Lai nelikumīgā ceļā iegūtu tiesības rīkoties ar kādu īpašumu, līdz šim visbiežāk izmantota notāra apstiprinātu aktu viltošana, taču tagad mahinatori sākuši izmantot ne tikai viltotas pilnvaras un neīstus zemesgrāmatu dublikātus, bet ņēmuši talkā jaunu krāpšanas instrumentu – pagājušā gada nogalē nelegālajā tirgū parādījušās ļoti kvalitatīvas viltotas pases.

Šā gada aprīlī notāre Ināra Ceiča novērsusi liela mēroga krāpšanas mēģinājumu, kad divas personas vēlējušās noslēgt dāvinājuma līgumu par zemesgabalu Mārupē, kura vērtība lēšama miljonos latu. Personas lūgušas I. Ceiču sagatavot aktu, par kura saturu atbildīgs ir notārs, tāpēc notāre dokumentus izskatījusi ļoti rūpīgi. Viņu darījis aizdomīgu fakts, ka īpašums iepriekš iegādāts par ļoti lielu naudas summu, turklāt abas personas iesniegušas zemesgrāmatas dublikātu, nevis oriģinālu, tāpēc pārbaudījusi arī pārējos dokumentus, arī pases. Pieslēdzoties Valsts ieņēmumu dienesta datubāzei, noskaidrojies, ka viena pase pilnībā viltota, bet otras dati atbilst reālai personai. Pēc apstākļu noskaidrošanas notāre vērsusies pie Ekonomikas policijas biroja vecākā priekšnieka Rolanda Strauta, kurš abas personas tūlīt pēc līguma parakstīšanas aizturējis un apstiprinājis, ka arī otra pase ir viltojums.

Krāpšanas mēģinājumā Mārupē izmantotais dokuments bijis ļoti augstas kvalitātes un izgatavots tieši šā darījuma veikšanai.

R. Strauts norāda, ka viltojuma pazīmes atklāt bijis iespējams tikai, salīdzinot ar īsto pasi. Viltotas tiek gan jaunā, gan vecā tipa pases, tomēr tās atšķiras no īstajām, jo viltojumos nereti tiek pieļautas dažādas neuzmanības kļūdas, piemēram, ticamības pēc ievietots zīmogs par laulības šķiršanu, kuru pasē vairs neiespiež, vai pieļautas pat gramatikas kļūdas – kādā pasē tautība norādīta ēbrejs. Viltotajās vecā tipa pasēs zvaigznītes uz fotogrāfijas mēdz būt nedaudz tumšākas, arī fotogrāfijas malā iespiestās horizontālās svītras ir retākas un īsākas nekā oriģinālos. Jaunā tipa pasu viltojumi kļuvuši tik kvalitatīvi, ka nereti tos iespējams noteikt, tikai salīdzinot ar īsto pasi, – tajos drukas krāsas un luminiscējošā plēve ir nedaudz blāvāka, atšķiras teksta šrifts. Īstajām pasēm parasti stūrīši ir apaļāki un gludāki nekā viltojumiem, tomēr galveno niansi, pēc kuras uzreiz atpazinuši Mārupes krāpšanas mēģinājumā izmantotos viltojumus, izmeklētāji neatklāj.

Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) priekšsēdētāja Ilze Pilsētniece norāda, ka pases nav vienīgie viltotie dokumenti, kas parādās nekustamo īpašumu darījumos – vilto gan zemesgrāmatas, gan pilnvaras, ar kuru palīdzību krāpnieki mēģina tikt pie notariāli apstiprinātiem dokumentiem, kam ir likuma spēks.

LZNP rīkotājdirektore Vija Piziča uzsver, ka Latvijā trūkst uzraudzības institūcijas, kas kontrolētu nekustamo īpašumu tirgu. Valstī nav izveidota sistēma visiem reģistriem, kas ļautu precīzi pārbaudīt dokumentus, lai notārs varētu izveidot drošu līgumu. Veikt visu valstī esošo datu pārbaudi būtu jānosaka ar likumu – šāds mehānisms jau gadu desmitiem darbojas visā Eiropā, arī Igaunijā un Lietuvā. Lai Latvijā noslēgtu aktu, notāram jāpārbauda divi – zemesgrāmatu un uzņēmumu – reģistri, pārējo pārbaude ir tikai notāra pašdarbība, kamēr Igaunijā pirms dokumenta parakstīšanas tiek pārbaudīti 14 reģistri. "Tas ir vajadzīgs, lai padarītu īpašumu tirgu drošāku! Var to visu nedarīt, bet vai drīkst tā atļauties?" uzsver I. Piziča.