Kazahstānas prezidenta vizīte ilgs līdz 18.jūlijam. Prezidentu pavadīs ārlietu ministrs Kasimžomarts Tokajevs, Transporta un komunikāciju ministrs, Kazahstānas un Latvijas Starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētājs Askars Mamins, Enerģētikas un minerālo resursu ministrs Baktikoža Izmuhambetovs, kā arī Astanas mērs Umirzaks Šukejevs.

Nazarbajevs Latvijā ieradīsies pēcpusdienā.

Plkst.19 paredzēta Nazarbajeva ierašanās Jūrmalas pilsētas muzejā. Abu valstu prezidentiem plānota muzeja apskate. Pēc muzeja apmeklējuma prezidenti apskatīs pilsētu.

Vēlāk notiks abu valstu prezidentu privātas vakariņas Jūrmalas rezidencē.

Otrdien, 18.jūlijā, plkst.10.30 paredzēta oficiālā Nazarbajeva sagaidīšanas ceremonija Pils laukumā pie Rīgas pils. Plkst.10.50 notiks oficiāla fotografēšanās un parakstīšanās Goda viesu grāmatā. Vēlāk notiks abu valstu prezidentu sarunas.

Plkst.12 notiks abu valstu prezidentu kopēja paziņojuma parakstīšana, kā arī līguma parakstīšana starp Rīgu un Astanu, ko parakstīs abu pilsētu mēri. Plkst. 12.15 notiks preses konference, bet 12.45 prezidenti noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa.

Vēlāk Ministru kabineta telpās paredzēta Kazahstānas prezidenta un Ministru prezidenta Aigara Kalvīša (TP) un valstu delegāciju tikšanās.

Pēcpusdienā Kazahstānas prezidentam iecerēta Vecrīgas apskate.

Kazahstānas prezidents piedalīsies pamatakmens likšanas ceremonijā jaunam Kazahstānas-Latvijas tirdzniecības un viesnīcu centram "Riga Hotel-Residence-Office Towers&Shopping Mall" Rīgā, Krasta ielā.

Plkst.19 notiks Valsts prezidentes rīkotas valsts vakariņas Melngalvju namā, pēc kuras Kazahstānas prezidents dosies prom no Latvijas.

Iepriekš bija plānots, ka Nazarbajevs apmeklēs arī Ventspili, jo Kazahstāna ir ieinteresēta naftas tranzītā caur Latviju. Pašlaik Kazahstānas prezidenta vizītes darba kārtībā Ventspils apmeklējums nav iekļauts.

Kā ziņots, izcēlies strīds starp Latvijas un Kazahstānas kopuzņēmumu AS "Ventspils Grain Terminal" (VGT) un Ventspils brīvostas pārvaldi (VBP).

VGT padomes priekšsēdētājs Nurlans Tļeubajevs vēstulē prezidentei un vairākiem Latvijas politiķiem norāda uz "VBP un vietējās likumdošanas varas patvaļu", kas nopietni varot kaitēt Latvijas un Kazahstānas valstu attiecībām.

Vēstulē skaidrots, ka pērnā gada nogalē VBP atteikusies ielaist ostā divus kuģus, kaut arī uzņēmums esot izpildījis visas finansiālās saistības pret brīvostu. Ostas un Ventspils domes darbinieki, kuri, Kazahstānas uzņēmēju skatījumā, nepamatoti bremzējuši jautājuma risināšanu, neformālās sarunās esot norādījuši, ka mutisku norādījumu nepieņemt kuģus graudu iekraušanai devis Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Kamēr kuģi stāvējuši dīkstāvē, zaudējumus cietis gan uzņēmums, kuram nācies atlaist darbiniekus, gan ārvalstu sadarbības partneri. Kā lielāko zaudējumu un triecienu Tļeubajevs min VBP un visas Latvijas reputācijas sabojāšanu.

Savukārt šā gada maija beigās VBP vienpersoniski nolēmusi paaugstināt vienas piestātnes nomas maksu 50 reizes - no 10 000 līdz 500 000 latu gadā. Šāda nomas maksa uzņēmuma darbībai esot kritiska.

Kā vēstulē uzsvēris Tļeubajevs, tāda VBP valdes priekšsēdētāja Lemberga uzvedība Kazahstānas prezidenta vizītes priekšvakarā var krasi saasināt abu valstu divpusējās politiskās attiecības un daudzsološas abu valstu ekonomiskās sadarbības vietā novest pie politiska konflikta.

Vēstulē prezidente tiek lūgta pievērst uzmanību Ventspils vietējās varas patvaļai, "kas jau sen ir kļuvusi par normu, un sniegt palīdzību konflikta noregulēšanā".

VBP un Lembergs pārmetumus kategoriski noliedz, uzsverot, ka stingri ievēro Latvijas likumdošanu, turklāt VGT nav pildījis iepriekš solīto par pārkraušanas apjomiem, kas rada zaudējumus ostai.