Arvien biežāk sievietes prostitūcijā ārvalstīs dodas apzināti (116)

IeM norāda, ka, tāpat kā iepriekšējos gados, Latvija joprojām ir cilvēku tirdzniecības upuru izcelsmes, nevis tranzīta vai mērķa valsts.

Latvijā pēdējo gadu laikā sievietes vairs netiekot atklāti vervētas prostitūcijai ārzemēs un vervēšanas laikā noziedznieki cenšas izvairīties no vardarbības un draudiem. Lielākā problēma, IeM ieskatā, ir tā, ka vervēšana notiek, balstoties uz savstarpējās izdevības principu, un sievietes labprātīgi dodas uz ekonomiski attīstītākām Eiropas valstīm ar mērķi nopelnīt naudu.

Dažos gadījumos vervētāji apsola sievietes iekārtot striptīza klubos, bet, nokļūstot mērķa valstī, upurim piedāvā iespēju par labu samaksu labprātīgi nodarboties ar prostitūciju vai atgriezties mājās. Sievietes, lai nezaudētu ieguldīto naudu vai iecerēto peļņu, bieži vien tam piekrīt.

Tikai retos gadījumos sievietes tiek piespiestas nodarboties ar prostitūciju, jo noziedzniekiem vardarbības lietošana un draudi ir neizdevīgi un riskanti - viņi var nokļūt policijas redzeslokā gan valstī, kurā darbojas, gan Latvijā.

Tā kā sievietes bieži vien labprātīgi dodas uz ārvalstīm, lai nodarbotos ar prostitūciju, vairums Eiropas valstu policiju ar Latvijas kolēģiem nesadarbojas cilvēku tirdzniecības apkarošanā, jo saskaņā ar šo valstu likumiem brīvprātīga pilngadīgu ES dalībvalstu pilsoņu iesaistīšanās prostitūcijā nav noziegums. Turklāt šajās valstīs personām, kuras gūst labumu no prostitūcijas, kriminālvajāšana parasti tiek sākta tikai par piespiedu iesaistīšanu prostitūcijā vai izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

IeM atzīmē, ka cilvēku tirdzniecība bieži tiek slēpta zem dažādām legālām uzņēmējdarbības formām, bet personu vervēšanai tiek izmantotas jaunākās tehnoloģijas un reklāmas izdevumi. Tomēr joprojām tiek izmantotas arī vienkāršākās personu vervēšanas metodes, piemēram, personas, kas saistītas ar seksuālo pakalpojumu sniegšanas organizēšanu vai kas pašas nodarbojas ar prostitūciju Latvijā, vervē sievietes prostitūcijai ārzemēs.

Problēmu saasina arī fakts, ka, atgriežoties Latvijā, prostitūtas ar savu nopelnīto naudu iedrošina citas jaunas sievietes labprātīgi doties uz ārvalstīm, lai tur nodarbotos ar prostitūciju. Līdz ar to aizvien vairāk palielinās seksa industrijā iesaistīto personu skaits, tostarp arī trešo personu skaits, kas gūst labumu no cilvēku tirdzniecības.

Galvenās cilvēku tirdzniecības mērķa valstis ir Lielbritānija, Vācija, Itālija, Spānija, Šveice, Dānija, Portugāle un Norvēģija. Pēc Valsts policijas rīcībā esošās informācijas, uz citām ES valstīm, lai nodarbotos ar prostitūciju, katru mēnesi no Latvijas pārsvarā atkārtoti un labprātīgi izbrauc vairāki desmiti sieviešu.

Izbraucošo sieviešu skaits pēc iestāšanās ES aizvien palielinās, jo tās kā ES pilsones ar prostitūciju var nodarboties legāli. IeM prognozē, ka viņu skaits pieaugs vēl straujāk, jo arī Latvijas nepilsoņiem vairs nav nepieciešamas vīzas iebraukšanai citās dalībvalstīs, izņemot Īriju un Lielbritāniju.

Latvijā organizētās noziedzības grupas ne visai aktīvi piedalās cilvēku tirdzniecībā, liecina policijas rīcībā esošā informācija. Tas tiek skaidrots ar augsto risku un niecīgiem ienākumiem par vervēšanu. Visbiežāk organizētās grupās apvienojušies vervētāji Latvijā un suteneri mērķa valstīs.

Pērn Latvijā par cilvēku tirdzniecību ir sākti astoņi kriminālprocesi. Uz tiesu nosūtītas lietas par diviem noziedzīgiem nodarījumiem. Par personas nosūtīšanu seksuālai izmantošanai ir sākti 24 kriminālprocesi, bet uz tiesu nosūtītas lietas par 35 noziedzīgiem nodarījumiem. Par sutenerismu ir sākti trīs kriminālprocesi un to gaitā ir aizturētas piecas aizdomās turamās personas. Uz tiesu nosūtītas lietas par trīs noziedzīgiem nodarījumiem.

Pērn nav konstatēts neviens gadījums, kas būtu klasificējams kā piespiešana nodarboties ar prostitūciju, savukārt 24 personas tiek turētas aizdomās par cilvēku tirdzniecību un personu nosūtīšanu uz ārvalstīm ar viņu piekrišanu seksuālai izmantošanai. No šiem aizdomās turamajiem ir 18 Latvijas pilsoņi, divi Vācijas un pa vienam Īrijas, Lietuvas, Albānijas un Lielbritānijas pilsonim.

IeM norāda, ka pēdējos gados samazinājusies nepilngadīgo iesaistīšana prostitūcijā. Līdzīgi kā 2005.gadā, arī 2006.gadā nav konstatēts neviens gadījums, kad nepilngadīga vai mazgadīga persona nosūtīta uz ārvalstīm seksuālās izmantošanas nolūkos.

Kā izņēmuma gadījumu IeM min 2006.gada maija notikumu, kad sadarbībā ar Eiropolu no Londonas bordeļa tika atbrīvota 17 gadus veca Latvijas pilsone. Par nepilngadīgās personas savervēšanu un cilvēku tirdzniecību sadarbībā ar Lietuvas policiju tika aizturēta Lietuvas pilsone, kurai par šo noziegumu tika uzrādīta apsūdzība.

IeM vērš uzmanību uz ārvalstu pieredzi un prognozē, ka tuvākajos gados cilvēku tirdzniecība var tikt veikta ne tikai saistībā ar personu seksuālo izmantošanu un piespiedu darba dažādām formām, bet arī ar cilvēku orgānu pārdošanu transplantācijai.

IeM ziņojumā norāda, ka, īstenojot valsts programmu cilvēku tirdzniecības novēršanai 2004.-2008. gadam, atbildīgās ministrijas ir izpildījušas lielāko daļu 2006.gadam paredzēto pasākumu. Izpildīti uzdevumi, kuru īstenošana bija plānota 2006.gadā, kā arī sākta 2007.gadā un turpmākajos gados paredzēto uzdevumu izpilde.

Pērn ar starptautisko organizāciju atbalstu un ārvalstu finansējumu vairākas sabiedriskās organizācijas Latvijā ir īstenojušas projektus, lai informētu sabiedrību par cilvēku tirdzniecības problēmu un ar to saistītajiem riskiem, kā arī palīdzības iespējām cilvēku tirdzniecības upuriem.

Tāpat Valsts policija sadarbībā ar plašsaziņas līdzekļiem regulāri informē iedzīvotājus par cilvēku tirdzniecības problēmu, kā arī sniedz rekomendācijas, kā nekļūt par cilvēku tirdzniecības upuri un kā rīkoties, nokļūstot šādā situācijā.

Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību birojs sadarbībā ar nevalstiskām organizācijām rīko kampaņu "Sargā sevi", kuras gaitā izstrādāta arī interneta mājaslapa. Tajā ir sadaļa par cilvēku tirdzniecību, kuras izveidē aktīvi piedalās arī centrs "Dardedze" un resursu centrs sievietēm "Marta".

Starptautiskā Migrācijas organizācija pērn ir veikusi pētījumu par cilvēku tirdzniecības noziegumu izmeklēšanas un iztiesāšanas procesiem un tiesisko regulējumu. Šā gada laikā pētījuma rezultāti tiks apvienoti ar līdzīgiem pētījumiem par situāciju Lietuvā un Igaunijā un izdoti vienā kopējā rokasgrāmatā.

Latvijā arī ir uzņemta dokumentāla filma "NeStāstāmie stāsti", kuras varoņi paši stāsta pieredzēto, kļūstot par cilvēku tirdzniecības upuriem gan Latvijā, gan ārzemēs. Filma tapusi centra "Marta" projekta "Esi uzmanīgs - cilvēku tirdzniecība Latvijā" laikā.

Savu ieguldījumu problēmas risināšanā devusi arī Ārlietu ministrija, organizējot vairākas preses konferences un seminārus, kā arī Bērnu un ģimenes lietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija, ASV valdība un citas iestādes.

Pērn no Eiropas Kopienas iniciatīvas "Equal" līdzekļiem finansētā projekta "Atvērtu darba tirgu sievietēm" gaitā izveidots portāls "www.cilvektirdznieciba.lv", kurā ir pieejama vispārēja informācija par cilvēku tirdzniecības problēmu, apkopojums par Latvijas un starptautiskajiem normatīvajiem aktiem, ziņas, informācija par īstenotajiem projektiem un kampaņām, kā arī cita noderīga informācija.

IeM norāda, ka, līdzīgi kā iepriekšējos gados, cilvēku tirdzniecības novēršanā iesaistītās ministrijas ir saskārušās ar finansiāla rakstura problēmām. Programmas realizēšanai 2006.gadā nepieciešamais finansējums bija 468 144 lati, kas netika iekļauts pagājušā gada valsts budžetā.

No nepieciešamajiem līdzekļiem vienīgi Labklājības ministrija pērn ir saņēmusi 21 000 latu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai cilvēku tirdzniecības upuriem.

Šogad nepieciešamais papildu finansējums ir 643 216 lati, tomēr arī 2007.gadā valsts budžetā finanšu līdzekļi valsts programmas īstenošanai nav iedalīti, līdz ar to 2007.gadā programmas plānoto uzdevumu izpilde tiks veikta nepilnīgi, brīdina IeM.

Saskaņā ar Nepilngadīgo lietu inspekcijas dienesta attīstības programmu IeM pērn bija nepieciešami papildu finanšu līdzekļi 360 144 latu apmērā, bet šogad nepieciešami 540 216 lati. Ne pagājušajā gadā, ne arī šogad valsts budžetā šim mērķim finansējums netika piešķirts.

IeM arī atzīmē, ka cilvēku tirdzniecībā iesaistīto noziedzīgo grupējumu darbība kļūst arvien latentāka, grūti atklājama un pierādāma. Tādēļ, lai atklātu personas, kas nodarbojas ar cilvēku tirdzniecību, vajadzīgi ievērojami policijas darba resursi, jo jāveic ilgstoši operatīvie pasākumi.

Programmas uzdevumu īstenošana pērn bija iespējama, pateicoties nozaru ministriju esošajam budžetam, kā arī piesaistot ASV un sabiedrisko organizāciju finansējumu.