Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors Māris Lejnieks pauda viedokli, ka Latvijai Abrene vairs nepieder un 2005.gada valdības deklarācijā mūsu valsts ir norādījusi, ka tai nav teritoriālu prasību pret Krieviju.

Ārlietu ministrijas pārstāvji pauda viedokli, ka cilvēkiem, kuri apšauba likumprojektu, ir iespēja to apstrīdēt Satversmes tiesā. "Tas ir pats galvenais, ka tautai ir iespējams paust savu viedokli," sacīja ministrijas pārstāvji.

Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš atzina, ka valdības piedāvātais risinājums ir tiesiski korekts.

Savukārt Rīgas Juridiskās augstskolas lektore Kristīne Krūma norādīja: ja līgumam tiktu pievienota deklarācija, tas būtu stiprāks, taču arī izvēlētais variants ir "pietiekami labs".

Saeimas deputāti šodien debatēs par likumprojektu neiesaistījās. Kā komisijas sēdē norādīja tās priekšsēdētājs Andris Bērziņš (LPP/LC), "deputāti, iespējams, taupa spēkus rītdienas plenārsēdei, kuras debates tiks translētas televīzijas tiešraidē".

Komisija šodien vienojās, ka likumprojektu galīgajai izskatīšanai parlamentā varētu gatavot piektdien, 2.februārī, ja tas rīt, 1.februārī, gūs Saeimas atbalstu.

Kā ziņots, Saeimas prezidijs ceturtdienas, 1.februāra, plenārsēdes darba kārtībā iekļāvis likumprojektu par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt Latvijas-Krievijas robežlīgumu.

Kā informēja Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis (ZZS), paredzams, ka sēdē piedalīsies un par minēto jautājumu debatēs Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Parlaments pagājušajā nedēļā nodeva izskatīšanai komisijām likumprojektu par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt 1997.gada 7.augustā parafēto Latvijas un Krievijas Federācijas līguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu.

Par likumprojektu nobalsoja 68, bet pret - 24 deputāti.

Ministru prezidenta Aigara Kalvīša (TP) skatījumā valsts tiesiskā nepārtrauktība tiks nodrošināta, robežlīgumā atsaucoties uz 1991.gada 21.augustā pieņemto konstitucionālo likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu", uz kuru, atzīstot Latvijas neatkarību, 1991.gada 28.augustā atsaucās Krievija.

Likumā norādīts, ka tas pieņemts, "apzinoties savu atbildību tautas priekšā, ņemot vērā 1990.gada 4.maija deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu", 1991.gada 3.marta Vislatvijas tautas aptaujas rezultātus un to, ka 1991.gada 19.augustā PSRS valsts apvērsuma rezultātā ir beigušas pastāvēt PSRS konstitucionālās valsts varas un pārvaldes institūcijas un nav iespējams realizēt 1990.gada 4.maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" 9. punktu par Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanu sarunu ceļā".

Šajā likumā noteikts, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai un kuras valstisko statusu nosaka Latvijas Republikas 1922.gada 15.februāra Satversme. "Līdz okupācijas un aneksijas likvidēšanai un Saeimas sasaukšanai augstāko valsts varu Latvijas Republikā pilnībā realizē Latvijas Republikas Augstākā padome. Latvijas Republikas teritorijā ir spēkā tikai tās augstāko valsts varas un pārvaldes institūciju likumi un lēmumi," teikts likumā.

Būtiski, ka šajā likumā ir atsauce uz 4.maija deklarāciju, kurā ir atsauce uz 1920.gada Latvijas un Krievijas miera līgumu, ko uzskata par būtisku Latvijas tiesiskās pēctecības saglabāšanas garantiju.

Savukārt pēc Pabrika vārdiem, ja Latvija pieprasītu Krievijai atdot Abreni, mūsu valsts "nokļūtu izolācijā un nesaņemtu citu valstu atbalstu". Latvijas līdzšinējā nostāja bijusi tāda, ka mēs neuzturam prasību par Abrenes atgūšanu, atgādināja politiķis.

Debatēs pret robežlīguma noslēgšanu pašreizējā variantā iestājās apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) frakcijas vadītājs Māris Grīnblats, kurš uzsvēra, ka ne ar kādiem taktiskiem apsvērumiem nav attaisnojama sasteigta un Latvijai neizdevīga robežlīguma slēgšana ar Krieviju, kas "faktiski ir okupācijas seku daļēja legalizēšana".

"Tā ir īpaši nepatīkama, zinot Krievijas ārpolitikas impērisko ievirzi, kas agri vai vēlu var atkal pārvērsties par dažāda veida prasījumiem pret Latviju," norādīja politiķis.

Grīnblats arī pauda neizpratni, kādēļ valdība līdz šim starptautiskos līgumus ir parakstījusi bez Saeimas ziņas, taču šajā jautājumā prasa Saeimas pilnvarojumu.

Savukārt Ārlietu komisijas vadītājs Bērziņš uzsvēra, ka šis ir mēģinājums izkustināt no vietas vairāk nekā desmit gadus vecu valdības apstiprinātu un parafētu likumprojektu. "To var uzskatīt gan par vēlmi noskaidrot Saeimas attieksmi pret likumprojektu kā tādu, bet vēl vairāk par vēlmi - noskaidrot deputātu atbalstu iespējamai līguma ratifikācijai," sacīja Bērziņš.

Par līguma nodošanu komisijām balsoja visas Saeimas frakcijas, izņemot TB/LNNK, partiju "Jaunais laiks" un deputātu Visvaldi Lāci (ZZS).