Visticamāk, jau tuvākajās – 2009. gada pašvaldību un Eiropas parlamenta – vēlēšanās trešo personu dalība priekšvēlēšanu aģitācijā nebūs tik nekontrolēta kā pirms 9. Saeimas vēlēšanām, jo parlamentārieši ir apņēmušies šo jomu sakārtot. Šobrīd neviens normatīvais akts neregulē trešo personu darbību, kas veic priekšvēlēšanu aģitāciju, un šīs normatīvo aktu bāzes nepilnības pērn centās izmantot gan partijas, kurām atšķirībā no iepriekšējām parlamenta vēlēšanām šoreiz bija noteikts tēriņu limits, gan vairākas nevalstiskās organizācijas, kas centās ietekmēt politiskos procesus. Likumdošanas sakārtošanai speciāli izveidotajā darba grupā secināts, ka Saeimā pārstāvētajām partijām atsevišķās niansēs gan ir domstarpības, taču lielā mērā priekšlikumi, kas saistīti ar trešo personu dalību priekšvēlēšanu aģitācijā, ir līdzīgi.
Tas liek domāt, ka rudenī, kā plānots, grozījumi varētu tikt pieņemti galīgajā lasījumā. Jau rakstīts, ka aprīlī Saeima attiecīgos likuma grozījumus pieņēma pirmajā lasījumā. Toreiz deputāti nobalsoja arī par pilnīgu partiju tēriņu griestu atcelšanu, taču tagad partijas vienojušās, ka griesti tomēr būs. Vēl gan diskutēs par to lielumu. Tautas partija (TP), piemēram, piedāvā tos palielināt līdz 55 santīmiem uz vēlētāju, Jaunais laiks (JL) – līdz 23 santīmiem. Griestu palielināšanai piekrītot arī TB/LNNK. Darba grupā arī spriests, ka, visticamāk, tie attieksies tikai uz reklāmām, nevis, piemēram, uz tikšanos ar vēlētājiem. Līdztekus varētu tikt saīsināts arī priekšvēlēšanu aģitācijai noteiktais laiks. Līdz šim tas bija 270 dienas pirms vēlēšanām. TP piedāvā noteikt, ka priekšvēlēšanu periodam būtu jābūt 150 dienas ilgam, pēc JL un Saskaņas centra (SC) domām – 120 dienām. Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) nav atmetusi arī savu pirms gada piedāvāto ideju par pilnīgu reklāmas aizliegumu. Toreiz gan zaļie zemnieki piedāvāja ļoti ilgu klusuma periodu – trīs mēnešus. Tagad ZZS šo termiņu krietni saīsinājusi, jebkādas politiskās reklāmas aizliegumu piedāvājot nedēļu pirms vēlēšanām.
Tēriņu griestus paredzēts noteikt arī trešajām personām, taču partijām nav vienotas nostājas par griestu apmēru. TP lēš, ka trešo personu aģitācijā izmantotā naudas summa nedrīkstētu pārsniegt 10% no partijām atļautajiem izdevumiem, kas saskaņā ar šīs partijas priekšlikumu būtu aptuveni 77 000 latu, TB/LNNK piedāvā trešajām personām izlietot 12 000 latu. Savukārt JL uzskata, ka trešās – fiziskās – personas reklāmai drīkstētu iztērēt 500 latu, bet juridiskās – 2000. TP arī piedāvājusi noteikt, ka trešajai personai, kas priekšvēlēšanu periodā plāno aģitācijai izdot vairāk nekā piecas valstī noteiktās minimālās mēnešalgas, kas šobrīd būtu 600 latu, jāreģistrējas KNAB. Darba grupas apkopotā informācija liecina, ka līdzīga kārtība pastāv, piemēram, Lielbritānijā un Kanādā. Proti, Kanādā jāreģistrējas visām trešajām personām, kuru tēriņi aģitācijai pārsniedz 500 dolāru, bet tām, kuras iztērē vairāk nekā 5000 dolāru, jānozīmē arī auditors.
Jāatgādina, ka pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām kā trešās personas aģitācijā piedalījās Sabiedrība par vārda brīvību, Pa Saulei, Delna ar kampaņu Balso gudri, Pilsētai un pasaulei, kura atšķirībā no citām organizācijām turklāt izvērsa nevis atbalsta, bet antikampaņu, izmantojot anonīmus un ārvalstu ziedojumus, kas ir pretrunā ar pasaules praksi. Dažas dienas pirms vēlēšanām politiskās aģitācijas laikā sevi pieteica arī ar kultūras jomu līdz tam saistītā Horna biedrība, kura izvietoja reklāmas atsevišķās raidorganizācijās, aicinot nebalsot par TP, Zaļo un zemnieku savienību un LPP/LC. Toreiz netieši šī organizācija tika saistīta ar JL. Tāpat kā citas trešās personas arī Horna biedrība, analizējot priekšvēlēšanu periodu, esot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzmanības lokā, Neatkarīgajai atzina KNAB sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece. Pārbaužu rezultāti gan, visticamāk, būšot tad, kad partiju aģitācijas perioda izdevumu pārbaudes. Līdz šim lēsts, ka tas varētu būt vasaras beigās.
