Patlaban jau sākusies kinoteātra būvniecība pie tirdzniecības parka Alfa, kas būs gatavs nākamgad. 2009. gadā astoņu zāļu kinoteātri atvērs Pārdaugavā, iepirkšanās un atpūtas centrā Rīga Plaza. Kino sapņus nav atmetusi arī Rīgas Akropole, kas gan piebremzēja tirdzniecības centra būvniecību Pārdaugavas nesakārtotās infrastruktūras dēļ.

"Alfā" jau nākamgad

2008. gada novembrī tirdzniecības parka Alfa jaunajā piebūvē vajadzētu būt gatavam pirmajam daudzzāļu kinoteātrim ārpus Rīgas centra. Ar šo brīdi tirgū ienāks ambiciozs starptautisks uzņēmums — Baltic Multiplex Ventures (BMV), kura darbību Baltijas valstīs reprezentē vienots kinozāļu tīkla zīmols — Cinamon. BMV investīcijas vairāk nekā 4000 kvadrātmetru lielā kinoteātra izveidē pārsniegs 4,3 miljonus eiro. Reklāmas materiāli sola, ka Cinamon apmeklētājiem piedāvās unikālu konceptu, augstu kvalitāti un pieņemamas cenas. Lietuvā patlaban ir divi Cinamon kinoteātri. BMV mārketinga un tirdzniecības menedžere Žaneta Pakalniskiene Nedēļai pastāstīja, ka abi kinoteātri atrodas lielveikalos — Kauņā ir piecas, Klaipēdā — sešas zāles. Pakalniskiene uzsvēra, ka BMV neizplata filmas un nedarīs to arī Latvijā, bet tikai nodrošinās telpas filmu izrādīšanai. "Baltijas valstīs izveidotais kinozāļu tīkls un pirmā kinoteātra atklāšana Rīgā mūsu kompānijai ir nozīmīgs solis, lai īstenotu tās plānus un kļūtu par galveno spēlētāju Baltijas kino tirgū un līdz 2009. gada beigām divkāršotu kino apmeklētāju skaitu," savus plānus neslēpj Cinamon rīkotājdirektors Ārpāds Abonji. Viņš skatītājiem sola modernu kinoteātri ar labākajām filmām, lielisku attēla un skaņas kvalitāti un mūsdienīgām tehnoloģijām, kā arī dažādus pakalpojumus. Cilvēkiem šeit būšot iespēja kluba gaisotnē labi pavadīt brīvo laiku, apmeklēt restorānus, bārus, spēlēt datorspēles un vēl citādi pavadīt brīvo laiku. Tiesa, aplūkojot internetā Cinamon repertuāru Lietuvā, nav atrodama atšķirība starp šīs kompānijas un Forum Cinemas piedāvāto repertuāru — abu firmu kinoteātros var skatīt gan Gardēžus, gan Simpsonu filmu, Matu laku, Borna ultimātu, Transformerus un citus grāvējus. (Forum Cinemas Lietuvā ir trīs kinoteātri — divi Viļņā, viens Kauņā). Lai arī firmas koncepcijā ierakstīts arī neatkarīgais kino, ieraudzīt tā elementus Cinamon repertuārā ir grūti, ja vien par neatkarīgo kino neuzskata, piemēram, Kventina Tarantīno Nāves pierādījumu. Visticamāk, Alfas astoņu zāļu kinoteātris nepārsteigs ar kādām tematiskām kolekcijām vai retrospekcijām, bet darbosies pēc labi pazīstamās komerckino demonstrēšanas shēmas, kurā galvenais kritērijs ir kases ieņēmumi.

Prognozē lētākas biļetes

Linstow Center Management (LCM) iznomāšanas un biznesa attīstības direktors Mārcis Budļevskis uzskata, ka nesenie Forum Cinemas komerciālie panākumi tikai apliecina atziņu, pie kuras LCM nonākusi jau vairāk nekā pirms gada — nav normāli, ka gandrīz miljonam iedzīvotāju Rīgā ir tikai viens multizāļu kinoteātris. Divreiz lielākajā Budapeštā patlaban ir deviņi multizāļu kinoteātri, vēl daži tiek projektēti. "Lai cik iestrādāta un centrāla ir Forum Cinemas atrašanās vieta, uzskatu, ka nav iemesla, kāpēc Imantas, Juglas vai Teikas iedzīvotājiem būtu jābrauc uz kino Rīgas centrā. Topošais astoņu zāļu kinoteātris, kuru plānojam atvērt 2008. gada nogalē, nodrošinās apkārtējiem iedzīvotājiem alternatīvu un komfortablāku iespēju noskatīties jaunākās filmas. Ērtāka satiksme, bezmaksas autostāvvieta, atrašanās blakus dzīves vai darba vietai, plašas iepirkšanās iespējas zem viena jumta — šīs varētu būt tikai dažas Alfas kinoteātra priekšrocības," vilina Budļevskis. Tā kā līgums par Alfas kinoteātra apsaimniekošanu ir noslēgts ar Forum Cinemas konkurentu — Cinamon, Budļevskis prognozē konkurences saasināšanos, kas pozitīvi ietekmēšot gan piedāvātā filmu klāsta dažādību, gan biļešu cenu līmeni. "Esmu pārliecināts, ka Rīgas kinoteātru tirgus ir gatavs vēl trešajam kompleksam Pārdaugavā. Tomēr Forum Cinemas tirgus daļa saglabāsies augstā līmenī, pateicoties iestrādēm un centrālajai atrašanās vietai, kā arī tam, ka, atverot jaunas kinozāles un augot ekonomikai, kopējais tirgus pieaugs," domā Budļevskis. Lietuvas kinoteātru piedāvājumā var redzēt atlaides atsevišķām skatītāju kategorijām, piemēram, studentiem, kas pagaidām Latvijā netiek praktizētas. Turklāt Cinamon pārstāvji apgalvo, ka viņu piedāvātās cenas būs par 10—15 procentiem lētākas. Cinamon būvē kinoteātrus arī Tartu (ar piecām zālēm) un Tallinā. Firmas sabiedrisko attiecību speciālisti nav snauduši, sagatavojot daudzsološu statistiku. Piemēram, Kauņas Cinamon atklāts 2005. gada decembrī un pirmajā darbības gadā piesaistījis 572 tūkstošus apmeklētāju. Savā pirmajā darbības gadā tam izdevās palielināt kino apmeklējumu skaitu Kauņā par 250 procentiem un apsteigt Viļņas kinoteātru apgrozījumu. 2006. gadā Cinamon kinoteātru tirgus daļa Lietuvā veidoja 34 procentus.

Nākamais komplekss — Pārdaugavā

2009. gadā kino tirgu satricinās nākamais Cinamon daudzzāļu kinoteātris, šoreiz Pārdaugavā. Jau tagad, braucot pa Salu tiltu, var redzēt būvdarbus pie Mūkusalas apļa — tur pēc diviem gadiem būs iepirkšanās un atpūtas centrs Rīga Plaza. Firmas pārstāvis Aleksandrs Lumelskis stāsta, ka Rīga Plaza telpās iecerētajā Cinamon kinoteātrī būs astoņas zāles un kopumā 1600 skatītāju vietu, kinoteātra izveidē plānots ieguldīt aptuveni četrus miljonus latu. "Tā kā Plaza Centers visā Austrumeiropā tiek pozicionēts gan kā iepirkšanās, gan kā kvalitatīvas atpūtas centrs, mūsdienīgs kinoteātris ar daudzveidīgu repertuāru neapšaubāmi ļoti labi iekļaujas šajā koncepcijā. Turklāt ceru, ka šādā veidā mēs spēsim padarīt interesantāku arī Pārdaugavas iedzīvotāju dzīvi, kam pagaidām kino jādodas skatīties otrpus upei, kas ir nedaudz apgrūtinoši," saka Lumelskis. Šajā kompleksā zem viena jumta būs vairāk nekā 160 veikalu, elektroniskās spēles, boulings un biljards, spēļu laukumi mazākiem bērniem un daudzveidīgs restorānu un kafejnīcu piedāvājums visām paaudzēm. Cinamon iekštelpu dizainu abiem kinoteātriem veidos britu interjera speciālists Džons Kregs, kura idejas īstenotas dažādos interjeros Japānā, Venecuēlā, Spānijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Lielbritānijā, Rīgā viņš izstrādājis bāra Lounge 8 dizainu. Tas, ka Cinamon vadība tik ļoti lepojas ar šo dizaineri, liek cerēt, ka Forum Cinemas telpu bezpersoniskuma vietā tiks piedāvāts kaut kas interesantāks. Savukārt pašu kompleksa ēku projektē SIA Projektēšanas birojs ARHIS.

Patlaban gan nav saprotams, vai jaunais komplekss nodrošinās arī speciālu transportu, kā to kādreiz darīja Mols vai Slokas ielas Maxima. Piemēram, Prāgā, kur darbojas lielveikala Tesco komplekss ar kinoteātri, pa visu pilsētu organizēti vairāki lokveida autobusu maršruti, kas bez maksas aizved iedzīvotājus līdz veikala durvīm. Rīga Plaza gadījumā šāds transports būtu aktuāls, jo Mūkusalas ielu nepavisam neieskauj mikrorajoni, arī dzīvojamo namu debesskrāpji šeit nākotnē netiek plānoti. Zolitūdes vai Imantas iedzīvotājiem daudz ērtāk varētu būt iesēsties vilcienā un nonākt ļoti tuvu Coca Cola Plaza, nevis meklēt, pa kādām takām iespējams sasniegt Salu tilta pakāji un pie tā esošo kompleksu.

"Akropoles" projekts gaida viaduktu

Vēl viens lietuviešu biznesa projekts — Rīgas Akropole — pagaidām aizkavējies Daugavgrīvas ielas neattīstītās infrastruktūras dēļ. Akropolei, kuras īpašniekiem pieder arī Maxima veikalu tīkls, ir "vecākās māsas" Lietuvā — arī ar kinoteātriem. Starp citu, vienai Akropolei kino demonstrēšanu nodrošina Forum Cinemas, otrai — Cinamon. Ar Forum Cinemas runāts arī attiecībā uz Rīgas Akropoli. Par Rīgas Akropoles nopietnajiem plāniem Pārdaugavas iekarošanā liecina fakts, ka šopavasar uzņēmums piedāvāja dāvināt sešus miljonus eiro satiksmes pārvada būvei K. Valdemāra un Daugavgrīvas ielas krustojumā. Kopumā šim pārvadam plānots tērēt 24,6 miljonus latu. Pagaidām Nedēļas rīcībā nav ziņu, cik zāļu varētu būt šajā kinoteātrī un kad komplekss varētu būt gatavs.

Katrā pilsētā savi skatītāji

Lietuvā un Igaunijā, būvējot daudzzāļu kompleksus, netiek aizmirstas arī mazākas pilsētas — Klaipēda Lietuvā vai Tartu Igaunijā. Nedēļa vaicāja divu diezgan lielu pilsētu kinoteātru darbiniekiem, cik reāla ir iespēja, ka lielāki kino izrādīšanas kompleksi parādītos arī šajās pilsētās. Ventspils kinoteātra Rio reklāmas menedžere Sabīne Celma stāsta, ka nesen bijušas runas par trīs dimensiju kinoteātra celtniecību Ventspilī, bet nu viss esot noklusis. "Ventspils iedzīvotājs ir mājās sēdētājs. Viņš īpaši uz kinoteātri neiet. Ir noteikts cilvēku loks, kuri apmeklē gandrīz visas filmas, bet tie, kuri neiet vispār, neies arī uz daudzzāļu kino. Vienu reizi, lai paskatītos, kā tur ir, pašā sākumā — jā, varbūt, bet ne pastāvīgi. Cilvēki, kas pie mums atbrauc, brīnās, ka septiņos vakarā ielas ir tukšas. Tādi nu tie ventspilnieki ir," secina Celma. Viņa arī netic, ka daudzie Rīgas jaunie projekti varētu būt ļoti rentabli, jo jaunieši aizvien vairāk izmanto internetu, sēž pie datoriem.

Cita situācija valda netālu no Ventspils esošajā Liepājā, kur kinoteātrim Balle jau tagad ir divas zāles, un drīz tiks būvētas klāt vēl divas. SIA Tirgonis struktūrvienības Kinoteātris Balle vadītāja Evija Jonaite lepojas, ka "ir ko rādīt un ir kas skatās". Kinoteātris organizē daudzu filmu pirmizrādes, kas notiek vienā dienā ar pirmizrādēm Rīgā, un tās ir ļoti labi apmeklētas. Vēl divu zāļu atvēršana ļaus šādas pirmizrādes rīkot vēl biežāk. "Cilvēki labprāt skatās to, kas ir aktuāls. Ventspilī šīs filmas nonāk ar mēneša vai divu nobīdi, tāpēc arī viņiem ir problēmas ar skatītājiem," konstatē Jonaite. Liepājā nav veikala un kinoteātra kompleksa, un neesot dzirdēts, ka tāds varētu drīzumā tapt, bet Balle veido kultūras kompleksu bijušajā biedrības namā kopā ar grāmatnīcu, bērnu bibliotēku un tūrisma informācijas centru.

Kino izplatība Latvijā turpinās, un visas zīmes rāda, ka krīze, kas iezīmējās ar daudzu kinoteātru slēgšanu, ir beigusies. Taču paliek jautājums, vai visi projekti būs dzīvotspējīgi un vai pie DVD un mājas kinozālēm, kā arī nelegāli no datora "nopumpētajām" filmām pieradinātais skatītājs būs gatavs atgriezties kinozālē. Nākamā un aiznākamā gada eksperimenti to parādīs.