Rēzeknes pensionāres Marijas Vidiņas vēstule Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim (TP) neapdraudēja augsto valsts amatpersonu, bet tās saturs esot vērtējams kā personas goda un cieņas aizskaršana, tā pēc vēstules satura analīzes secinājusi Drošības policija (DP).
DP priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa aģentūrai LETA stāstīja, ka DP "kvalitatīvai uzdevuma veikšanai", kas noteikta likumdošanā, vāc, apkopo un analizē informāciju, kas satur norādes uz jebkura veida iespējamiem apdraudējumiem. Viens no informācijas avotiem esot arī amatpersonām sūtītās vēstules, kurās izteikti tieši vai netieši draudi, kā arī citas norādes par iespējamām prettiesiskām darbībām.
Policijas pārstāve uzsvēra - tā kā daļa sūtīto vēstuļu autoru ir anonīmi vai ir norādījuši citu personu datus, tad dažos gadījumos DP veic arī pasākumus sūtītāja patiesās identitātes un apstākļu noskaidrošanai.
Tā kā DP nodrošina valsts amatpersonu, ārvalstu un starptautisko organizāciju un institūciju pārstāvju aizsardzības pasākumu organizāciju, tai esot bijis jāveic "apdraudējuma analīze" pēc pensionāres vēstules nosūtīšanas Kalvītim.
LETA jau ziņoja, ka arī Kalvītis ir iepazinies ar Vidiņas viņam sūtītās vēstules saturu, tomēr sīkākus komentārus par to nesniedz, jo vēstuļu satura izvērtēšana neesot viņa, bet gan atbildīgo dienestu kompetencē.
Kalvītis šodien žurnālistiem atzina, ka katram iedzīvotājam ir tiesības paust savu viedokli un esot ne mazums cilvēku, kas savu viedokli izsaka šādā formā. Premjera birojs saņemot lielu vēstuļu apjomu, kuros esot izteikta gan kritika, gan dažādi ierosinājumi no iedzīvotāju puses.
Premjers sacīja, ka viņš nelemj, kā uz saņemtajām vēstulēm atbildēt, jo tas neesot viņa kompetences jautājums. Kalvītis apgalvoja, ka neesot kompetents spriest, vai pensionāres sūtītā vēstule liecinājusi par kādu apdraudējumu valstij vai valdības vadītājam, jo šāds izvērtējums bijis DP ziņā.
Tikmēr partijas "Jaunais laiks" (JL) Saeimas frakcijas deputāti ir iesnieguši jautājumu Kalvītim, aicinot premjeru skaidrot un pamatot nepieciešamību DP pārbaudīt pensionāri, kura vēstulē kritiski izteikusies par Kalvīša valdību, aģentūru LETA informēja JL frakcijas sabiedrisko attiecību konsultante Laila Timrota.
JL lūdz premjeram skaidrot, kādu valsts drošības apdraudējumu vai citu iespējamu likuma pārkāpumu radīja vai varēja radīt Rēzeknes pensionāres vēstule Kalvītim. Tāpat JL vēlas noskaidrot, vai arī turpmāk katru kritisku vēstuli par premjera, valdības, valsts iestāžu un amatpersonu darbu pārbaudīs DP pārstāvji.
JL uzskata, ka tiesiskā valstī vēršanās pret politiskajiem oponentiem, izmantojot valsts drošības iestādes, ir nepieļaujama un demokrātijai bīstama.
Kā ziņots, pēc dusmīgas vēstules nosūtīšanas premjeram Rēzeknes pensionāri Vidiņu apmeklēja DP. Kā rakstīja laikraksts "Diena", sašutusi par Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas gadadienai veltīto Saeimas priekšsēdētāja Induļa Emša (ZZS) runu, maija sākumā pensionāre uzrakstījusi saniknotu vēstuli premjeram. Marijai no Rēzeknes niknums esot bija tik liels, ka viņa vēstulē izteikusies, ka Kalvītis ir "vai nu galīgs stulbenis, vai arī Putina iezombēts mankurts", bet prezidente, atceļot drošības likumu grozījumus, jau premjeram "sadeva pa purnu". Pensionāres skatījumā Kalvītis arī no tautas var sagaidīt līdzīgu attieksmi.
Nosūtījusi vēstuli, Marija par to aizmirsusi, taču liels bija viņas pārsteigums, kad pie pensionāres ieradās Drošības policijas pārstāvis, lai brīdinātu "nerakstīt tādas nekorektas vēstules Kalvītim".
Drošības policijas Preses dienests apstiprināja, ka saņemta vēstule no Valsts kancelejas ar lūgumu "pārbaudīt vēstulē minēto". Policijas pārstāvji skaidrojuši, ka "policijai ir tiesības brīdināt personu, lai to atturētu veikt iespējamos likumpārkāpumus". Kas šajā gadījumā norādījis uz iespējamo pārkāpumu, policija joprojām nav spējusi paskaidrot.
"Dīvaina parādība demokrātiskos apstākļos," par notikušo spriedis cilvēktiesību eksperts Mārtiņš Mits. Pēc vēstules satura pārstāsta viņš uzskata, ka "tur nav valstiska apdraudējuma", tādēļ nav izprotama drošības policijas pārbaude. "Tā ir bīstama parādība, ja valsts iestādes vēršas pret cilvēku," sacījis Mits.
Krimināllikums atbildību par amatpersonas goda un cieņas aizskaršanu vairs neparedz, ir gan pants par goda aizskaršanu, taču, to piemērojot, cietušajam pret aizskārēju jāvēršas tiesā individuālā kārtā









