Šļirču maiņa no HIV var paglābt ne tikai narkomānus (8)

Neatkarīgajai saka HIV profilakses un sociālo pakalpojumu programmas narkotiku lietotājiem un viņu tuviniekiem projekta vadītāja, sociālā darbiniece Rudīte Danovska. Lai gan oficiālie dati vēsta, ka intravenozo narkotiku lietotāju skaits samazinās, ielu darbinieki un paši narkomāni apgalvo – tās ir pilnīgas muļķības. Piektā daļa narkomānu, kas duras, ir inficēti ar HIV.

Sabiedrības attieksme pret šīs programmas aktivitātēm, tostarp šļirču maiņu, joprojām ir neizpratnes pilna. Tomēr darbinieki optimismu nezaudē. "Jāsaprot, ka narkotiku lietotāji – tie ir cilvēki, kas dzīvo starp mums, blakus namos, blakus dzīvokļos, un naivi būtu iedomāties, ka viņi koncentrējas kādos atsevišķos rajonos, ka tie ir tikai degradējušies tipi. Mūsdienās daudzi narkotiku lietotāji iet uz darbu, dzīvo ģimenes dzīvi," saka R. Danovska. "Mūsu mērķis ir darīt visu iespējamo, lai narkotiku lietotāji nodarītu pēc iespējas mazāku ļaunumu citiem, neinficētu ar HIV sevi un citus, un lai šļirces nemētātos apkārt." Citiem vārdiem, šī programma ir viens no veidiem, kā mazināt ļaunumu – HIV infekcijas izplatību.

Nemācām lietot narkotikas

Šajā programmā Rīgā strādā pieci ielu darbinieki, kā arī centra DIA+LOGS telpās Dzirnavu ielā darbojas šļirču apmaiņas punkts. "Mēs nonākam tuvākā kontaktā ar narkotiku lietotājiem, un tas jau ir solis uz priekšu. Viņi nav no tiem, kas skrien uz sociālajiem dienestiem pēc palīdzības; tātad jāiet mums. Cenšamies motivēt, lai viņi sāktu ārstēties un izietu rehabilitāciju, bet nevaram pavicināt ar burvju nūjiņu un teikt – viss, nelietojiet no rītdienas!" atzīst R. Danovska. Ja šādas programmas nebūtu, tad var diezgan droši teikt, ka narkomānu vidū HIV infekcija izplatītos daudz straujāk. Vienā komandā strādā mediķis, ielu darbinieks, sociālais darbinieks un psihologs. Ielu darbinieku uzdevums ir nomainīt šļirces narkotiku lietotājiem un motivēt atnākt uz centru DIA+LOGS, kur var veikt HIV testu un saņemt konsultācijas bez maksas. Programmu apmaksā AIDS profilakses centrs un Rīgas domes Labklājības departaments.

"Ja godīgi, tad nav zināms, cik mums ir narkotiku lietotāju, jo tie dati, kas ir valsts iestādēm, ne tuvu neataino reālo situāciju," atzīst R. Danovska. Novērots, ka gados jauni cilvēki vairāk lieto tabletes, bet patiesībai neatbilst fakts, ka samazinās intravenozo narkotiku lietotāju skaits, turklāt tagad narkotikas tiek lietotas visdažādākajās kombinācijās – gan tabletes šķaidītas ar ūdeni un ievadītas vēnā, gan heroīns kopā ar medikamentiem.

Situācija baisa

Situāciju kā katastrofālu vērtē arī ielu darbinieki – cilvēki, kas satiekas ar narkotiku lietotājiem vaigu vaigā. Andrejs, viens no ielu darbiniekiem, strādā arī Bolderājā: "Narkotiku izplatība te ir ļoti liela problēma, un šis rajons skaitās nelabvēlīgs gan sociāli, gan ekonomiski. Veidojas tāda kā sociālās atstumtības zona."

Ir mainījušies narkotiku lietotāju paradumi. Tāpat, kā kādreiz iedzēra, tā tagad pa vakariem lieto narkotikas. Narkotiku lietotāji lielākoties arī nav nekādi deģenerāti, kas kaut kur vakarā savā virtuvē vāra hanku (šķidrums, ko iegūst no jēlopija). Viņi no rīta iet uz darbu, vakarā – mājās, kur viņus gaida kārtējā deva. Ir arī, protams, pritoni – dzīvokļi, kur pulcējas narkotiku lietotāji. Reklāma iet no mutes mutē, un nemaz nevajag pierunāt nopirkt vai uzsēdināt uz adatas – cilvēki paši to izdara intereses pēc.

Narkotikām zog

"Saka tā – cik gadus esi sēdējis uz adatas, tik arī vajadzēs, lai atlauztos. Nu tad padomā – ja es lietoju 16 gadus!" saka narkotiku lietotājs Andrejs. Ir pusdienlaiks, un Bolderājā vecmāmiņas ar mazbērniem dodas pastaigāties, bet Andrejs, pirms pusstundas sajaucis savu kokteiļdevu (heroīnu un efedronu), ir gana možs un no balkona rāda, kur gribētu iekopt akmeņdārzu. Šķiet, esam divās dažādās realitātēs: viena, kur dzīvo kārtīgi cilvēki, otra – kur tiek lietotas narkotikas. Tikai patiesība ir tāda, ka esam viens otram kaimiņos.

"Sāku no hankas. Interesēja, kas notiks ar manu apziņu, un iepatikās jau ar pirmo reizi," atzīstas Andrejs. "Tagad esmu piekusis, bet nav nekā, kas būtu kā motivācija nelietot. Jums, sievietēm, galvenais ir ģimene un bērni, domājat, kā veci dabūt zem tupeles, bet man nepatīk, ka iegrožo, un bitavuha (sadzīve – aut.) vispār nospiež pie zemes." Andrejam ir ģimene, bērns, bet kopā viņi nedzīvo.

Par tādiem kā pats Andrejs neuztraucas, bet lietotāju kļūst arvien vairāk un jaunāki. Viņš zinot astoņus gadus vecu heroīna lietotāju. Uz jautājumu, kur dabū naudu, Andrejs atbild: "Nu kā – zogu. Nu, ne jau tā, bet no pagrabiem, bēniņiem. Inga PAPARDE Latvijā Citi šī autora raksti Izdrukāt rakstu Nosūtīt rakstu draugam