Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) pirms rīt, 1.februārī, paredzētajām konceptuālajām debatēm par pilnvarojumu valdībai parakstīt Latvijas un Krievijas robežlīgumu aicināja deputātus izvēlēties piemērotus izteicienus, lai "tie nekļūtu par ieroci citu rokās", šodien tiekoties ar visiem koalīcijas deputātiem, sacīja Kalvītis.
Ārlietu komisijas vadītājs Andris Bērziņš (LPP/LC) sacīja, ka nav aizliegts debatēt, taču viņš deputātus aicināja lietot pārdomātus viedokļus un izteicienus, lai tie netiktu izmantoti kā pretargumenti pret mūsu valsti.
Deputāts Juris Dobelis (TB/LNNK) iebilda, norādot, ka katram ir tiesības paust savu viedokli.
Savukārt Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis (ZZS) aicināja visus deputātus veltīt uzmanību diskusiju kultūrai un iztikt bez savstarpējiem apvainojumiem. "Lūdzu, lūdzu," sacīja Emsis.
Kalvītis informēja, ka rīt debatēs pirmā uzstāsies Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, bet pēc tam runāšot viņš, ministri un deputāti.
Kalvītis šodien bija sapulcinājis koalīcijas partijas deputātus. Premjers sacīja, ka vēlētos, lai par tradīciju kļūtu iespēja, ka pirms grūtiem jautājumiem satiekas visi deputāti. Kalvītis koalīcijas partneriem skaidroja likumprojekta pieņemšanas nepieciešamību un uzsvēra, ka Latvija jau ceļā uz Eiropas Savienību un NATO vairāku gadu garumā ir paudusi, ka tai nav teritoriālu prasību pret Krieviju, tādēļ "mums ir jāsaprot, ka Abrene nav mūsu teritorija".
Kalvītis arī uzsvēra, ka Latvijas un Krievijas robežlīguma parakstīšana ir viens no viņa valdības vissvarīgākajiem uzdevumiem.
Kā ziņots, Saeima rīt lems par konceptuālu atbalstu likumprojektam par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt Latvijas un Krievijas robežlīgumu.
Likumprojekts paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt 1997.gada 7.augustā parafēto Latvijas un Krievijas Federācijas līguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu.
Premjera skatījumā valsts tiesiskā nepārtrauktība tiks nodrošināta, robežlīgumā atsaucoties uz 1991.gada 21.augustā pieņemto konstitucionālo likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu", uz kuru, atzīstot Latvijas neatkarību, 1991.gada 28.augustā atsaucās Krievija.
Likumā norādīts, ka tas pieņemts, "apzinoties savu atbildību tautas priekšā, ņemot vērā 1990.gada 4.maija deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu", 1991.gada 3.marta Vislatvijas tautas aptaujas rezultātus un to, ka 1991.gada 19.augustā PSRS valsts apvērsuma rezultātā ir beigušas pastāvēt PSRS konstitucionālās valsts varas un pārvaldes institūcijas un nav iespējams realizēt 1990.gada 4.maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" 9.punktu par Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanu sarunu ceļā".
Šajā likumā noteikts, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai un kuras valstisko statusu nosaka Latvijas Republikas 1922.gada 15.februāra Satversme. "Līdz okupācijas un aneksijas likvidēšanai un Saeimas sasaukšanai augstāko valsts varu Latvijas Republikā pilnībā realizē Latvijas Republikas Augstākā padome. Latvijas Republikas teritorijā ir spēkā tikai tās augstāko valsts varas un pārvaldes institūciju likumi un lēmumi," teikts likumā.
Būtiski, ka šajā likumā ir atsauce uz 4.maija deklarāciju, kurā ir atsauce uz 1920.gada Latvijas un Krievijas miera līgumu, ko uzskata par būtisku Latvijas tiesiskās pēctecības saglabāšanas garantiju.
