"TP ir pateikusi - vai nu tu atrodi vēl koalīcijas partnerus, vai arī valdība krīt. Konsekvence ir tikai viena - ir redzams, ka Godmanis nevar paplašināt šo koalīciju, un tad ir valdība jāgāž," sacījis politiķis. "Kas notiek tālāk? Ja sabloķējas labējā opozīcija - tās ir 23 balsis, plus TP ar 21 balsi, un tad ir jautājums - kas vēl nāk klāt? Vai tiek nobīdīti malā "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, ZZS un LPP/LC un paņem "Saskaņas centru", vai arī notiek sarunas ar mums, LPP/LC. Jā, bet kas tad šo valdību varētu vadīt?"

Brigmaņa skatījumā, Godmaņa iespējas paplašināt koalīciju ir izsmeltas, taču "ZZS gan nekad nebūs "uzmetēji"". ZZS būtu gatava nobalsot arī par jaunu valdību, kuru vadītu Godmanis, jo "labāka piedāvājuma nav".

Taujāts, vai šajās politiskajās cīņās ZZS izmantos ultimātus, Brigmanis sacījis: "Ultimāti nemaz nav tik slikta lieta. Bet šajā posmā galvenais - ZZS valdībā būtu tomēr jābūt. Vide, zemkopība - tās ir jomas, ko mēs gribētu pārzināt. Skaidrs, ka gadījumā, ja būs vairāk spēku koalīcijā, nāksies atteikties no labklājības vai izglītības ministra amata. Bet veikt kādu reorganizāciju vai optimizāciju - tas nu gan ir absurdi."

Pēc Brigmaņa domām, Latvijā ir iestājusies politiska pata situācija. "Opozīcija nemaz negrib strādāt koalīcijā. Kāpēc lai viņi to darītu? Nāk pašvaldību vēlēšanas, un viņi varētu nospēlēt skaistu spēli - pateikt: jā, mēs nākam valdībā, bet tad, kad sāktos reālas sarunas, noraidīt vienu ministra kandidatūru pēc otras. Un piedāvāt konsekventi tikai tādas kandidatūras, kas nemaz netaisās valdībā strādāt."

Pēc politiķa domām, atrast cilvēkus, kas šajos krīzes apstākļos vēlētos strādāt valdībā, ir ļoti grūti. "Kāpēc lai gan kāds tur ļoti gribētu iet? Paskatieties, kādas ir ministru algas: jā, uz tādu cilvēku fona, kas saņem ap 300 latiem, ļoti lielas. Bet pēc samazinājuma par 15% ministra alga ir ap 1000 latiem uz rokas. Kurš savas jomas profesionālis, topmenedžeris, kāro ministra amatu par šādu algu?"

Brigmanis politiskās jukas skaidro ar to, ka ļoti daudzām partijām nav ko vairs zaudēt. "TP, piemēram, reitings 2,5%, ko tad vēl. Tagad tikai jāmeklē resurss - iespējams, bezpartejisks premjers, kurš ar sirdi un dvēseli atbalsta TP idejas. Mēs jau arī no reitinga viedokļa varbūt neesam tik sliktā situācijā, bet pār mums arī gāžas kā lavīna, kas var reitingu noslaucīt, - mēs tomēr esam liels politisks konkurents TP pašvaldību vēlēšanās, un tas ir kā sarkana lupata viņiem priekšā - tad ir jādara viss, lai mūs gremdētu, - jāiztēlo kā kādi valdības gāzēji vai vēl nez kas. Otrs faktors - ahā, februāra vidus, sākas Lemberga prāva, bet Aivars Lembergs tiek uzskatīts par vienu no risinājumiem premjera amatam, ahā, tātad jānosit arī šī kārts. Fonā visam vēl ir ekonomiskā krīze, kas iedzen depresijā sabiedrību."

ZZS līderis sola, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks "nenodos premjeru" Godmani. "Ja viņš jūt sevī spēku turpināt strādāt, tas viņam pašam jāapzinās un jāpasaka. Tā lieta ar [labklājības ministri Ivetu] Purni - tas nav adekvāts izgājiens. Viņš Purnei uzbruka pilnīgi nepamatoti. Tas man rada šaubas par to, cik premjers ir spējīgs pats sevi kontrolēt un adekvāti risināt problēmas. Jautājums par Godmani ir ļoti sarežģīts."

Ja Godmaņa valdība tomēr krīt, Brigmanis premjera amatā labprāt redzētu "Hipotēku bankas" vadītāju Inesi Feiferi. "Es uzskatu, ka viņš ir personība, kas spētu vadīt valdību tik sarežģītā ekonomiskā situācijā. Viņa vadītā "Hipotēku un zemes banka", valsts banka, ir labi strādājusi, neraugoties uz apstākļiem. Tas, ka viņu gribēja iecelt par "Parex bankas" prezidentu, bet viņš atteicās, jau norāda tikai uz to, cik labi viņš izprot problēmu dziļumu, nevis ka viņš būtu mazdūšīgs. Manuprāt, viņš būtu pieņemams kā bezpartejisks kandidāts. Jo viņam arī, līdzīgi kā Godmanim, piemīt ekonomiski analītiska domāšana. Jautājums - vai viņš gribētu uzņemties šo amatu. Es domāju, ka par šādu premjeru varētu nobalsot daudzi. Nedomāju, ka pret viņu būtu pretenzijas, piemēram, arī "Jaunajam laikam", ne tikai līdzšinējai koalīcijai."

Brigmanis atzīst, ka šī ir vāja Saeima un tās laiks ir pagājis. "Bet kurš tad šajā situācijā no politiskās varas pīlāriem ir spēcīgs? Es nedomāju, ka Valdis Zatlers būtu nobriedis un spēcīgs kā valsts prezidents. Viņš veidojas par spēcīgu valsts prezidentu, un viņam ir iespēja tādam perspektīvā būt, ja viņš saglabās savu skatījumu uz lietām."

"Manuprāt, radikālas izmaiņas var visu tikai sarežģīt. Pieņemsim, Saeimu 6.aprīlī atlaiž. Neatkarīgi no tā ir ļoti daudz ekonomisku jautājumu, piemēram, budžeta grozījumi, kas jāpieņem. Valsts prezidentam tie būs jāvirza uz Saeimu izskatīšanai. Bet šādi jutīgi jautājumi var arī netikt pieņemti, un tad ir jākrīt valdībai. Un kas būs tad? Tad pat juristi nevar īsti atbildēt, kam jānotiek - vairs nebūs ne valdības, ne parlamenta? Krīze ir tā kā slimība, kas jāpārslimo, un tas jādara šai Saeimai, jo tā jau tāpat ir slikta un nav jābojā jaunas Saeimas veselība. Jauna Saeima jau jaunus ekonomiskos likumus neizgudros un to gaitu nemainīs. Manuprāt, kurš šobrīd ir jezgā iekšā, tam tā arī jāizcieš. Ja nomainīs šo Saeimu, arī nākamā nebūs labāka, kas tad? Vēlēšanas sekos vienas pakaļ otrām?" teicis politiķis.

Brigmaņa vērtējumā, ja pašvaldību, Eiropas Parlamenta un Saeimas vēlēšanas šogad notiks vienlaikus, kā uzvarētājs no šīs situācijas neizies neviens politiskais spēks. "Opozīcija var kaut ko iegūt vairāk - redz, kā [Alekseju] Loskutovu liek lietā, gan jau arī Aivars Endziņš kaut kur parādīsies. Varbūt vēl kādi gaišie tēli - Vaira Vīķe-Freiberga... Bet tas būtu tiešām ļoti interesanti - visi gaišie tēli sanāktu kopā jaunajā parlamentā, bet joprojām būtu smaga ekonomiskā situācija un viņi būtu spiesti pieņemt nepopulārus lēmumus... Un tad es šaubos, vai viņi vēl jutīsies kā uzvarētāji."