TVNET jautā: Kur grib atrasties pati Abrene? Atbild: Pitalovas raj. (Abrenes) galva Dmitrijs Andrejevs „Mūs uztur robeža, vairums iedzīvotāju strādā ārpus rajona - robežu struktūrās. Ja šī kļūs par Latvijas teritoriju, tad krieviem nebūs iespējas strādāt robežpunktos, jo pēc Latvijas Republikas likumiem nepilsoņiem ir aizliegts strādāt valsts darbu. Līdz ar to mūsu rajons sabruks. Patiesībā mēs šo tēmu nemaz nevēlamies apspriest. Krievijas prezidents samērā skaidri izteicās par savas valsts nostāju šajā jautājumā. Es ļoti bieži sazinos ar kolēģiem no Latvijas, viņi Abrenes lietā ir tikpat skeptiski noskaņoti kā mēs. Viņi uzskata: tā ir politiska izrāde ar mērķi novērst Latvijas iedzīvotāju uzmanību no problēmām līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā. Pēdējā gada laikā cenas Latvijā ir dubultojušās, pat trīskāršojušās. Cilvēki ir ļoti neapmierināti. Ja sabiedrībā nebūtu aktuāls 9. maija, krievu skolu, kā arī Abrenes robežlīgumu skandāls, izmisušie iedzīvotāji varētu pievērsties savas labklājības celšanai un valdības publiskai sodīšanai.”
Pitalovas rajonā ir reģistrēti 14 800 iedzīvotāju, no kuriem 7600 dzīvo tā centrā. Neskatoties uz to, kopš 1933. gada Pitalova tiek saukta par pilsētu. Tikai 4300 cilvēku ir darba spējīgi. Interesanti, ka Pitalovā par latviešiem sevi dēvē tikai 76 cilvēki. Arī tie savu dzimto valodu nepārvalda.

Arī ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP), šodien uzrunājot Saeimas deputātus, aicināja Latvijas un Krievijas robežlīgumu neatlikt uz vēlāku laiku un neuzvelt to pēcnācējiem.

Premjers atzina, ka "vieglāk, protams, ir dzīvot ar šā brīža sasnieguma izjūtu un mēģināt aizmirst sarežģītu un nepatīkamu lietu risināšanu, taču godīgs politiķis tā nedrīkst rīkoties".

Vīķe-Freiberga īsi pakavējās pie Latvijas un Krievijas attiecību vēstures un uzsvēra, ka Latvijas un Krievijas attiecības kā divām suverēnām valstīm atjaunojās pēc tam, kad 1991.gada augustā Krievijas Federācija atzina Latvijas valsts neatkarību, balstoties uz Augstākās padomes pieņemto konstitucionālo likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu".

Prezidente norādīja, ka gan vienā, gan otrā valstī bija spēki, "kas vēlējās virzīt savu valsti neiespējami pretējos virzienos".

Latvijā bija spēki, kas vēlējās "pāršķirt jaunu lapu" un aizmirst visu, kas nodarīts Latvijas tautai 50 okupācijas gados. Citi spēki neatlaidīgi noliedza Latvijas Republikas atjaunošanas likumību, bet Augstāko padomi un vēlāk Saeimu godāja par "pretlikumīgā 4. maija režīma" institūcijām.

Krievijā konfrontēja tie, kuri vēlējās Krieviju padarīt par rietumu demokrātiju, un tie, kuri loloja cerības par impērijas atjaunošanu - vienalga, kādā veidā. Šo spēku cīņas apgrūtināja Krievijas karaspēka izvešanu no Latvijas.

Prezidente akcentēja, ka Latvijas ārpolitikas pamatnostādnes atspoguļo mūsu valsts vēlmi veidot konstruktīvas, vienlīdzīgas un cieņas pilnas kaimiņattiecības ar Krieviju. "Esmu pārliecināta, ka labām kaimiņattiecībām ir vajadzīgs gan politiskais dialogs, gan godīga attieksme pret vēsturi, gan aktīva ekonomiskā sadarbība, gan sakārtota līgumtiesiskā bāze," sacīja Vīķe-Freiberga.

Prezidente atgādināja, ka vairākkārt tikusies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Pēc viņas iniciatīvas aktīvi un ražīgi strādājusi Latvijas vēsturnieku komisija. 2005.gadā Latvija guva plašu Eiropas un pasaules līderu izpratni par mūsu vēstures drūmākajām lappusēm. Valstu un valdību vadītāju atbildes uz Vīķes-Freibergas paziņojumu, kurā viņa skaidroja Latvijas viedokli par Otrā pasaules kara notikumiem, ir apkopotas atsevišķā izdevumā, kas šodien izdalīts Saeimas deputātiem.

"Šie līderi nepārprotami pauž savas valsts oficiālo uzskatu, ka Latvijas iekļaušana Padomju Savienībā bijusi pretlikumīga un tagadējā Latvijas Republika ir atjaunota, nevis jauna valsts," norādīja prezidente.

Viņa uzsvēra, ka "mums nevienam nav jāpierāda, ka neesam jauna valsts". Latvijas valstisko pēctecību neviens nevar apšaubīt - ir konsekventi ievērots valstiskās pēctecības princips gan neatkarības atjaunošanā, gan izstrādājot likumdošanas aktus dažādās jomās - vai tas būtu pilsonības atjaunošanas vai īpašumtiesību atjaunošanas jautājums.

Uz šo likumu pamata Latvija kļuvusi par Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsti. Latvijas valstiskā pēctecība nekādā veidā nav atkarīga no Krievijas gribas to atzīt vai neatzīt, turklāt arī Krievija atzinusi Latviju kā neatkarīgu valsti, tieši pamatojoties uz konstitucionālo likumu, kas savukārt balstās uz tiesiskās pārmantojamības principu.

Prezidente norādīja, ka Latvijas dalība ES un NATO radījusi jaunas iespējas attiecību veidošanai ar Krieviju. "Mēs varam būt drošāki savās domās un darbos, jo mums ir divi jauni valstiskuma garanti," norādīja prezidente.

Vīķe-Freiberga arī uzsvēra, ka vienlaikus ir skaidrs ģeopolitiskais ietvars, kādā Latvijai ir iespējams rīkoties. 1991.gadā Latvija atjaunoja neatkarību tajās robežās, kādas tās ir patlaban.

Latvija iestājās ANO, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā, ES un NATO pašreizējās robežās, atkārtoti un uzsvērti deklarējot, ka nav teritoriālu pretenziju ne pret vienu no valstīm un ka nav teritoriālu konfliktu ar kādu valsti.

"Ja mēs būtu deklarējuši, ka Latvija uzskata Abreni par savu neatņemamu sastāvdaļu, mūsu tagadējo partneru un sabiedroto acīs tas būtu uzskatīts par teritoriālām domstarpībām ar mūsu kaimiņiem un mēs vēl šodien nebūtu ne ES, ne NATO dalībvalsts," uzsvēra prezidente.

Iestājoties starptautiskajās struktūrās, kas Latvijai garantē neatkarību, drošību un attīstību, Latvijai bija jāpieņem tās realitātes, kādas izveidojušās Eiropā, - arī tā, ka Abrene jeb Pitalova vairs nav Latvijas valsts kontrolē, norādīja prezidente. Vienlaikus viņa piebilda, ka Latvija nav vienīgā valsts Eiropā, kas pēc Otrā pasaules kara zaudēja daļu savas teritorijas. Šādus zaudējumus - daudz lielākus nekā Latvija - piedzīvoja Vācija, Somija, Rumānija un citas valstis.

Prezidente pauda viedokli, ka jautājumā par to, vai 1997.gadā parafētais Latvijas un Krievijas robežlīgums atbilst Satversmes 3. pantam, kas noteic, ka "Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale", izšķirošs būtu Satversmes tiesas (ST) lēmums.

Latvijas likumos ir skaidri noteikta procedūra, kā likumu var apstrīdēt ST. Ja ST spriedīs, ka līgums ietekmē Satversmes 3.panta saturu, par to būs jālemj referendumā, atzina prezidente.

Prezidente pauda viedokli, ka "šis ir piemērots brīdis, lai beidzot atrisinātu ieilgušo jautājumu par robežlīguma noslēgšanu ar Krievijas Federāciju, jo jūtama pašas Krievijas vēlme šo jautājumu risināt".

Vīķe-Freiberga arī atzina, ka "mēs nedrīkstam lolot ilūziju, ka robežlīguma parakstīšana uzreiz atrisinās visas mūsu iesalušo divpusējo attiecību problēmas". Sešpadsmit atjaunotās neatkarības gados nav notikusi neviena augsta līmeņa divpusēja vizīte ne no Krievijas, ne uz Krieviju.

Būtiska 20.gadsimta vēstures notikuma vērtējums abās valstīs un sabiedrībās joprojām krasi atšķiras. Robežlīguma noslēgšana nebūt negarantē Latvijas uzņēmējiem miljoniem vērtus līgumus nākamajā dienā vai gadā. Tomēr robežlīguma parakstīšana un ratificēšana būs nopietns progresa solis, kas ļaus uzlabot starpvalstu attiecību atmosfēru, turpināt un izvērst vienlīdzīgu divu valstu dialogu, kas sekmēs sadarbību starp uzņēmējiem un starp sabiedrības pārstāvjiem, teica prezidente.

Noslēdzot robežlīgumu ar Krieviju, Latvija parādīs savu valstisko briedumu un spēju risināt smagus un sarežģītus ārpolitiskus jautājumus, īstenojot savas nacionālās intereses. Tas ļaus Latvijai ar lielu svaru runāt ES, tas apliecinās, ka Latvija ir nopietna sadarbības partnere, uzsvēra Vīķe-Freiberga.

Valsts prezidente aicināja deputātus "izrādīt politisko drosmi un valstisko stāju un atbalstīt likumprojektu, kas pilnvaro valdību parakstīt robežlīgumu".

Kā ziņots, partija "Jaunais laiks" un nacionāli noskaņoto organizāciju pārstāvji arī šorīt ir pulcējušies pie Saeimas nama, lai protestētu pret Latvijas un Krievijas robežlīguma noslēgšanu. Piketā pulcējušies apmēram uz pusi vairāk cilvēku nekā pagājušajā nedēļā.