Valsts un pašvaldību iestādēm jau kopš 2004. gada 1. janvāra ir pienākums pieņemt elektroniskos dokumentus no fiziskajām un juridiskajām personām. Šobrīd e–paraksta izsniegšanu nodrošina VAS Latvijas pasts (LP), kas, kā norāda īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele, pagaidām ir vienīgais uzticamais sertifikācijas pakalpojuma sniedzējs, kurš no 2006. gada 4. oktobra piedāvā jebkuram Latvijas iedzīvotājam šo maksas pakalpojumu.

"Latvijas pasts" solās savu pakalpojumu popularizēt

Kā apliecina LP sabiedrisko attiecību nodaļa, šobrīd izsniegts vairāk nekā 4000 elektronisko parakstu, bet ieplānots tos piešķirt arī 50 000 valsts un pašvaldību darbiniekiem. Kā norāda LP, galvenā e–paraksta mērķauditorija ir "cilvēki, kuriem e–vide ir viņu ikdienas nepieciešamība. Tie ir uzņēmēji un valsts iestādes, kuras izmanto e–parakstu gan pakalpojumu sniegšanai un saņemšanai, gan arī ikdienas komunikācijai. Tās ir privātpersonas, kuras izprot tās iespējas, ko mums sniedz internets. Līdz ar to var runāt, ka tā ir vidējā un jaunākā vecuma paaudze — aktīvā sabiedrības daļa."

Lai popularizētu šo dokumentu parakstīšanas veidu, LP iecerējis turpināt skaidrot šā pakalpojuma būtību, kā arī strādāt pie jaunu ieviešanas.

"Apzinoties, ka e–paraksts būs cilvēku ikdienas nepieciešamība, tāpat kā internets un e–pasts, izstrādājam arī dažādas mācību programmas un veidojam apstākļus tam, lai arī mācību iestādes varētu stāstīt un rādīt saviem audzēkņiem, kas ir e–paraksts. Latvijas pasts ir sagatavojis mācību materiālu skolām, kā arī ir gatavs nodrošināt vidi praktiskām nodarbībām. Tagad mēs aicinām skolas būt aktīvām un izmantot šādu iespēju. Mēs paši tādas klases neveidojam. Tas ir skolas, pašvaldības vai valsts lēmums. Skolām ir iespēja par īpašu cenu izmantot e–paraksta testa vides pieslēgumu: 9,50 latu par karti un 12 latu par vienu IP adresi bez PVN uz diviem gadiem. Tas ir daudz izdevīgāk nekā parastais piedāvājums testa pieslēgumam," tā savu e–paraksta popularizēšanas stratēģiju skaidro LP.

Attiecībā uz e–paraksta plusiem un mīnusiem kā pozitīvs aspekts tiek uzsvērts tas, ka elektroniskam dokumentam tādējādi tiek piešķirts juridisks spēks, tiek nodrošināta ātrāka, lētāka un ērtāka dokumentu aprite, dod iespēju pārliecināties par parakstītāja personību, nodrošina iespēju tiešsaistē un attālināti piekļūt publiskajiem un privātajiem pakalpojumiem.

Kā mīnuss tiek minēts tas, ka e–paraksts Latvijā tomēr ir kaut kas jauns, tāpēc pašlaik ir mazs tā lietotāju loks. Otrkārt, šis pakalpojums nav bezmaksas. Privātpersonai jāšķiras no 24 latiem, lai iegūtu e–parakstu un autentifikācijas sertifikātu, kas derīgs divus gadus. Turklāt par katru laika zīmogu papildus jāmaksā 35 santīmi.

Kur e–paraksts tiek lietots?

"E–paraksta izmantojuma iespējas kļūst arvien plašākas. Līdzās elektroniski parakstītu dokumentu pieņemšanai nāk klāt arvien jauni pakalpojumi. Šobrīd kā nozīmīgākos piemērus var minēt gan Hansabanku (autentifikācija hanza.net un Telehansa.net), Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūru, dzīvesvietas elektronisku deklarēšanu (Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde). Notiek aktīvs darbs ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai arī tā datubāzei varētu piekļūt ar e–parakstu. Ir arī citas iestādes, kas strādā, lai ieviestu šo pakalpojumu. Piemēram, Ceļu satiksmes drošības direkcija piedāvā saņemt informāciju no Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra, izmantojot elektronisko parakstu, — konkrētam autovadītājam tiek piedāvāts saņemt datus par viņam izsniegto vadītāju apliecību, pārkāpuma uzskaites punktiem un nenomaksātajiem sodiem, bet par transportlīdzekli — tā reģistrācijas datus, informāciju par tehnisko apskati, OCTA datus un reģistrētajiem liegumiem. Pieslēgšanās sistēmām, izmantojot elektronisko parakstu, ir ērta, ātra, turklāt e–paraksta lietotājiem par to nav jāmaksā," par pieejamajiem pakalpojumiem stāsta LP, norādot, ka plašāka informācija par elektronisko parakstu atrodama mājaslapā www.e–me.lv.

E–lietu ministres preses dienests attiecībā uz nākotnes iecerēm min vienota pakalpojumu kataloga izveidi. Tiek plānots veikt izmaiņas likumdošanā, lai noteiktu to, ka valsts iestāžu piedāvātie pakalpojumi būtu jāievieto šajā katalogā, kurš tiks izvietots portālā www.latvija.lv. Šajā portālā kā vienu no autentifikācijas līdzekļiem ir iecerēts izmantot drošu elektronisko parakstu.

Runājot par ieguldītajiem līdzekļiem, e–lietu ministrija norāda — projekta īstenošanā, lai valsts un pašvaldību iestādēs varētu ieviest un strādāt ar šo parakstu (50 000 parakstu), sekretariāts ar Latvijas pastu ir noslēdzis līgumu par 1 400 000 (t.sk. PVN) latu.

Kā izskatāmies uz kaimiņu fona?

Savukārt Ina Gudele preses slejās ir atzinusi, ka elektroniskais paraksts šobrīd vēl nav guvis popularitāti iedzīvotāju vidū. Viņa gan optimistiski piebilst, ka tā popularitāte ik brīdi pieaug. Ministre norāda, ka Latvija var lepoties ar ātru šā paraksta ieviešanu, minot igauņu piemēru — viņi trīs gadus strādājuši pie paraksta ieviešanas, bet mums to izdevies veikt rekordīsā laikā.

Runājot par Igaunijas pieredzi, e–lietu ministres preses dienests liek saprast, ka kaimiņi — ja ne laika, tad "kvalitātes" ziņā noteikti — ir mums priekšā. Šobrīd Igaunijā visiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem ir obligāta ID karte (90% iedzīvotāju tādi ir), kurā ir integrēts gan e–paraksta sertifikāts, gan autentifikācijas sertifikāts, turklāt tā atšķirībā no mūsu e–paraksta viedkartēm ir bezmaksas. Turklāt mūsu kaimiņi ir realizējuši kopēju digitālo parakstu sistēmu, kā arī ieviesuši internetbalsošanu (to jau izmantoja vēlēšanu laikā), kurā kā autentifikācijas līdzekli nepieciešams izmantot kvalificētu sertifikātu.

"Vispār e–paraksta izmantošanas iespējas Igaunijā ir ļoti plašas. Ar tā palīdzību var pieteikties jaunam ID dokumentam, lai iesniegtu ikgadējos uzņēmuma pārskatus, var nodibināt politisko partiju un iesniegt partijas biedru sarakstu, lai sūtītu dažādus elektroniskas formas dokumentus valsts institūcijām u.c.," skaidro Gudeles preses dienests. Tad jau nedaudz košāk izskatāmies uz Lietuvas fona, jo tur pašlaik nav plašas e–paraksta izmantošanas iespējas un, tāpat kā Latvijā, ir tikai viens kvalificētu sertifikātu izdevējs — Skaitmeninis Serifikavimo Centras.

***

Fakti

Kā pieteikties e–parakstam?

Privātpersonām

Lai iegūtu elektronisko parakstu, ir jādodas uz vienu no LP nodaļām, kur var pieteikties e–parakstam, un jāaizpilda pieteikums. Dodoties uz pasta nodaļu, obligāti jāņem līdzi pase.

Juridiskām personām

Lai vienkārši un ērti iegādātos viedkartes saviem darbiniekiem, juridiskām personām LP iesaka veikt vajadzīgo paku priekšapmaksu EME norēķinu kontā. Maksājumu dokumentā jānorāda, par kādām personām un par kādām pakām šī priekšapmaksa ir veikta. Pēc tam jāizsniedz darbiniekiem maksājuma dokumenta kopijas un jānosūta tās uz pasta nodaļām, lai iesniegtu pieteikumus viedkaršu saņemšanai. Pasta nodaļas darbinieks pēc apmaksas dokumenta pārliecināsies, par kādiem pakalpojumiem ir samaksāts, un pieņems darbinieka pieteikumu.

Ja uzņēmumā potenciālo lietotāju ir daudz vai ja uzņēmums vēlas iegādāties arī citus EME pakalpojumus, tad pareizāk būs noslēgt līgumu, sazinoties ar LP.

***

PAKALPOJUMU PAKAS

Tiek piedāvāti trīs varianti:

e–man

paka ir risinājums, kas īpaši piemērots privātpersonām. Šī paka ir izdevīga, ja plāno aktīvi izmantot e–paraksta karti autentifikācijas mērķiem, bet saziņa ar uzņēmumiem un valsts iestādēm, kur ir nepieciešams laika zīmogs, notiek ne vairāk kā divas reizes mēnesī (laika zīmogs tiek uzlikts ne vairāk kā diviem dokumentiem mēnesī).

e–biznesam

paka ir radīta galvenokārt vidējā un mazā biznesa vajadzībām. Pakā iekļauts arī viedkartes lasītājs. Šis risinājums ir izdevīgs gadījumā, ja lietotājs regulāri komunicē ar valsts iestādēm un uzņēmumiem, kur ir nepieciešama laika zīmoga uzlikšana.

e–uzņēmumiem

paka nodrošina maksimālas komunikācijas iespējas ar neierobežotu laika zīmogu skaitu. Tā ir speciāli radīta lietotājiem, kuri ne tikai aktīvi komunicē ar valsts iestādēm, bet arī plaši izmanto e–paraksta risinājumu iekšējai un ārējai komunikācijai, dokumentu saskaņošanai, līgumu slēgšanai un citiem mērķiem.