Paredzēti 93 novadi un deviņas republikas pilsētas - Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils.

Valsts prezidents Valdis Zatlers, valdības sēdes laikā uzrunājot valdības ministrus un aptuveni 100 pašvaldību pārstāvjus, norādīja uz Latvijas nākotnei ļoti būtisko jautājumu, par ko šodien jālemj valdībai.

"Administratīvā reforma ir bijusi klupšanas akmens vairāk nekā desmit gadus," sacīja Valsts prezidents un norādīja, ka, neskatoties uz nepiedodami ilgiem strīdiem, pašlaik "mēs esam gatavi uzzināt šobrīd labāko iespējamo Latvijas kontūrkarti".

Prezidents tomēr sacīja, ka jaunajā "novadu kartē" novadi vēl aizvien ir ekonomiski ļoti atšķirīgi, līdz ar to mazākajiem novadiem būs grūtības konkurēt ar lielākajiem.

Zatlers sacīja, ka esot saņēmis vairākus simtus lūgumu apturēt plānoto administratīvo reformu, tomēr norādīja, ka Latvija nevarot atļauties mazās pašvaldības un valdība, pēc prezidenta domām, varēja būt pat stingrāka, veidojot jauno "novadu karti".

Prezidents sacīja: ja par administratīvo reformu turpināsies strīdi, tad lielākā daļa lauku iedzīvotāju dosies "peļņā uz Rīgu vai Dublinu".

Valsts prezidents aicināja valdību un pašvaldības informēt savus vēlētājus, kur atradīsies jauno novadu centri un nozīmīgākās vietas. Zatlers atgādināja, ka "ar šodienas lēmumu Ministru kabineta darbs nebeidzas".

Zatlers aicināja izstrādāt kārtību un kritērijus, pēc kuriem iespējami apstiprinātā reforma tiks izvērtēta. Kā iespējamo reformas pārskatīšanas laiku prezidents norādīja 2011.gadu.

Kā apmēram 100 pagastu vadītājiem, kas piedalījās valdības sēdē, norādīja Ministru prezidents Aigars Kalvītis, līdz šā gada beigām vietējās pašvaldības var novados apvienoties labprātīgi un šodien iezīmētā "novadu karte" var tikt vēl grozīta atbilstoši vietējo pašvaldību deputātu lēmumiem.

Atšķirībā no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas piedāvātā "novadu kartes" varianta, kurā bija paredzēti 93 novadi un deviņas republikas pilsētas, ministri nolēma pašreizējā Balvu rajonā Rugāju novadu neveidot, bet Cēsu rajonā izveidot ne tikai Cēsu, Līgatnes, Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Priekuļu novadu, bet arī Pārgaujas novadu, kurā ietilps Raiskuma, Straupes, Stalbes un Drustu pagasts.

Pašreizējā Ogres rajonā būs ne tikai Ogres, Ķeguma, Lielvārdes novadi, bet savu patstāvību saglabās arī pašreizējais Ikšķiles novads.

Atsevišķu Krimuldas novadu veidos Krimuldas un Lēdurgas pagasts, bet Rīgas rajonā patstāvību saglabās Stopiņu novads, kurš netiks pievienots Salaspilij.

Gulbenes un Ventspils rajonā būs tikai pa vienam novadam, kurā apvienosies visi pagasti.

Vairākos rajonos būs divi novadi: Alūksnes rajonā - Alūksnes un Apes, Daugavpils rajonā - Daugavpils un Ilūkstes novads, Jelgavas rajonā - Jelgavas un Ozolnieku novads, Krāslavas rajonā - Dagdas un Krāslavas novads, Kuldīgas rajonā - Kuldīgas un Skrundas novads, Rēzeknes rajonā - Viļānu un Rēzeknes novads, Saldus rajonā - Saldus un Brocēnu novads.

Balvu rajonā būs Balvu un Viļakas novads.

Pa trīs novadiem tiks izveidots Bauskas rajonā - Iecavas, Bauskas un Vecumnieku novads, Dobeles rajonā - Auces, Tērvetes un Dobeles novads, Limbažu rajonā - Limbažu, Salacgrīvas un Alojas novads, Ludzas rajonā - Kārsavas, Ludzas un Zilupes novads, Ogres rajonā - Lielvārdes, Ķeguma un Ogres novads, Talsu rajonā - Dundagas, Talsu un Rojas novads, Tukuma rajonā - Kandavas, Tukuma un Engures novads, Valkas rajonā - Valkas, Strenču un Smiltenes novads.

Četri novadi būs Aizkraukles rajonā - Neretas, Aizkraukles, Pļaviņu un Kokneses novads.

Pa pieciem novadiem būs Jēkabpils rajonā - Aknīstes, Salas, Jēkabpils, Viesītes un Krustpils novads, Madonas rajonā - Cesvaines, Lubānas, Ērgļu, Madonas un Varakļānu novads, Preiļu rajonā - Aglonas, Riebiņu, Līvānu, Preiļu un Vārkavas novads, Valmieras rajonā - Mazsalacas, Rūjienas, Burtnieku, Valmieras un Brenguļu novads.

Cēsu rajonā būs seši novadi - Cēsu, Līgatnes, Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas, Priekuļu un Pārgaujas novads.

Liepājas rajonā būs astoņi novadi - Grobiņas, Rucavas, Nīcas, Priekules, Vaiņodes, Durbes, Pāvilostas un Aizputes novads.

Rīgas rajonā būs 15 novadi - Babītes, Mārupes, Olaines, Ķekavas, Salaspils, Stopiņu, Garkalnes, Ropažu, Mālpils, Siguldas, Krimuldas, Carnikavas, Ādažu, Saulkrastu, Baldones novads.

Stājoties spēkā administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikumiem, vietējās pašvaldības varēs pieņemt lēmumus par novada izveidošanu līdz 2009.gada 31.janvārim saskaņā ar administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikumos noteikto novadu teritoriālo dalījumu. Centrālā vēlēšanu komisija izsludinās 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanas tajās administratīvajās teritorijās, kuras norādītas administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikumos.

Iedzīvotāju skaita ziņā mazākie novadi ir Rucavas novads, kur dzīvo 2146 iedzīvotāji, Vecpiebalgas novads - 2435, Vārkavas - 2555, Rugāju - 2832, Lubānas - 3014, Vaiņodes - 3119, Cesvaines - 3297, Pāvilostas - 3436, Aknīstes - 3488, Durbes - 3596, Brenguļu - 3669, Strenču - 3700, Nīcas - 3894, Jaunpiebalgas - 3914 iedzīvotāji.

Iedzīvotāju skaita ziņā vislielākie novadi būs Ogres novads, kur dzīvo 45 937 iedzīvotāji, Cēsu - 38 663, Tukuma - 36 732, Talsu - 35 463, Bauskas - 33 543, Rēzeknes - 33 469, Daugavpils novads - 30 107 iedzīvotāji.

Pēc nodokļu ieņēmumiem visnabadzīgākie ir Vārkavas novads - 247 597 lati, Rugāju - 219 324, Rucavas - 313 056, Vecpiebalgas - 289 906, Varakļānu - 465 518, Vaiņodes - 489 086 latu.

Savukārt Ogres novada nodokļu ieņēmumi ir 15 588 272 lati, Salaspils novada - 11 462 985, Siguldas novada - 9 717 190 latu, Cēsu novada - 9 498 946 lati.

Nodokļu ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju Vārkavas novadā ir 97 lati, Riebiņu - 100, Zilupes - 103, Aglonas - 106, Rugāju - 110, Varakļānu - 112, Dagdas - 114, Viļakas - 121, Rēzeknes novadā - 123 lati.

Savukārt Garkalnes novadā nodokļu ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju ir 507 lati, Mārupes - 469, Ķekavas - 453, Ādažu - 451 lats.

Tikmēr ārpusē pie Ministru kabineta ēkas vairāk nekā trīsdesmit Alsungas un Gudenieku pagasta iedzīvotāji piketēja pret teritoriālo reformu. Daži no piketētājiem ģērbušies suitu tautastērpos.

Piketētājiem rokās bija plakāti ar saukļiem: "Suiti nepadosies!", "Nelemiet mūsu vietā!", "Ar apses mietu - suitu zemei rīklē!", "Suitiem savu novadu!" u.c. Piketu uzraudzīja vairāki policisti. Interesi par pasākumu izrādīja arī daži garāmgājēji.

Pie piketētājiem bija iznācis arī Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP).

Piketa mērķis ir aizstāvēt suitu tiesības saglabāt savu vēlētu pašvaldību arī pēc 2009.gada novadu reformas. Piketu rīko Alsungas pagasta biedrība "Suitu novads" kopā ar Gudenieku pagasta biedrību "Suitu novada atdzimšana".

Biedrības "Suitu novads" valdes priekšsēdētājs Grigorijs Rozentāls aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka kopš 2003.gada trīs suitu pagasti - Alsunga, Gudenieki un Jūrkalne - veica pārrunas par vienota Suitu novada izveidi. Suitu novads bija iekļauts 167 novadu modelī.

"Taču šā gada sākumā ar mutiskiem 24 kilometrus gara ceļa asfaltēšanas solījumiem no Suitu novada tika atdalīts Gudenieku pagasts, liedzot Alsungai un Jūrkalnei iespēju saņemt solīto papildu valsts finansējumu vienota Suitu novada ietvaros," saka Rozentāls, norādot, ka šāda politiķu nostāja veicināja to, ka Jūrkalne izšķīrās par labu Ventspils novadam.

Alsungas pagasta padome ir noraidījusi iespēju iekļauties kādā no lielajiem novadiem. Suitu novada saglabāšana kaut vai tikai viena Alsungas pagasta robežās atbilst pagasta iedzīvotāju vairākuma viedoklim, un tā mazinātu riskus, kas ir saistīti ar suitu identitātes pakāpenisku izzušanu un asimilēšanos nākotnē.

"Ja Alsungu pievienos ar varu, Kurzemē vairs nebūs nevienas pašvaldības, kurā vēsturiski vairākums iedzīvotāju ir katoļi. Mēs uzskatām: ja nostāja par piespiedu apvienošanu netiks pārskatīta, Alsungas pagasta padomei ir jāaizstāv suitu tiesības uz pašpārvaldi arī Satversmes tiesā," sacīja Rozentāls.

Biedrība arī uzskata par pilnīgi nepieņemamu to, ka ceļa asfaltēšanas solījumi var tikt izmantoti sena kultūrvēsturiska novada izjaukšanai un, iespējams, pat likvidācijai. Atteikšanās no savas pašpārvaldes un atteikšanās no Suitu novada veidošanas kopā ar Alsungas pagastu nevar tikt izvirzīta kā nosacījums uz Gudeniekiem ejoša ceļa uzlabošanai.

"Šāda politika, mūsuprāt, ir amorāla," saka Rozentāls.