Pēc notikumiem Balvu rajona Kubulu pagastā un Aizputē, kur iecirkņa vēlēšanu komisijas locekļus Drošības policija tur aizdomās par "piepalīdzēšanu" atsevišķiem deputātu kandidātiem, likumdevējiem vajadzētu noteikt, ka vēlēšanu komisijām jābūt profesionālām un politiski neitrālām, teica Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars.
Patlaban likums "Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām" nosaka, ka tiesības izvirzīt un pieteikt savus pārstāvjus vēlēšanu komisijā ir reģistrēto politisko organizāciju (partiju) vai to apvienību centrālajām pastāvīgi funkcionējošām vadības institūcijām, kā arī katram attiecīgās pašvaldības deputātam, rajona padomes loceklim vai ne mazāk kā desmit balsstiesīgiem Latvijas pilsoņiem.
Likumdevējs ir vienīgi noteicis, ka "vēlēšanu komisijas un iecirkņu komisijas izveidojamas no Latvijas pilsoņiem, kuri prot latviešu valodu un kuriem ir vismaz vispārējā vidējā izglītība". Par vēlēšanu komisijas vai iecirkņa komisijas locekli nevar būt Saeimas, attiecīgās pilsētas domes, novada domes vai pagasta padomes deputāts vai persona, kura ir pieteikta par deputāta kandidātu vai ir kandidātu saraksta iesniedzēja.
Pilsētas, rajona, novada vai pagasta vēlēšanu komisiju ievēlē attiecīgās pilsētas dome, rajona padome, novada dome vai pagasta padome, un bieži vien tiek nobalsots par valdošās koalīcijas ieteiktajiem pārstāvjiem. Ja likumā būtu noteikts, ka jāveido tā dēvētās "varavīksnes" vēlēšanu komisijas, kurās būtu pārstāvēti visi attiecīgajā pašvaldībā ievēlētie politiskie spēki, arī tad būtu lielāka garantija, ka, skaitot balsis, vēlēšanu komisijas loceklis nemēģinās pievilkt kādu plusu "savējiem", uzskata CVK priekšsēdētājs.
Cimdars arī uzskata, ka likumā būtu jāpastiprina vēlēšanu komisiju hierarhija, dodot tiesības vai pat uzliekot par pienākumu sekot zemākstāvošo vēlēšanu komisiju darbībai. Patlaban pat CVK nav tiesību pieprasīt pašvaldībai nomainīt acīm redzami nepiemērotus vēlēšanu komisiju vadītājus, kuri vai nu vāji orientējas likumos vai arī nav pietiekami godprātīgi un apzinīgi.
CVK priekšsēdētājs domā, ka arī partiju deleģētajiem novērotājiem vajadzētu ne tikai "inspicēt" vēlēšanu iecirkņus balsošanas dienā, bet noteikti sekot, kā tiek saskaitītas nodotās balsis.
Katram, kas pārkāpj vēlēšanu likumu, ir jāapzinās, ka par to neizbēgami sekos sods, norāda Cimdars. Pēc Krimināllikuma 92.panta par vēlēšanu un tautas nobalsošanas dokumentu viltošanu, nepareizu balsu saskaitīšanu un aizklātas balsošanas pārkāpšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona vai vēlēšanu komisijas loceklis, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu līdz 80 minimālajām mēnešalgām.
Kā LETA jau ziņoja, Latgales tiesu apgabala prokuratūra ir uzsākusi kriminālvajāšanu pret Balvu rajona Kubulu pagasta padomes priekšsēdētāju Juri Boldānu (TB/LNNK) par 9.Saeimas vēlēšanu biļetenu viltošanas organizēšanu. Saskaņā ar apsūdzību Boldāns esot uzkūdījis citas personas uz vēlēšanu biļetenu viltošanu. Latgales tiesu apgabala prokuratūra lemj par kriminālvajāšanas uzsākšanu arī pret vairākām citām personām, kas saistītas ar biļetenu viltošanu.
Drošības policija ir noskaidroja, ka Kubulu pagasta 328.vēlēšanu iecirknī balsotāju sarakstā ierakstīti 12 Latvijas pilsoņi, kuri patiesībā vēlēšanu iecirknī nav balsojuši un kuru pasēs nav spiedoga par piedalīšanos 9.Saeimas vēlēšanās.
Drošības policija ir ierosinājusi kriminālprocesu arī par 37 vēlēšanu biļetenu iespējamo viltošanu Liepājas rajona Aizputes pilsētas 573.vēlēšanu iecirknī.
