Par 2007.gada vārdu atzīts "ēnstrādnieks", kas apzīmē nelegāli nodarbinātu personu, savukārt par gada nevārdu kļuva "siera produkti", ar ko domāti sierveida izstrādājumi, savukārt spārnotākais teiciens - “bojāts horizontālais taimkods”.
Gada vārds - "ēnstrādnieks"; gada teiciens - “bojāts horizontālais taimkods” (76)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šodien preses konferencē Rīgas Latviešu biedrības namā paziņots 2007. gada Vārds, Nevārds un Spārnotais teiciens. Žūrija tos izraudzījusi, spraigā domu apmaiņā izskatot vairākus simtus ierosinājumu.
Organizētāji īpaši priecājas, ka gada Vārda, Nevārda un Spārnotā teiciena meklēšanā iesaistās arvien plašāka sabiedrība – skolēni un pensionāri, žurnālisti un tulkotāji. Daudzie rūpīgi apdomātie un arī pamatotie, tāpat kā daudzie rotaļīgi asprātīgie priekšlikumi kārtējo reizi liecina par to, ka plaši pieaugusi interese par savas valodas kopšanu un prieks nevis par noplicināšanu, bet tieši par pretējo, savas valodas bagātināšanu.
Par 2007. gada Vārdu atzīts „ēnstrādnieks” – viegli izprotams un ļoti aktuāls jaunvārds nelegāli nodarbinātas personas apzīmēšanai, īss, ērts un pēc latviešu valodas īpatnībām pareizi darināts. To pieteikusi www.jelgavniekiem.lv redakcija – šis vārds jau plaši atkārtots un lietots žurnālistikā. Tas asociējas ar vārdu savienojumu “ēnu ekonomika”, ar ko tam nozīmes ziņā ir radniecība.
Izskatot saņemtos ierosinājumus, žūrijas interesi saistīja arī citi jaunvārdi, it sevišķi “virsruna” kinofilmas ierunājums kādā citā valodā, ja diktora balss skan "pa virsu" un “tērzētava” (“čata” vietā), “paudums” (pateiktais). Tā pat arī “pulksteniski un pretpulksteniski”, “ābolītis” (apzīmējot “@”) un “vārdene” (Janīna Kursīte: precīzāk izsaka neakadēmiskās latviešu valodas krājuma ideju nekā ’vārdnīca’), kā arī daudz šīs vārdenes vārdu: īdenis – ZA vējš, plūdenis – ZR vējš, sausenis – DA vējš, valdzenis – DA vējš.
Žūrija ar prieku ievēroja jauniešu radoši rotaļīgo spēju jaunām parādībām izdomāt asprātīgus un latviskus jaunvārdus, tā itin trāpīgais anglicisma “strings” aizvietojums “aukliņbiksītes, diegabikse, striķene (ir gan ģermānisms)”.
Par 2007. gada Nevārdu atzīts „siera produkts” – domāts „sierveida izstrādājums”. Pērngad Latvijas veikalos parādījies neveiklais dažu veidu siera apzīmējums, kas mulsina un kaitina pircēju. Šajā vārdkopā izpaužas vairākas nelaimes, kas saistītas ar apzīmējuma burtisku pārcelšanu no angļu valodas: angļu vārds “product” ir tā sauktais tulkotāja viltusdraugs: pirmām kārtām tas nozīmē ražojumu vai izstrādājumu, turpretī latviešu valodā vārds “produkts” pirmām kārtām nozīmē pārtikas produktus, kā arī garīga un fiziska darba vai procesa rezultātus. Tāpēc latviski, lai pienu nošķirtu no piena izstrādājumiem, nevajadzētu lietot vārdkopu “piena produkti”, jo arī pats piens ir produkts. Otrkārt, ar vārdkopu “cheese products” angliski apzīmē nevis tikai “neīstos” sierus, bet gan jebkādus sierus, un tādā nozīmē šo vārdkopu lieto arī Eiropas Savienības oficiālajos dokumentos.
No plašās saņemto nevārdu gūzmas pagājušā gadā īpaši bieži vai jaunā/īpaši nejēdzīgā lietojumā parādījušies šādi: „komunicēt un komunikācija” (ļoti izplatījies nevajadzīgs anglicisms sarunāties un citu labu latviešu valodas vārdu vietā), arī ”koments” (komentāra vietā), “kancelēt“ (no angļu cancel), merčendaizings, blogs/blogot, antidots (pretinde), “čekliste”, „aktivitāte” (piem. sarīkojuma vietā), “Top 10“(domāti desmit labākie), “pīār/PR” (sabiedrisko attiecību vietā). Nepatīkami vērot vārdu “pirktākais” un “mīlētākais” pieaugošo izplatību un nepareizo vārda „pieļaut” lietojumu, bet arī jaunvārdus „izglītojamais” (birokrātu ieteikts vārds ‘skolēns/students’ vietā, „podraide”, “forsaits” (paredzēšana, nākotnējums, perspektīvika), un citi.
Arī šogad gada nevārda titulam izvirzīti dažādi žargonvārdi, īpaši bieži “ierēkt”, bet arī “ievērtēt”, “iehalot”, izčekot”.
Vairāk nekā citus gadus saņemti sabiedriski polītiskas nozīmes ierosinājumi gada nevārda nominācijai, tām piemēram “pateicība” (smalks apzīmējums kukulim), “stukačs” (apzīmējot nozieguma liecinieku), “kvaukšķi”, “stipendijas”, “robežlīgums” un taml.; Līdzīgi arī daži ierosinājumi gada vārdam “pļāpātuve” (vārds radies polītiskā kontekstā (Saeima)) vai “lietussargi” to jaunā nozīmē.
Daži vārdi arī nominēti vairākās kategorijās vienlaikus, tostarp: dižpārdoklis (“bestsellers”), pogle (tastatūra, klaviatūra).
Par 2007. gada spārnoto teicienu izraudzīts „bojāts horizontālais taimkods” – teiciens, kas sevī iemieso pēdējā gada vairīšanos no patiesības. Spārnotie teicieni katrs savā veidā atspoguļo kādu spilgtu pagājušā gada notikumu. Tostarp ierosinājumu ir šādi: „virs vairākām galvām karājas Dāmokla zobens” (Vaira Vīķe-Freiberga Saeimas atvadrunā), “Lūdzu nemelojiet manā vietā” (J. Urbanovičs), “Es šodien negribu melot tiešā ēterā” (A. Šlesers). “Kas es esmu?” (V. Zatlers), “Katrs latvietis ir zelta vērts.” (J, Kukainis), “ar mirdzumu visās vietās” (G. Ulmanis par E. Zalānu), “Es esmu stabilitātes garants” un “treknie gadi” A. Kalvītis. “Dažreiz spiež arī lai izspiestu” (I. Viņķele), “Tam džekam ir reālas problēmas!” (E. Zalāns), “mutes caureja” vai “runas nesaturēšana”, “vecie vēži vecā kulītē”, “es esmu pele” (I. Emsis), “valsts pirmais trusis” un tml. Atgādinājumam Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību un LZA Terminoloģijas komisiju bija izsludinājusi – nu jau piekto gadu – iepriekšējā gada Vārda, Nevārda un Spārnotā teiciena meklēšanu. Ieteikumus 2007. gada Vārdam, Nevārdam un Spārnotam teicienam bija iespējams iesūtīt līdz 2008. gada 14. janvārim.
2007. gada Vārds: gada spilgtākais, trāpīgākais vārds, kas pirmo reizi izskanējis, populāritāti iemantojis vai atguvis pagājušā gadā un veidots pēc latviešu valodas likumībām. 2007. gada Nevārds: nejēdzīgākais vārds, nejēdzīgākais vārda lietojums vai nejēdzīgākais liekais svešķermenis, kas parādījies, manāmi dzirdamāks kļuvis vai jaunu, tam neiederīgu nozīmi iemantojis 2007. gadā. 2007. gada Spārnotais teiciens: spilgtākais vai dīvainākais izteiciens, kas īpaši bieži lietots vai sevišķi pamanīts 2007. gadā.
Sūtītāji bija aicināti norādīt, kur vārds vai teiciens pamanīts, kādā publikācijā un sakarībā tas lietots/dzirdēts. Žūrijā ir pārstāvji no RLB Latviešu valodas attīstības kopas, LZA Terminoloģijas komisijas un Latvijas Rakstnieku savienības. Informācija Līdzīgas akcijas ar mērķi veicināt sabiedrības uzmanību valodas saturiskai un formālai tīrībai ik gadu notiek daudzās valstīs, to vidū Vācijā un ASV. Latvijā pirmo reizi tāda notika 2003. gadā, kad par gada Vārdu kļuva “zīmols” (angliskā “brands” jeb “brends” vietā), par gada Nevārdu – nelokāmais “eiro” un par gada Spārnoto teicienu – “zelta rokas” (jaunā, negatīvā nozīmē). Par 2004. gada Vārdu kļuva “mēstule” (angliskā “spama” vietā), Nevārdu – “māsterplāns” (kuŗu varētu aizstāt ar “virsplānu” vai “dižplānu”) un Spārnoto teicienu – “valsts deg zilās ugunīs” (ar nozīmi ”valstī krīze”). Par 2005. gada Vārdu kļuva “smacenis” (angliskā vārda „smogs” vietā), par Nevārdu – “centrs” nevajadzīgi plaši sastopamā nozīmē ‘liela vai maza vieta, kur kaut kas notiek’ un par Spārnoto teicienu – “vanags noknāba cālīti”. Par 2006. gada Vārdu kļuva “draugoties“ (kā tīmekļa draugiem.lv lietotāju darbības vārds), par Nevārdu – “hendlings” (lieks anglisms) un par Spārnoto teicienu – “ņēma un uzmeta”.
Latvijas Rakstnieku savienība un LZA Terminoloģijas komisija ir Latvijā plaši pazīstamas organizācijas, kas katra savā veidā rūpējas par latviešu valodas vērtībām. Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa dibināta 2001. gada septembrī. Kopas mērķis ir latviešu valodas attīstība, kas balstīta uz Latvijas lielāko valodnieku Mīlenbacha un Endzelīna atziņām un ieguldījumu. Cita starpā kopas mērķis ir veicināt diskusiju par aktuāliem valodas jautājumiem, veicināt uz zināšanām un zinātni balstītu valodas un valodniecības attīstību Latvijā, kā arī novērst padomju laikā pieņemto valodas dekrētu un kaitīgo nolikumu turpināšanu valodas praksē Latvijā.