Premjerministrs Aigars Kalvītis nevēlas meklēt politisku kontekstu starp idejām par Saeimas atlaišanu un neapmierinātību ar parlamenta lēmumu noraidīt likumprojektu par 32 miljonu kompensēšanu holokaustā cietušajai Latvijas ebreju kopienai.
(TP) nevēlas meklēt politisku kontekstu starp idejām par Saeimas atlaišanu un neapmierinātību ar parlamenta lēmumu noraidīt likumprojektu par 32 miljonu kompensēšanu holokaustā cietušajai Latvijas ebreju kopienai. Vienlaikus A. Kalvītis izteicies, ka Latvija nevarēs izvairīties no ebreju kompensāciju jautājuma atrisināšanas, jo šis jautājums politiskā līmenī tiek aktualizēts daudzās pasaules un Eiropas valstīs.
Lūgts komentēt Tautas partijas dibinātāja Andra Šķēles izteikumus, kurš norādīja uz šādu kontekstu, premjerministrs trešdien Latvijas Radio uzsvēra: "Es negribētu tur meklēt kaut kādus politiskus kontekstus. Protams, nesaņemot to, ko grib, varbūt kāds ar to ir neapmierināts, bet parlaments savu attieksmi ir paudis. Tāpat kā valdība ļoti skaidri pauda savu attieksmi, ka mēs esam gatavi šo jautājumu risināt politiskā līmenī." A. Šķēle 18. marta vakarā LNT, izsakoties par, viņaprāt, nepamatotajiem aicinājumiem atlaist Saeimu, kā vienu no galvenajiem neapmierinātības iemesliem ar parlamenta darbu minēja lēmumu noraidīt "pazemojošo likumprojektu".
A. Kalvītis trešdien norādīja, ka saprot A. Šķēles pozīciju un tā ir apspriesta Tautas partijas iekšienē.Ietekmīgais advokāts Andris Grūtups iepriekš apgalvojis, ka viņa rīcībā ir informācija par ASV vēstniecības spiedienu, lai šāds kompensāciju likumprojekts taptu. "No kompetentiem cilvēkiem dzirdu un arī lietu loģika parāda, ka premjeram bijusi saruna ar Valsts prezidenti un ASV vēstnieci, kurā viņam ir lūgts šādu lēmumu pieņemt," apgalvojis advokāts. Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs Arkādijs Suharenko Neatkarīgajai iepriekš norādījis, ka jautājuma atrisināšanā, visticamāk, iesaistīsies starptautiskās ebreju organizācijas. No viņa teiktā noprotams, ka Latvijas nespēja vienoties par kompensāciju ar vietējo ebreju organizāciju mūsu valstij izmaksās dārgāk. Ja Latvijā bija runa par 32 miljonu pakāpenisku kompensēšanu 10 gadu laikā, tad, piemēram, ar Poliju un Lietuvu notiekot sarunas par kompensācijām attiecīgi 23 un 1,2 miljardu eiro apmērā.
To, ka ebreju kompensāciju jautājums nevar tikt iesaldēts mūžīgi, norāda arī A. Kalvītis. "Politiskais konteksts ir tāds, ka jautājums gadu no gada tiek Eiropā aktualizēts un citas valstis šo jautājumu jau ir atrisinājušas. Protams, tās valstis, kas šajā laikā pastāvēja kā neatkarīgas atšķirībā no Latvijas, kas nebija neatkarīga valsts Otrā pasaules kara laikā. Šis jautājums politiskā līmenī tiek aktualizēts ļoti plašā ģeogrāfijā, un acīmredzot to nav iespējams apiet vienkārši tāpēc, ka mēs par to negribam runāt," Latvijas Radio trešdien teica premjerministrs.
