TVNET jautā: Vai "Mozaīka" tiesā apstrīdēs Rīgas domes pieņemto lēmumu aizliegt "Rīgas praidu 2006"? Atbild: “Mozaīkas” valdes locekle Linda Freimane “Mēs esam satraukti par Domes lēmumu, kuru uzskatām par ne tikai nepieņemamu pulcēšanās brīvības ierobežojumu, bet arī demokrātijas sakāvi teroristu draudu priekšā,” atzina lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienības “Mozaīka” valdes locekle Linda Freimane. “Mēs nekavējoties griezīsimies Administratīvajā tiesā ar lūgumu izskatīt Domes lēmumu. Pērn Administratīvā tiesa korekti atcēla Domes lēmumu atsaukt ‘Praida’ gājiena atļauju, tātad, mums ir pamatotas cerības, ka arī šogad tiesa aizsargās demokrātiskās tiesības Latvijā un atcels Domes lēmumu.”

Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienības "Mozaīka" valdes locekle Linda Freimane nolēmusi vērsties tiesā, lai apstrīdētu lēmumu neatļaut gājienu. Viņa pastāstīja, ka domes komisija piedāvājusi pašiem gājiena organizētājiem atteikties no tā rīkošanas, tomēr tas netika darīts, jo "tā būtu atkāpe terorisma priekšā".

Tomēr nesankcionēts gājiens no "Rīgas praida 2006" organizētājiem nav gaidāms, atzina Freimane.

Latvijas geju un lesbiešu asociācijas "ILGA Latvija" izpilddirektors Imants Kozlovskis sacīja, ka sarunās ar komisijas pārstāvjiem šodien reāli draudi drošībai netika pierādīti - tie tikuši pamatoti ar vārdiem "iespējams" un "varbūt". Komisijas locekļi gan minējuši kādu dokumentu, kurā esot ziņas par draudiem drošībai un kas esot slepens.

Kozlovskis uzskata, ka Rīgas dome nedrīkstēja neatļaut seksuālo minoritāšu gājiena rīkošanu, jo arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa paudusi, ka drošības apsvērumu dēļ gājienu nedrīkst aizliegt un par drošību jārūpējas Valsts policijai.

"Ar lēmumu neatļaut gājienu "Rīgas praids 2006" pašvaldība akceptējusi teroristiskās organizācijas, jo deputāti likuši saprast, ka tās ar savām aktivitātēm var ietekmēt pilsētā notiekošos pasākumus," sacīja Kozlovskis.

Organizācija "ILGA Latvija" nolēmusi sūtīt vēstuli NATO, lai tās vadība pārskatītu NATO sammita rīkošanu Rīgā. "Ja policija nespēj nodrošināt kārtību gājiena laikā, kurā piedalās 300 cilvēku, rodas šaubas, vai tā varētu cīnīties ar visas pasaules teroristu organizācijām," sacīja "ILGA Latvija" izpilddirektors.

Nesankcionēts seksuālo minoritāšu gājiens sestdien, 22.jūlijā, Rīgā neesot plānots, un "ILGA Latvija" neuzņemšoties atbildību, ja tādu rīkos atsevišķas personas. Tomēr citas "Rīgas praida 2006" aktivitātes atceltas netikšot, informēja Kozlovskis.

"Rīgas praida 2006" laikā notiks konference "Seksuālo minoritāšu tiesiskais stāvoklis Latvijā", nevalstisko organizāciju apaļā galda diskusija, dažādi pasākumi klubos un uz kuģīša. Tiks demonstrēta arī filma par seksuālajām minoritātēm.

Šodien Rātslaukumā jau no aptuveni plkst. 8 notiek nesankcionēts pikets pret "Rīgas praida 2006" rīkošanu. Pilsētas izpilddirektora vietnieks iepriekš tika izsniedzis atļauju Jānim Rožkalnam 17.jūlijā un no 19.jūlija līdz 22.jūlijam no plkst. 11 līdz 22 rīkot sapulci ar mērķi "ģimenes vērtību aizstāvība".

Kā ziņots, gājiena rīkošanai apvienojušās organizācijas "Mozaīka", "ILGA Latvija" un "Rīgas praids", kurām līdz šim par gājiena norisi nebija vienprātības, iepriekš informēja pilsētas izpilddirektora vietnieks Andris Grīnbergs.

Organizācijas tika lūgušas atļaut seksuālo minoritāšu gājienu sestdien, 22.jūlijā, maršrutā Vērmanes dārzs-Tērbatas iela-Dzirnavu iela-K.Barona iela-Vērmanes dārzs.

“Mozaīka” uzskata, ka, aizliedzot gājienu, dome apdraud ne tikai seksuālo minoritāšu tiesības, bet Latvijas valsts demokrātijas pamatus. Piekāpjoties teroristu un citu ekstrēmistu draudiem, tiek noteikts precedents, kas novedīs nevis pie sabiedrības saliedēšanas, bet pie ekstrēmistu grupējumu uzvaras un pamatota priekšstata, ka varmācība ir efektīvs demokrātijas ierobežošanas līdzeklis. Šis precedents ir ļoti bīstams, jo norāda, ka ar varmācību vai varmācības draudiem pret kādu cilvēku grupu var panākt valsts struktūru atbalstu šīs grupas tiesību ierobežošanai. Neviens Latvijas iedzīvotājs nebūs pasargāts no tā, ka vienā brīdī šādas antidemokrātiskas metodes tiks lietotas pret viņa personu.

“Mozaīka” arī atgādina, ka uz Latviju šonedēļ brauks vismaz 20 ārvalstu amatpersonas, lai piedalītos gājienā un “Draudzības dienās”, to skaitā Zviedrijas, Dānijas, Austrijas un Eiropas Savienības parlamenta deputāti, Zviedrijas armijas kapteinis un vairāki cilvēktiesibu organizāciju pārstāvji.

Jau ziņots, ka iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars (LPP) ieteicis Rīgas domei gājienu nesaskaņot, jo radikālās organizācijas var radīt apdraudējumu un lielai daļai sabiedrības ir noraidoša attieksme pret gājienu. Tāpat arī Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Almers Ludviks (LPP) kopā ar tradicionālo konfesiju pārstāvjiem Garīgo lietu padomes sēdē izteicis aicinājumu neatļaut seksuālo minoritāšu gājienu.