Vasaras laiks vēl prātu jauks

Vēl divus gadus Latvijas iedzīvotāji marta beigās turpinās regulēt laiku savos pulksteņos – tāpat kā citur Eiropas Savienībā, arī mēs pāriesim uz vasaras un ziemas laiku. Tāpēc neaizmirstiet, ka 25. martā pulksten 3 laikrāža rādītāji jāpagriež par vienu stundu uz priekšu!

Diskusijas par vasaras un ziemas laika lietderību Latvijā notiek vismaz divreiz gadā – tad, kad tuvojas pulksteņu griešanas laiks. Pērnā gada oktobrī plašāka diskusija aizsākās pēc Eiropas Komisijas aicinājuma visām dalībvalstīm izvērtēt vasaras/ziemas laika ietekmi uz transporta, komunikācijas, rūpniecības un citām nozarēm, lai tā savu ziņojumu varētu iesniegt vēlākais līdz šā gada 31. decembrim. Pēc dalībvalstu ziņojumu saņemšanas un izvērtēšanas Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Ekonomikas un sociālo jautājumu komiteja lems par vasaras laika režīma turpmāku piemērošanu vai nepiemērošanu, informē Ekonomikas ministrija (EM). Visticamāk, lēmums tiks pieņemts tikai 2008. gadā.

Arī mūsu pašu EM mājas lapā iedzīvotājiem bija iespēja izteikties, ko viņi domā par pulksteņu grozīšanu. Speciālisti, apkopojot viedokļus, secinājuši, ka daļa iedzīvotāju esot par, bet daļa – pret vasaras un ziemas laiku. Ha, tiešām negaidīts rezultāts! Arī starp Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim adresētajām vēstulēm bijušas tādas, kurās pausts viedoklis par pāreju uz ziemas un vasaras laiku, dara zināmu Valsts kancelejas Komunikācijas departaments. Tas nozīmē, ka cilvēkus šis jautājums tomēr uztrauc. Toties lielākā daļa uzņēmēju apgalvojuši, ka šī laika maiņa viņu biznesu neietekmējot. Starp citu, vietējo ekspertu viedokļi līdz šim nav tikuši ņemti vērā. Jau pirms aptuveni desmit gadiem zinātnieku komisija ieteica nepāriet Latvijā uz vasaras laiku un saglabāt mūsu vēsturisko – otrās joslas – ziemas laiku.

EM speciālisti vēl tikai gatavo savu ziņojumu, bet lēmumu par to, vai Latvija atbalsta līdzšinējo sistēmu, kad pulksteņa rādītājus pagriežam par vienu stundu uz priekšu vai atpakaļ, pieņems Ministru kabinets. Eiropas Komisijā Latvijas viedoklis jāiesniedz līdz šā gada 30. aprīlim.

***

Informācija

=Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2001. gada 9. janvāra Ministru kabineta noteikumi nr. 18 "Par pāreju uz vasaras laiku". Tajos minēts, ka Latvijā "pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst. 3.00 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst. 4.00 – par vienu stundu atpakaļ".

=Eiropas Savienības ietvaros pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. janvāra direktīva 2000/84/EK par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku.

=Papildu informācija par pāreju uz vasaras laiku pieejama Ekonomikas ministrijas mājas lapā internetā: http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=13340.

=Informācija par laiku visā pasaulē (par laika joslām, cik ir pulkstenis kādā konkrētā valstī vai pilsētā, par valstu pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ utt.) atrodama portālā www.timeanddate.com.

***

RB vērtē

plusi

Reklāma

=Zinātniskie pētījumi liecina, ka pāreja uz vasaras laiku samazina izlietotās enerģijas daudzumu, ceļu satiksmes negadījumu un pastrādāto noziegumu skaitu.

=Lielākā daļa pētījumu uzrāda ietaupījumus līdz 0,5 procentiem. Daudz vai maz?

=Kopīgais energoresursu ietaupījums ik gadus Eiropas Savienībā varot būt 200 miljoni eiro (140,5 miljoni latu). Tik vien...

=Holandiešu Darba devēju asociācija uzskata, ka vasaras laiks pagarina izklaides vietu darba laiku par 10 procentiem, kas naudas izteiksmē dod 22,5 miljonu eiro papildu apgrozījuma.

mīnusi

=Laika maiņa negatīvi ietekmē cilvēka bioloģisko ritmu, pašsajūtu, darba spējas un veselību – katrs, bet visvairāk ziemeļvalstu iedzīvotāji, izjūt tumšās sezonas depresiju. Ārstu apmeklējumu skaits pieaug divas trīs nedēļas pēc laikrāžu pagriešanas pavasarī (par 10,9 procentiem), bet mazāk – rudenī (par 8,5 procentiem). Šajā laikā nedaudz palielinās nomierinošo līdzekļu patēriņš (par 12 procentiem), bet samazinās citu zāļu pirkšana.

=Spuldzīšu ietaupītās kilovatstundas arvien vairāk aprij kondicionēšanas sistēmas un apkure drēgnajos rītos.

=Videi mazāk piesārņojuma no rīta, bet vairāk – vakarā. Zinātnieki atklājuši kaitīgo izmešu netiešo iedarbību: jo gaisma ir ilgāk, jo cilvēki vairāk brauc ar auto. Pierādīts, ka saules starojuma mijiedarbībā mašīnu izplūdes gāzes atmosfēru piesārņo daudz vairāk, jo gaismā mašīnu izplūdes gāzes vairāk veido ozonu un peroksiacetilnitrātu.

=Piemēram, Francijā vislielākās izmaksas saistītas ar transporta kustības pārprogrammēšanu, kas izmaksājot 1,5 miljonus eiro katrā laika pārbīdes reizē.

***

Kurš vainīgs?

Kuru varam vainot visā šajā pulksteņu griešanas juceklī? Tāds cilvēks tiešām ir! 1784. gadā Bendžamins Frenklins, toreizējais ASV sūtnis Francijā, uzrakstīja eseju "Par pāreju uz vasaras laiku". Tomēr mēs nekādi vairs nevaram uzzināt, kurš bija īstenais šīs ieceres vaininieks, jo nejaušā trokšņa "autors", kas B. Frenklina miegu iztraucēja aptuveni sešos no rīta, tā arī nav noskaidrots. Pamostoties viņš bija pārsteigts par spilgto gaismu istabā. Tieši tad vēstniekam uzplaiksnīja ideja par pāreju uz vasaras laiku. Viņš nelikās mierā un izrēķināja, cik daudz līdzekļu Parīzes iedzīvotāji iztērē, ejot gulēt pēc pusnakts un mostoties tikai pusdienas laikā, laikā no 20. marta līdz 20. septembrim nelietderīgi dedzinot sveces un petrolejas lampas. Savu sacerējumu viņš nosūtīja draugam – laikraksta "Journal of Paris" redaktoram.


Apskati arī citus rakstus par šīm tēmām:

Citi lasītāji iesaka


Šeit tiek apkopotas TVNET ziņas, kuras lasītāji visvairāk ir pārpublicējuši portālā draugiem.lv un facebook.com. Autorizējieties facebook un draugiem, lai redzētu, kas interesē Jūsu draugus.

Reklāma