Pēc nepilnu četru gadu ilgas līdzdalības starptautiskajā miera uzturēšanas operācijā Irākā lielākā daļa Latvijas kontingenta karavīru pametuši šo valsti un šodien ieradušies Kuveitā, lai gatavotos tālajam atpakaļceļam uz dzimteni, TVNET informēja NBS komandiera personīgā štāba Preses un informācijas daļas priekšnieks Uldis Davidovs. Plānots, ka 121 OIF LK karavīri Latvijā atgriezīsies rīt, 19.jūnijā.
Kuveitā LK karavīrus sagaidīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Psihologu dienesta psihologi.
Latvijas puse īpaši centusies izkārtot karavīru atgriežsanos dzimtenē pirms Jāņiem.
Šobrīd OIF dienesta pienākumus Irākā kādu laiku turpinās pildīt četri Latvijas kontingenta Nacionālā atbalsta vienības karavīri, kuri organizē LK materiāltehnisko līdzekļu transportēšanu uz Latviju.
Kopš 2003.gada maija starptautiskajā operācijā Irākā ir piedalījušies vairāk nekā 1150 karavīru: 2003.gadā – 153, 2004.gadā – 373, 2005.gadā – 278, 2006.gadā – 224, bet 2007.gadā – 125.
NBS izmaksas dalībai šajā operācijā 2003.gadā sastādīja 1,83 miljonus latu, savukārt 2004.gadā – 5,33 milj. Ls, 2005.gadā – 4,98 milj. Ls, 2006.gadā – 4,60 milj. Ls, bet 2007.gadā dalībai operācijā bija plānoti 4,26.milj. Ls.
Jūnija beigās uz Irāku dosies vairs tikai trīs karavīri, kuri nomainīs četrus štāba virsniekus Bagdādē un Divānijā. Turpmākā Latvijas karavīru dalība - skaits, uzdevumi, pakļautība - operācijā Irākā vēl tiek apspriesta, tomēr pagaidām nav plānots, ka Latvijas karavīri nepiedalīsies operācijā Irākā.
Latvijas karavīri uz Irāku devās 2003.gada augustā un visus šos gadus dienesta pienākumus pildīja Polijas vadītajā daudznacionālajā Centrālajā un Dienvidu divīzijā (MND CS).
Saeima 2003.gada 20.martā pieņēma lēmumu par Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienību nosūtīšanu uz starptautisko miera nodrošināšanas operāciju Irākas atjaunošanai un demokrātijas veicināšanai starptautiskās koalīcijas bruņoto spēku militārās vadības pārziņā. Tā paša gada 5.augustā uz Irāku devās 105 Latvijas karavīri.
Katru gadu, kad Saeimā skatīts jautājums par misijas pagarināšanu, sabiedrībā plaši diskutēts, kāpēc Latvijai būtu jāpiedalās šādā operācijā. Aizsardzības ministrijas, bruņoto spēku un deputātu vairākuma viedoklis bijis vienots - Latvijai jābūt klāt un jāpalīdz koalīcijas spēkiem miera uzturēšanā Irākā, jo tas ir Latvijas ieguldījums starptautiskajā drošībā un garantē partneru palīdzību Latvijai, ja tāda būs nepieciešama.
Četru gadu laikā Latvija nemiera postītajā Irākā zaudējusi trīs karavīrus. 2004.gada 8.jūnijā sprādzienā Vāsitas provincē netālu no Suvārijas nogalināti seši koalīcijas spēku karavīri, starp kuriem bija arī Latvijas nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas speciālists virsleitnants Olafs Baumanis, bet 2006.gada 27.decembrī nemiernieku uzstādīta spridzekļa eksplozijā netālu no Divānijas bojā gāja divi karavīri - dižkareivji Gints Bleija un Vitālijs Vasiļjevs.
Dažāda smaguma ievainojumus un traumas Irākā guvuši vēl vairāki Latvijas karavīri.
Militārā dienesta likums paredz bojā gājušo karavīru mantiniekiem izmaksāt kompensāciju 50 000 latu apjomā, kā arī tiek segti izdevumi par ārstnieciskās rehabilitācijas kursu bojā gājušā karavīra ģimenes locekļiem - laulātajam, bērniem un vecākiem.
Ārstnieciskā rehabilitācija pēc dalības starptautiskajā operācijā patlaban tiek piedāvāta Irākā un Afganistānā dienējušajiem karavīriem. 2006.gadā šo piedāvājumu izmantoja aptuveni 150 karavīru.
Daudzi karavīri operācijās piedalījušies vairākkārt: sešās operācijās piedalījušies divi karavīri, piecās - septiņi, četrās - 46, trijās - 306, divās - 470 karavīri.
Septiņdesmit deviņi Latvijas karavīri patlaban piedalās NATO vadīto starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) operācijā Afganistānā. Trīs Latvijas virsnieki operācijā piedalās no NATO štāba Polijā un ASV.
Vēl divi Latvijas virsnieki pašreiz dien Eiropas Savienības (ES) militārajā operācijā Bosnijā un Hercegovinā (EUFOR-ALTHEA), bet NATO vadīto spēku operācijā "Kosovo Force" (KFOR) Kosovā atrodas 12 Latvijas karavīri.
Latvija ar dažādu karavīru skaitu piedalās arī NATO Ātrās reaģēšanas spēkos un ES kaujas grupā.
