Lielākā daļa pacientu ārstniecības procesā saskaras ar problēmām komunikācijā ar slimnīcas personālu, šodien preses konferencē atzina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Pacientu ombuda valdes priekšsēdētāja Liene Šulce.
Pacienti visvairāk saskaras ar komunikācijas problēmām ar mediķiem (5)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā stāstīja Šulce, savā īsajā pastāvēšanas laikā Pacientu ombuds ir sniedzis jau 25 konsultācijas un ir secinājis, ka viena no problēmām ir, piemēram, ārstniecības personāla nespēja izskaidrot ar ārstniecības procesu saistītos jautājumus, kā arī pacientu nespēja izskaidrot savas veselības problēmas.
Tāpat pacienti neesot informēti par to, cik ilgi ir jāgaida rindās pēc pakalpojumiem, kā notiek izmeklēšana vai citām ar ārstniecību saistītām lietām. Sūdzības ir arī par pakalpojumu samaksas pieaugumu, nelaipnu izturēšanos, neuzticību ārstam attiecībā uz noteikto diagnozi, pakalpojumu kvalitāti, stāstīja Šulce.
Klīnikas "Gaiļezers" Uzņemšanas nodaļas vadītāja Ingrīda Kaže stāstīja, ka viens no pirmajiem konfliktiem, kuru risināja Pacientu ombuds, bija saistīts ar neatliekamo palīdzību Gaiļezerā. Konflikts tika veiksmīgi atrisināts, taču Kaže secināja, ka lielākā daļa konfliktu rodas neatliekamās palīdzības sniegšanas gadījumos, kad pacients nespēj izskaidrot savas veselības problēmas, bet mediķis pacientu neizprot un, iespējams, nespēj saprotamā valodā informēt pacientu.
Šā iemesla dēļ, pēc Kažes domām, ir nepieciešama gan pacientu, gan medicīnas darbinieku izglītošana, jo arī mediķiem ir jāiemācās komunicēt ar pacientu. Turklāt, jo mazāk informēts ir pacients, jo viņš mazāk spēj palīdzēt mediķim sevis ārstēšanā, bet pacienta līdzdarbība ārstēšanā dod tikai pozitīvus rezultātus, uzsvēra Kaže.
RAKUS valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka izteica gandarījumu par Ombuda darbu un izteica cerību, ka, pateicoties šai organizācijai, Austrumu slimnīca varētu kļūt par pacientiem draudzīgāku iestādi.
Biedrības "Dzīvības koks" pārstāve Gunita Berķe izteica domu, ka, ieklausoties pacientu problēmas, nesapratnē un sūdzībās, arī ārsti varētu mainīt savu attieksmi pret pacientiem, ārstējot nevis slimību, bet cilvēku. Viņa uzskata, ka jāizglīto gan pacienti, gan ārsti, lai viņi mācētu runāt ar slimniekiem, lai celtu slimnieku pašapziņu, kuri ārstniecības laikā saskaras ar daudzām psiholoģiskām problēmām.
Nākotnē Pacientu ombuds cer izvērst darbību arī citās slimnīcās, jo jau tagad tiek saņemtas sūdzības no citām veselības aprūpes iestādēm. Tāpat Šulce uzsvēra, ka tiks turpināta sadarbība ar Veselības ministriju (VM), lai plašākā mērogā varētu risināt pacientu un ārstniecības personāla problēmas, jo, pēc viņas domām, medicīnas aprūpes kvalitātes uzraudzības jomā vēl ir jāveic vairāki uzlabojumi.
Kā ziņots, Pacientu ombuds Latvijā ir unikāls projekts, kas ir jauns un efektīvs instruments pacientu tiesību un kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu veicināšanai, turklāt ārvalstīs pacientu tiesību biroja esamība slimnīcā tiek uzskatīta par vienu no laba servisa parametriem.
Ombuda darbības virziens ir ne tikai sniegt palīdzību pacientiem, bet arī ārstniecības personālam saskarsmes, juridiskos, kā arī organizatoriskos jautājumos un sniegt ieteikumus, kā izvairīties no iespējamām konfliktsituācijām un pārpratumiem.
Organizācijas misija ir būt neatkarīgam un lēmumos patstāvīgam profesionālam instrumentam, vidutājam un padomdevējam, kurš rūpējas, lai tiktu ievērotas pacientu tiesības un veidota pozitīva komunikācija starp veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem un patērētājiem-pacientiem. Sūdzību gadījumos Ombuds rūpējas, lai tiktu nodrošināts augstas kvalitātes sūdzību apstrādes un risināšanas pakalpojums un atgriezeniskā saite ar sistēmu, tādējādi risinot ne vien konkrēto problēmu, bet arī uzlabojot veselības aprūpes sistēmu un pakalpojumus kopumā.
Pacientu ombuda funkcijās ietilpst konsultāciju sniegšana saskarsmes, juridiskos, kā arī organizatoriskos jautājumos, dažādu sabiedrību un veselības aprūpes speciālistu informējošu aktivitāšu organizēšana, sūdzību apstrāde un risināšana, atgriezeniskās saites nodrošināšana - saņemtās sūdzības tiek ne vien risinātas, bet arī apkopotas un analizētas, pēc tam par to informējot vadību, VM un citas institūcijas, kurām Pacientu ombuds sniegs savus ieteikumus un norādījumus, kā turpmāk varētu izvairīties no esošajām problēmām un uzlabot pakalpojumu kvalitāti.
Savā veidā Pacientu ombuda ideja ir turpinājums bijušā Latvijas Pacientu tiesību biroja darbam, kura vadītāja bija pati Šulce, tomēr jaunā organizācija ir veidota pēc labākās ārvalstu līdzīgu organizāciju pieredzes, kā arī pamatā vērsta uz komunikācijas uzlabošanu un veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes celšanu, uzsver Šulce.
Kā nevalstiska organizācija finansējumu Pacientu ombuds plāno saņemt no dažādiem projektiem un fondiem, savukārt konsultācijas, kuras tiek sniegtas ārstniecības iestādei, ir saimnieciskā darbība, un par to iestāde maksā, jo citādi nebūtu iespējams nodrošināt profesionālu un neatkarīgu darbību, skaidro Šulce.