Vairāki Saeimas deputāti sava palīga pienākumus uzticējuši radiniekiem. Par deputāta Augusta Brigmaņa palīdzi strādā viņa dzīvesbiedre Elita, kura deputāta palīga pienākumus pildīja jau 8.Saeimā. Uz pusslodzi savam vīram Imantam Kalniņam (TB/LNNK) kā deputāta palīdze strādā Agra Kalniņa, bet Dzintaram Rasnačam (TB/LNNK) - Antra Krastiņa.
Arī Vjačeslavam Stepaņenko (LLP) palīdze iespējams ir kāda radiniece Ivonna Stepaņenko. Savukārt Staņislavam Šķesteram (ZZS) deputāta palīgi ir Daiga un Artūrs Šķesteri. Katrs strādājot pa pusslodzei.
Deputāta palīga alga pirms nodokļa nomaksas ir 445 lati mēnesī.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) līdz šim nav pētījis, vai Saeimas deputāti ir pārkāpuši likumu par interešu konfliktu, sava palīga pienākumus izticot saviem radiniekiem, informēja biroja pārstāvis Andris Vitenburgs.
Viņš norādīja, ka likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā jēdziens "interešu konflikts" definēts kā situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses.
Savukārt "radinieks" šī likuma izpratnē ir tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns, mazbērns, adoptētais, adoptētājs, brālis, māsa, pusmāsa, pusbrālis, laulātais.
Jebkurai valsts amatpersonai, tostarp Saeimas deputātiem jāievēro likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā noteiktie ierobežojumi un aizliegumi, informēja KNAB pārstāvis.
Likuma 11.pants nosaka, ka valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti.
Valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu un aizliegumu mērķis ir nodrošināt valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību, veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai.
2006.gada aprīlī spēkā stājās grozījumi Saeimas kārtības rullī, papildinot to ar Saeimas deputātu ētikas kodeksu, kura 9.punkts nosaka, ka deputāts nepieļauj personisko un valsts interešu konfliktu un izvairās no situācijām, kas sabiedrībā var radīt aizdomas par šāda konflikta pastāvēšanu.
