Otrdien, 4.septembrī, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde apstiprināja un iesniedza Ministru kabinetā (MK) LPS viedokli ''''Par novadu veidošanu'''', kurā aicina valdību respektēt jau izveidotos novadus, piespiedu kārtā tos nepaplašinot, atbalstīt brīvprātīgi pieņemtos pašvaldību lēmumus par novadu izveidošanu un respektēt pašvaldību suverēnās tiesības noteikt savu administratīvo teritoriju robežas.

LPS arī aicina valdību izveidot tieši vēlētas reģionu pašvaldības un nodot tām decentralizējamās valsts funkcijas un finanses, neskarot vietējo pašvaldību finansēšanas avotus, kā arī nošķirt reģionālo un vietējo pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas.

LPS aizstāv katras pašvaldības tiesības paust savu viedokli un atgādina, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) atsakās no 2006.gadā MK apstiprinātā novadu modeļa un pārkāpj Administratīvi teritoriālās reformas likumu, kurā ir noteikts, ka līdz 2008.gada 1.janvārim pašvaldības veido novadus pēc brīvprātības principa.

LPS arī secina, ka RAPLM nav ievērojusi Latvijas Pašvaldību savienības 14. kongresa rezolūciju ''''Par reģioniem'''', 15. kongresa rezolūciju ''''Par grozījumiem Administratīvi teritoriālās reformas likumā'''' un 17. kongresa rezolūciju ''''Par sekmīgas administratīvi teritoriālās reformas nosacījumiem'''', kā arī nav pildījusi solījumu atbalstīt izveidoto novadu infrastruktūru un gatavojas tikai nepilnā apjomā atbalstīt jauno novadu infrastruktūras izveidošanu.

LPS pauž bažas, ka minēto solījumu nepildīšana apdraud sekmīgu administratīvi teritoriālās reformas iznākumu un rada neparedzamas sekas iedzīvotāju dzīves līmeņa labas kvalitātes nodrošināšanā.

Savu dalību MK 4.septembra sēdē līdz 4.septembra pulksten 12 LPS ir pieteikuši 100 pašvaldību vadītāji, un LPS ir visiem pieteikusi caurlaides uz MK sēdi.

Kā ziņots, Ministru kabinets šodien apspriedīs jauno "novadu karti" jeb grozījumus rīkojumā "Par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu", kas paredz, ka līdz 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām saskaņā ar pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem tiks izveidotas 102 vietējās pašvaldības.

Paredzēti 93 novadi un deviņas republikas pilsētas - Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils.

Tikmēr ārpusē pie Ministru kabineta ēkas vairāk nekā trīsdesmit Alsungas un Gudenieku pagasta iedzīvotāji piketē pret teritoriālo reformu. Daži no piketētājiem ģērbušies suitu tautastērpos.

Piketētājiem rokās ir plakāti ar saukļiem: "Suiti nepadosies!", "Nelemiet mūsu vietā!", "Ar apses mietu - suitu zemei rīklē!", "Suitiem savu novadu!" u.c.

Piketu uzrauga vairāki policisti. Interesi par pasākumu izrāda arī daži garāmgājēji.

Pie piketētājiem bija iznācis arī Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP).

Piketa mērķis ir aizstāvēt suitu tiesības saglabāt savu vēlētu pašvaldību arī pēc 2009.gada novadu reformas. Piketu rīko Alsungas pagasta biedrība "Suitu novads" kopā ar Gudenieku pagasta biedrību "Suitu novada atdzimšana".

Biedrības "Suitu novads" valdes priekšsēdētājs Grigorijs Rozentāls aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka kopš 2003.gada trīs suitu pagasti - Alsunga, Gudenieki un Jūrkalne - veica pārrunas par vienota Suitu novada izveidi. Suitu novads bija iekļauts 167 novadu modelī.

"Taču šī gada sākumā ar mutiskiem 24 kilometrus gara ceļa asfaltēšanas solījumiem no Suitu novada tika atdalīts Gudenieku pagasts, liedzot Alsungai un Jūrkalnei iespēju saņemt solīto papildu valsts finansējumu vienota Suitu novada ietvaros," saka Rozentāls, norādot, ka šāda politiķu nostāja veicināja to, ka Jūrkalne izšķīrās par labu Ventspils novadam.

Alsungas pagasta padome ir noraidījusi iespēju iekļauties kādā no lielajiem novadiem. Suitu novada saglabāšana kaut vai tikai viena Alsungas pagasta robežās atbilst pagasta iedzīvotāju vairākuma viedoklim, un tā mazinātu riskus, kas ir saistīti ar suitu identitātes pakāpenisku izzušanu un asimilēšanos nākotnē.

"Ja Alsungu pievienos ar varu, Kurzemē vairs nebūs nevienas pašvaldības, kurā vēsturiski vairākums iedzīvotāju ir katoļi. Mēs uzskatām, ka, ja nostāja par piespiedu apvienošanu netiks pārskatīta, Alsungas pagasta padomei ir jāaizstāv suitu tiesības uz pašpārvaldi arī Satversmes tiesā," sacīja Rozentāls.

Biedrība arī uzskata par pilnīgi nepieņemamu to, ka ceļa asfaltēšanas solījumi var tikt izmantoti sena kultūrvēsturiska novada izjaukšanai un, iespējams, pat likvidācijai. Atteikšanās no savas pašpārvaldes un atteikšanās no Suitu novada veidošanas kopā ar Alsungas pagastu nevar tik likta kā nosacījums uz Gudeniekiem ejoša ceļa uzlabošanai.

"Šāda politika, mūsuprāt, ir amorāla," saka Rozentāls.