tie kas pabija Irākā,bija tā saucamie algotņi kas brauca piepelnīties it kā uz karadarbību skartu valsti,bet tanī pašā laikā tur bija riktīga haļava,jo visu melno darbu padarīja jeņķi.sūdīgāk ies tiem kas vai nu naudas vai romantikas pēc pieteiksies uz Afganistānu,jo tur pašlaik ir pienācis tas moments kad sāk palikt karsti.un tur ir baigi maz klajumu,briesmas var slēpties aiz katra akmens.
Protams, visādi var būt, tas jau atkarīgs, cik tas cilvēks emocionāls un psiholoģiski noturīgs. Vīrs arī tur bija, atgriežoties vislielākās problēmas bija, kamēr pierada ēst LV produktus, jo pusgadu amerikāņu paika jāēd. Citādas izmaiņas nemanīju, kaut arī visādi tur gāja viņiem. Labs paziņa, kurš tagad atgriezīsies, jau tā ir nervu kamols, atgriezīsies droši vien galīgi psihs.
To just:
es teiktu 80 %, jo es zinu dzekus, kuriem pec atgriesanas iet sirmis ciet. Tikko kads aizcert durvis, ta liekas, ka kaut kur kaut kas spragst.No malas liekas smiekligi, bet patiesibaa baisi. Paiet diezgan ilgs laiks kamer atgriezas normala ikdienaa.
Latvija tachu ir ieksh ES un NATO un huizin kur vel. Kada atlidzinashana iesim vel bikinj pakarot. Gaidu to dienu kad musu valstinju izlidinas no ES, vot ko tad daris musu smirdigie un taukainie politikji kad busim iespiesti starp diviem monstriem Krieviju un ES. Mes parastie dzivosim ka lidz shitai dienai, bet vot treknais gals gan dabus pa mizu, jo nebus jau vairs naudas bedres no kuras vares pasmelt tik cik patikas.
Kāds tur sakars militāristiem. Viņi pildija mūsu visu oficāli un demokrātiski ievēlētas Saeimas gribu. Nejau paši džeki izdomāja - vo braucam uz Irāku.
Eva, 99% tas jaunais cilvēks dzēra arī pirms Irākas, tur un atbraucot pielika loģisku punktu dzeršanai - nodzērās. Armijā tāpat kā citur ir kodēji. Nu nav viņiem tur jāpiedzīvo tādas šausmas, ka jumts aizbrauc. Zinu, ko runāju. Raksti no sērijas "Latvijas karavīri Irākā" jau tā noriebušies, priecājos, ka vairāk nebrauks..
Jautajums ir par to, vai tiesam esam gatavi uznemties atbildibu par lidzdalibu citas valsts okupacija un vai esam vajadzibas gadijuma ari gatavi atlidzinat visus zaudejumus?
Vēl nesen atpakaļ tas mūžīgie iereibušais ministrs muldēja ka Latvijas varonīgie algotņi Iraku nepametīšot. Būšot tur līdz pilnīgai uzvarai un vēl pēc tam vietējos mācīšot gudrībās. Vai tad jau visas kravas ir aizkonvojētas ? Vai arī sīkie okupantu pakaļlaižas pietaisīja pantalonus ?
2003. gada latvija atbalstija iebrukumu Iraka, kura merkis bija atrast masu iznicinasanas ierocus. Tadi neatradas, tad iebruceji turpinaja Irakas teritorijas okupaciju, saja nelikumigaja okupacija piedalijas ari Latviajs karaviri.
Respektivi, sanak, ka nu mes ari esam lidzatbildigi par okupacijas varas spejas/nespejas sekam musdienu Iraka - kadi 100 000 pagalam, sagrauta ekonomika un infrastruktura.
Ceru, ka irakas tauta ari vel pec 67 gadiem atceresies par okupacijas sekam un ari mums piestadis rekinu par so okupaciju ( tas bus vel civilizets variants, jo pretejais, ka jau te dazi rakstija ir 11.09)
Žēl to puišu, jo viņu psihei tās ir posts. Zinu jaunu cilvēku, kurš pēc atgriezšanas Latvija vienkarši gandrīz nodzērās.
Latvijai tā ir dārda akcija, un liels kauns!