TVNET jautā: Vai ir pieļaujama kāpu zemju privatizācija? Atbild: Rolands Pētersons, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK preses sekretārs Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK valde, vakar apspriežot iespējamos grozījumus Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā un Meža likumā, atzina, ka nekādā gadījumā nav pieļaujama līdzšinējās kārtības maiņa, saskaņā ar kuru ir aizliegta apbūvēto valsts zemes gabalu un mežu privatizācija Baltijas jūras un Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā.
TB/LNNK valde uzskata, ka piekrastes zemju privatizācijas scenārijs ir sagatavots atsevišķu fizisku un juridisku personu, nevis sabiedrības interesēs, turklāt tas pārkāpj tiesiskās paļāvības principu. Privatizācijas pabeigšanas likumā noteiktais privatizācijas ierosinājumu iesniegšanas termiņš jau sen ir pagājis, un daudziem cilvēkiem, kas, iespējams, būtu gribējuši pieteikties piekrastes zemju privatizācijai, tas savulaik ticis liegts.
Lai gan Ekonomikas ministrija nav tālāk virzījusi attiecīgus Privatizācijas aģentūras sagatavotos grozījumus privatizācijas pabeigšanas likumā, vairāki valdes locekļi izteica bažas, ka piekrastes zemju privatizācijas iniciatori meklēs citus juridiskos risinājumus, lai panāktu tiesības privatizēt valstij piederošos apbūvētos zemesgabalus un mežus piekrastes kāpu aizsargjoslā.
TB/LNNK Saeimas frakcijas deputāti apņēmās sekot līdzi turpmākajai notikumu gaitai, piemēram, iespējamo grozījumu Meža likumā virzībai un kategoriski iestāties pret līdzšinējo kāpu aizsargjoslas privatizācijas aizliegumu atcelšanu.

Vēstulē Saeimas Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Saeimas Tautsaimniecības komisijai Vējonis norādīja: Vides ministrija uzskata, ka nav pieļaujama atsevišķu Aizsargjoslu likuma normu, arī par valsts vai pašvaldību īpašumā esošās zemes atsavināšanu, tai skaitā privatizāciju, faktiska atcelšana, izdarot grozījumus citā likumā, aģentūru LETA informēja Vējoņa padomnieks Didzis Jonovs.

Aizsargjoslu likums kā speciālais likums attiecībām ar dažādām aizsargjoslām, aizsargzonām un aizsardzības joslām nosaka arī saimnieciskās darbības aprobežojumus aizsargjoslās. Likumā noteiktie aprobežojumi jāvērtē atbilstoši Aizsargjoslu likuma izvirzītajiem mērķiem un būtībai.

Neapdomīgi grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā jau tuvā nākotnē var valstij radīt ievērojamus finansiālus zaudējumus, jo valstij var nākties kompensēt pieaugošās krasta erozijas ietekmē bojātos īpašumus.

Šādi grozījumi var būtiski ietekmēt arī visas sabiedrības intereses, ko pašlaik nav iespējams novērst nesakārtotās pašvaldību teritoriālās plānošanas sistēmas dēļ - daļai pašvaldību joprojām nav pabeigti teritoriālie plānojumi, norāda Vējonis.

Atbilstoši Aizsargjoslu likumā ietvertajam skaidrojumam aizsargjoslas ir noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažādus objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes.

Savukārt vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas, pie kurām pieder arī Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla, noteiktas ap objektiem un teritorijām, kas ir nozīmīgas no vides un dabas resursu aizsardzības un racionālas izmantošanas viedokļa. To galvenais uzdevums ir samazināt vai novērst cilvēka darbības radīto negatīvo ietekmi uz objektiem, kuriem noteiktas aizsargjoslas.

Pēc būtības Aizsargjoslu likuma mērķis ir aizsargāt objektus un cilvēkus attiecīgajās teritorijās, kā arī veicināt sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē, skaidroja Vējonis.