstāve Zaiga Barvida vispirms norādīja, ka šādi dati ir SVA, bet, ja nav, tad tikai tad, ja saslimušie nav gājuši pie ārsta un ārstējušies paši – tātad nav reģistrēti. Bet, kad saņēma iebildes, ka SVA datu nav, VM pārstāve uzsvēra, ka arī esošie dati (vakcinēto skaits un gripas izplatības statistika) liecina par vakcinācijas efektivitāti. Turklāt efektivitāti VM apliecinājuši speciālisti. Taujāta, vai VM pārliecinājusies par speciālistu teiktā pamatotību ar faktiem, Z. Barvida atbildēja: "Mums nav pamata apšaubīt profesionāļu spriedumus un ieteikumus." "Vai VM būtu jājautā vēl kādu citu speciālistu viedoklis, ja jau ir pajautāts nozares profesionāļu viedoklis?" viņa retoriski vaicāja.

Z. Barvida norādīja, ka riska grupās, kuras vakcinēja, ar gripu šogad cilvēki slimoja krietni mazāk. VM dati liecina, ka visvairāk saslimušo bijis vecuma grupā no 5 līdz 14 gadiem (4836,7 uz 100 000). Vismazāk – vecumā no 65 gadiem (67,3 uz 100 000). "Tas arī ir rādītājs un būtisks rādītājs," norādīja Z. Barvida. Viņa apgalvoja, ka arī ģimenes ārsti atzinuši – šogad cilvēki slimoja mazāk un ar komplikācijām riska grupās neslimoja vispār.

Statistika gan liecina pretējo. Salīdzinot pērnā gada saslimstības datus ar šā gada datiem, var secināt, ka šogad kopējā gripas izplatība bijusi pat lielāka. SVA pērnās gripas sezonas statistika liecina, ka slimoja vidēji 906,94 cilvēki uz 100 000 iedzīvotāju. Bet šogad saslimušo skaits ir vidēji bijis 1400,9 uz 100 000 iedzīvotāju. Bet Z. Barvidas minētās saslimstības atšķirības vecumā grupās, kas šogad liecinot par labu vakcinācijai, līdzīgas bijušas iepriekšējos gados. Skolas vecuma bērni un pieaugušie darbaspējas vecumā allaž slimojuši visvairāk, bet pensijas vecuma cilvēku vidū saslimstība salīdzinoši bijusi daudz mazāka.

Turklāt, pēc SVA datiem, kopš 2002. gada līdz pērnajai sezonai saslimušo skaits pakāpeniski samazinājās. 2002.–2003. gada sezonā ar gripu slimojis 59 081 iedzīvotājs, bet 2004.–2005. gada sezonā – jau tikai 28 664 iedzīvotāji. Līdz ar to, ja arī šogad saslimušo patiešām būtu bijis mazāk nekā pērn, bez pamatotiem datiem nevarētu apgalvot, ka gripas izplatības samazināšanās notikusi tieši vakcinācijas dēļ.

Komentāri (41)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu