Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs šodien izslēgts no Tautas partijas (TP), un drīzumā tiks pieprasīta viņa demisija.

Štokenbergs, kurš patlaban atrodas 600 kilometrus no Valensijas Spānijā, apliecināja, ka viņam piezvanījis premjers Aigars Kalvītis (TP), informējot, ka viņš izslēgts no TP par partijas rindu šķelšanu. Premjers apstiprinājis, ka tiks pieprasīta arī Štokenberga demisija.

Komentējot savu izslēgšanu, Štokenbergs secināja: "Tautas partijā nav vietas tiem, kas nepiekrīt [Andra] Šķēles viedoklim."

Štokenbergs Latvijā atgriezīsies pirmdien, 20.oktobrī.

Ministrs teica, ka negrasās aiziet no politikas un atjaunos savu Saeimas deputāta mandātu. Nevienai no esošajām politiskajām partijām Štokenbergs gan negatavojas pievienoties.

"Pikets pie Saeimas nama pierādīja, ka cilvēki vēlas, lai Latvijā tiktu garantēts tiesiskums, un sabiedrībā ir pietiekami daudz kompetentu un politiski aktīvu cilvēku, kuri gatavi godprātīgi strādāt, lai to nodrošinātu," teica Štokenbergs.

Lēmumu par Štokenberga izslēgšanu TP valde pieņēmusi teju vienbalsīgi, pret balsojis tikai Pabriks.

Pēc sēdes Aigars Kalvītis žurnālistus informēja, ka Štokenbergs tiek izslēgts nevis par viedokļa paušanu, bet gan par atšķirīgu rīcību.

"Šeit nav jāvelk nekādas paralēles ar Pabrika gadījumu, kurš netiek izslēgts, jo te nav runa par viedokļa paušanu, bet rīcību, un premjera kompetencē ir pieņemt šādu lēmumu," sacīja Kalvītis.

TP frakcijas vadītājs Māris Kučinskis žurnālistiem pauda viedokli, ka Štokenbergs apzināti darbojies pret partiju, lai arī ir bijis tās valdes loceklis, un savu nostāju partijas biedriem darījis zināmu caur avīzēm.

Kalvītis nolēmis jau tuvāko stundu laikā izlemt, kuram uzticēt reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra amata pienākumus.

Savukārt ārlietu ministrs Artis Pabriks šodien TP valdes sēdē paziņoja par atkāpšanos no amata, tomēr viņš vēl neesot izslēgts no partijas un arī pats negatavojas to pamest.

Vēlāk sarunā ar žurnālistiem Artis Pabriks pavēstīja, ka lūdzis pieņemt viņa demisiju, jo ir vairāki jautājumi, kuros viņš jūt atšķirības ar partijas valdes viedokli. Artis Pabriks gan norādīja, ka ļoti cienot partiju un vismaz pagaidām negrasās no tās izstāties.

Artim Pabrikam rūpot valsts intereses un starptautiskais prestižs, taču pastāvot "personīgie limiti". Viņš atzina, ka bijis vienīgais partijā, kurš balsojis pret Štokenberga izslēgšanu.

Premjers Aigars Kalvītis tikmēr apgalvo, ka neesot pieņēmis Arta Pabrika demisiju. "Pabrikam jāturpina strādāt," pēc Tautas partijas (TP) valdes sēdes paziņoja premjers.

Arta Pabrika izteikumi gan liecina, ka viņš savu viedokli negrasās mainīt. Šo pēcpusdien intervijā Latvijas radio Artis Pabriks sacīja, ka jau ir atcēlis savu pirmdien plānoto komandējumu un viņa amata pienākumi tomēr būšot jāuzņemas kādam citam. Pēc Arta Pabrika vārdiem, politiķim ir jāprot ne tikai atzīt savas kļūdas, bet arī rīkoties atbilstoši mainīgajai situācijai.

Pabriks atzina, ka saskāries arī ar partijas biedru neticību, tāpēc bijis grūti strādāt. Viņš arī neatbalsta stilu, kādā no Tautas partijas (TP) tika izslēgts reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs, tāpēc viņš vienīgais balsojis pret šo lēmumu.

Pabriks uzsvēra, ka neizstājamu cilvēku nav un viņa sāktie ārpolitikas darbi turpināsies.

Ministrs pagaidām arī nesniedza skaidru atbildi, vai viņš varētu izstādies no TP.

Tāpat Pabriks arī neizslēdza iespēju, ka pie cita premjera un jaunā valdībā viņš varētu atgriezties ārlietu ministra amatā. Tas gan notiktu tikai tādā gadījumā, ja viņam būs pārliecība, ka viņu ņems vērā un savos lēmumos viņš būs neatkarīgs.

Savu pozīciju Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja Alekseja Loskutova jautājumā Pabriks skaidroja ar to, ka politiķim ir jāspēj reaģēt uz sabiedrībā notiekošo un mainīgajām situācijām. Arī ģenerālprokurora atzinums liecinot, ka vadība neesot pieņēmusi pareizu lēmumu. Jau ziņots, ka Pabriks izteicis aicinājumu premjeram un valdības locekļiem pārskatīt jautājumu par Loskutova atbrīvošanu no amata.

Pēc aptaujāto ekspertu domām, Pabriks ir devis nozīmīgu ieguldījumu Latvijas ārpolitikas attīstībā un viņa iespējamā demisija būtu uzskatāma par nozīmīgu zaudējumu.

***

Artis Pabriks 1992.gadā beidzis Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultāti. 1996.gadā beidzis Orhūsas universitāti Dānijā kā politikas zinātnes doktors.

No 1994.gada bijis vieslektors Orhūsas universitātē. 1996.gadā sācis strādāt kā lektors LU Vēstures un filozofijas fakultātē. 1996.gada augustā kļuvis par rektoru Vidzemes augstskolā.

No 2004.gada marta līdz 2004.gada decembrim Pabriks ieguva 8.Saeimas deputāta mandātu uz laiku, kamēr Atis Slakteris (TP) pildīja aizsardzības ministra pienākumus. 2004.gada martā ievēlēts par Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju un vēlāk iecelts par Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāru.

2004.gada jūlijā Pabriks kļuva par ārlietu ministru Induļa Emša (ZZS) valdībā, 2004.gada decembrī kļuva par ārlietu ministru Aigara Kalvīša (TP) valdībā. Pagājušā gada novembrī Saeima Pabriku apstiprināja ārlietu ministra amatā arī otrajā Kalvīša valdībā.