Visi saslimušie bija pieaugušie, un visi ir izveseļojušies. Vidējais slimības ilgums bija piecas dienas, aģentūru LETA informēja SVA sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Sprūde-Nesenberga.

Epidemioloģiskā pētījuma rezultāti rāda, ka saslimšanu izraisīja salāti, kam bija pievienota restorānā no jēlām olām gatavotā majonēze, tādēļ saslima apmeklētāji, kas ēda tunča, pupiņu un Cēzara salātus.

Par saslimšanu veicinošiem faktoriem tika atzīti arī ēdienu un produktu glabāšanas un realizācijas termiņu pārkāpumi un citi higiēnas noteikumu pārkāpumi pārtikas apritē, stāstīja SVA pārstāve. Kad saslimušie darbinieki atgriezās darbā restorānā, SVA epidemiologi atkārtoti nolasīja lekciju par higiēnas prasību ievērošanas nozīmi pārtikas sagatavošanas procesā.

"Salmonella enteritidis" izraisītais gastroenterīta uzliesmojums restorānā "Light" ilga no 12.augusta līdz 17.augustam.

SVA Rīgas filiālē epidemioloģisko izmeklēšanu minētajā restorānā uzsāka uzreiz pēc informācijas saņemšanas par septiņu cilvēku, tostarp četru Norvēģijas iedzīvotāju, saslimšanu ar tobrīd vēl nenoskaidrotu akūtu zarnu infekciju.

SVA epidemiologi konstatēja, ka minētajā uzliesmojumā varētu būt iesaistīti vairāk nekā tikai septiņi cilvēki, tādēļ ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību tikai aicināti atsaukties cilvēki, kas minētajā restorānā ēduši un pēc tam jutušies slikti. Uz aicinājumu atsaucās septiņi cilvēki, kas bija ēduši minētajā restorānā, četriem bija akūtas zarnu infekcijas simptomi, divi tika ievietoti slimnīcā.

SVA atgādina iedzīvotājiem, ka sabiedriskās ēdināšanas vietās un pārtikas veikalos, kuros pasniegtā ēdiena kvalitāte neliekas atbilstoša, cilvēkiem vajadzētu atteikties no piedāvātā ēdiena vai produkta, tādējādi pasargājot sevi un savus ģimenes locekļus no saslimšanas. Jāatceras, ka inficēties ar akūtām zarnu infekcijām var ne tikai karstā laikā, bet gan jebkurā gadalaikā, informēja Sprūde-Nesenberga.

SVA norāda, ka nav konkrētas receptes, pēc kuras būtu iespējams noteikt, vai piedāvātais ēdiens ir vai nav kvalitatīvs, tomēr ir vairāki faktori, ko vajadzētu ņemt vērā, ēdot sabiedriskās ēdināšanas iestādēs.

Ēdienam jābūt ar labu smaržu un attiecīgajam pārtikas produktam raksturīgu garšu, savukārt ēdiens, kas ir skābāks vai rūgtāks, nekā pierasts, vai ar neraksturīgu krāsu, var būt sabojājies. Jāatceras, ka salmoneloze nemaina ne ēdiena garšu, ne smaržu, taču, ēdot nekvalitatīvu pārtiku, var saslimst ar citām zarnu trakta saslimšanām.

SVA aicina nekautrēties atteikties no ēdiena, kas šķiet aizdomīgs - nepietiekami izcepts vai izvārīts. Arī apkalpojošā personāla izskats var liecināt par ēdiena kvalitāti - tiek aicināts nepieņemt ēdienu no cilvēka, kuram ir redzami netīras rokas vai kurš klepo un šķauda.

Valsts kontrolējošās institūcijas nevar izkontrolēt katru uzņēmumā sagatavoto produktu, tādēļ katrā sabiedriskā ēdināšanas iestādē ir jābūt speciāli izstrādātiem paškontroles pasākumiem, kurus ievērojot var aizsargāties no nekvalitatīva ēdiena pasniegšanas klientam, informēja Sprūde-Nesenberga.