Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) bijušais vadītājs Juris Bojārs šodien LTV atzina, ka savulaik 7. Saeimas darbības sākumā ir ticis slēgts sadarbības līgums ar Ventspils ekonomisko grupu. Līgumu parakstījis Lembergs, Bojārs un LSDSP bijušais Saeimas frakcijas vadītājs, pašreizējās Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns. Bojārs arī norāda, ka šis dokuments neesot slepens, bet gan konfidenciāls.
Bojārs uzskata, ka tā ir bijusi normāla vienošanās un nekādi neesot pārdošanās. Viņš nevarēja atcerēties, kādu naudas summu partija saņēma par līguma pildīšanu, taču tie esot bijuši "kādi desmit tūkstoši", pēc ilgas tielēšanās intervijā LTV atzina Bojārs. "Neviena partija nevar pastāvēt bez sponsoriem," uzsvēra Bojārs.
Savukārt laikraksts "Diena" ziņo: "Atklātībai nododot tikai vienu "stingri slepena" dokumenta kopiju, kurš satur šokējoši sīku vienošanos par sadarbību varas īstenošanā, konkrētu ekonomisko un politisko darbību veikšanā starp A.Lembergu un 7.Saeimā ievēlēto Latvijas Sociāldemokrātu apvienību, kas savu identitāti slēpj aiz iniciāļiem V un S, kritis aizdomu plīvurs par šobrīd jau apcietinātā Aivara Lemberga patieso ietekmi Latvijas politikā. No vienošanās, kas slēgta 1999.gada sākumā, izrietošā varas pirkšanas cena — 70 000 latu gadā. Noprotams, ka naudu partijai kā ziedojumus maksājuši A.Lemberga ietekmē esošie Ventspils uzņēmumi."
Bojārs intervijā LTV uzsvēra, ka starp LSDSP un Ventspils grupējumu kādu laiku šī vienošanās pastāvējusi, taču vēlāk izjukusi. Vienošanās slēgšanā piedalījies arī Saeimas frakcijas vadītājs Egils Baldzēns. Vienošanās esot slēgta ar Aivaru Lembergu.
Bojārs pauda viedokli, ka, parakstot šādu līgumu, nav notikusi politiskā korupcija, jo skaidra nauda par kādām konkrētām lietām nav maksāta, bet gan noslēgta vienošanās, kuru abām pusēm daļēji izdevies īstenot. Tomēr viņš piekrita, ka toreiz tā bija "antišķēliska" vienošanās, kurai bija jēga līdz brīdim, kamēr Tautas partijas (TP) līderis Andris Šķēle noslēdza vienošanos ar Lembergu.
Pirms Lieldienām Bojārs bijis prokuratūrā, kur ticis iztaujāts par noslēgto līgumu.
Bojārs norādīja, ka notikusi izmeklēšanas noslēpuma izpaušana, jo tikai prokuratūrā vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā bijis līguma oriģināls. Līguma teksta nonākšanu presē viņš skaidroja ar "politisku pasūtījumu".
Jau ziņojām, ka žurnālista Jāņa Dombura rīcībā nonākuši materiāli, kas liecina, iespējams, par deviņdesmito gadu beigās parakstītu vienošanos starp ekonomiskiem grupējumiem un politiķiem. Aģentūras LETA rīcībā nodotais dokuments vietām ir ar aizkrāsotu teksta daļu, kā dēļ nav iespējams identificēt datumu, summu, otru darījuma pusi, atsevišķus punktus un parakstus. Noprotams, ka vienošanās teksts ir par laika posmu deviņdesmito gadu beigās.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un "Latvijas ceļa" (LC) līderi noliedz, ka viņu pārstāvētās partijas būtu slēgušas slepenus līgumus par sadarbību ar Ventspils ekonomisko grupu.
LSDSP frakcijas vadītājs 7. Saeimā, pašlaik "tēvzemietis" Baldzēns, aģentūrai LETA sacīja, ka par līguma esamību viņam esot grūti ko teikt. "Tiešām nevaru pašreiz pateikt, vai ir bijis tāds līgums," sacīja Baldzēns, uzsverot, ka sociāldemokrātiem attiecības ar Tautas partiju (TP) tolaik bijušas ļoti sliktas, tāpēc nekādi līgumi šajā jautājumā, viņaprāt, nebija nepieciešami.
Tā laika sociāldemokrātu deputāts Rihards Labanovskis savukārt izteicās, ka tolaik "Ventspils deva naudu un kaut kādā veidā finansēja vairākas partijas". "Zinājām vai nojautām, ka arī LSDSP kādu laiku naudu saņēma un ka Ventspils ir bijusi mūsu atbalstītāja, taču vēlāk, būdama neapmierināta ar sociāldemokrātu darbību, pārtrauca jebkādu sadarbību," sacīja bijušais deputāts, piebilstot, ka par partijas finanšu lietām pilnībā atbildējusi tās vadība.
Kāds cits bijušais LSDSP Saeimas deputāts, kurš nevēlējās minēt savu vārdu, sacīja, ka līgums ir bijis: "Pēc manā rīcībā esošajām ziņām, līgums bija, taču par to zināja ļoti ierobežots personu loks."
7. Saeimas laikā premjera Viļa Krištopana (LC) vadītās valdības zemkopības ministrs, tolaik sociāldemokrāts Pēteris Salkazanovs, aģentūrai LETA pieļāva šāda līguma esamību, norādot, ka tas viņam beidzot ļaujot saprast, kādēļ viņš no partijas valdes puses saņēmis asu nosodījumu par atbalstu iecerei celulozes rūpnīcu celt sadarbībā ar skandināvu uzņēmumu "Messolito". "Tagad es beidzot saprotu, kādēļ mani un mežu valsts ministru tik ļoti lamāja LSDSP valdes sēdē. Tagad es tikai uzzinu, ka patiesībā bija plānots celt celulozes rūpnīcu sadarbībā ar baltkrieviem," sacīja Salkazanovs.
Salkazanovs sacīja, ka laikā, kad viņš darbojies partijā, neesot bijuši nekādi mājieni, ka pastāv kāds līgums par sadarbību ar kādu ekonomisko grupu. "Partijas iekšienē bija vienošanās, ka ar Ventspili partija draudzējas," atminējās bijušais ministrs.
Kāds cits Krištopana valdības veidošanai tuvu stāvošs politiķis atzina, ka tolaik esot tikuši slēgti vairāki šādi līgumi un tā bijusi norma - "atbilstoši tā laika politiskajai ētikai".
Saeimas priekšsēdētājs un viens no ZZS līderiem Indulis Emsis žurnālistiem šodien uzsvēra, ka tajā laikā ZZS nebija pārstāvēta Saeimā un valdībā, bet vēlāk ar ZZS šāds līgums neesot slēgts un partija to negrasoties darīt.
Lūgts izvērtēt iespējamo Ventspils mēra un savulaik ZZS premjera amata kandidāta Aivara Lemberga saistību ar šādu līgumu slēgšanu, Emsis sacīja: "Es par Lemberga kungu un līgumu nezinu pilnībā neko." Politiķis uzsvēra, ka publiskotajā līgumā nav minēts Lemberga vārds.
Arī Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs un viens no LC ilggadējiem līderiem Andris Bērziņš apgalvoja, ka laikā, kad viņš bija LC priekšsēdētājs, partijai neesot bijuši līgumi, kas nebūtu publiski pieejami.
Savukārt Tautas partijas deputāts Mareks Segliņš, vaicāts, vai partija 7. Saeimas laikā ir zinājusi par līguma eksistenci, kas vērsts pret viņiem, norādīja, ka partija ātri sapratusi, ka 7. Saeimas sākumā veidotajā valdībā TP nebūs. "Mums bija skaidrs, ka ir kaut kāda vienošanās mūs valdībā neņemt un ka durvis uz to TP ir aizvērtas," sacīja Segliņš.
