Lomborgu vienmēr interesējušas vides problēmas. Kā 70. gados augušajam viņam bija pierasts dzirdēt, ka mūs nogalinās skābju lieti un ozona caurumi. Šīs un citas vides problēmas ekonomistu piesaistījušas Greenpeace kustībai – viņš ziedojis tai naudu, pircis šīs kustības izdotos žurnālus. Bet reiz viņa uzskati mainījušies. Tas noticis tad, kad Lomborgs nolēmis apgāzt Džuliana Saimona apgalvojumus, ka kopumā ekoloģiskā situācija par spīti pastāvošajām problēmām (kas ir risināmas) nemaz tik ļauna nav un pat uzlabojas. Galu galā arī Lomborgam bijis vien jāpiekrīt šiem izteikumiem, un palēnām arī viņš sācis skatīties uz šo jomu citām acīm.

Problēmas "aiz kadra"

Viņaprāt, globālās sasilšanas tēma, kas ir tik visaptveroša, ir krietni vien pārspīlēta. Ir taču daudzas citas "karstās" tēmas, kuras maz tiek "izceltas", piemēram, diskusija par bioetanolu – vai pareizi ēdienu pārvērst degvielā, lai tikai atteiktos no naftas? Tas šķiet neefektīvi un muļķīgi – rezultātā paaugstinās pārtikas cenas, jāizcērt meži, lai aizņemtu milzīgas platības ar stādījumiem, un tādējādi tiek zaudēta bioloģiskā daudzveidība, piemēram, Indonēzijā un Brazīlijā.

Tāpat pienācīga uzmanība netiek pievērsta gaisa piesārņojumam. Pat attīstītajās valstīs, kurās pēdējā laikā gaisa tīrība uzlabojas, tas tomēr ir par iemeslu daudzu cilvēku nāvei. Tikai ASV tamdēļ ik gadu bojā iet 140 000 cilvēku, lai gan gaiss šajā valstī ir salīdzinoši tīrs. Un šo problēmu vajadzētu un var risināt – piemēram, nodrošinot ar papildu filtriem dīzeļdzinējus.

Taču ir vēl svarīgāka problēma, par kuru ekologi nekad nerunā medijos. Liela daļa cilvēces joprojām dzīvo bez elektrības un apkures, tā vietā ēdiena sagatavošanai un telpu apsildei dedzinot atkritumus, papīru, mēslus. Un šā iemesla dēļ gaiss šajās mājās ir sliktāks nekā pašās netīrākajās pilsētas ielās. Taču tas ekologus neuztrauc, lai gan tamdēļ mirst miljoniem cilvēku. Taču risinājums būtu vienkāršs: kaut vai nodrošināt šos ļaudis ar petroleju – lai arī tās izgarojumi ir neveselīgi, tomēr tie ir mazāk kaitīgi nekā no sadegušiem mēsliem.

Ekologu pareģojumi nepiepildās

Faktiski jau 70. gados bija līdzīga sabiedrības "šūmēšanās" – par to, ka zemes resursi tuvākajā laikā izsīks. Visi baidījās, ka drīz mums nebūs pārtikas, metālu, pat papīra. Tika rakstīts, ka nāksies izcirst visus planētas mežus, lai apmierinātu mūsu prasības pēc papīra. Šobrīd tas liekas smieklīgi – lai nodrošinātu papīra pieprasījumu, mums jāizcērt tikai 5% mežu. Turklāt – sakarā ar vispārējo datorizāciju – papīra patēriņš arvien samazināsies. Tāpat nepiepildījās "pareģojumi" par sudraba, alvas un naftas izsīkumu.

Kāpēc tie nepiepildījās? 20. gadsimta sākumā ASV bija nopietnas bažas, ka drīz beigsies augstvērtīgas dzelzsrūdas krājumi. Zinātnieki bija pārliecināti, ka nākamajām paaudzēm pāri paliks tikai nabadzīgi krājumi, kas būs saglabājušies grūti pieejamās raktuvēs. Un šīs bažas ir tik līdzīgas mūsu šīsdienas spriedumiem par izsīkstošajiem naftas krājumiem. Taču parādījās jaunas tehnoloģijas dziļslāņu rūdas ieguvei, un līdz ar to dzelzs tagad ir lētāka nekā pirms simts gadiem. Tehnoloģijas attīstās ātrāk nekā resursu patēriņš. Piemēram, nafta. Protams, kaut kādā mirklī tā beigsies, taču tobrīd jau būs radītas jaunas enerģijas ieguves tehnoloģijas. Mums ir daudz laika. Ja naftas cena būs vidēji ap 40 dolāriem par barelu, tad komerciāli pieejamas naftas pietiks vēl 100 gadiem. Bet, ja paņemt visus naftas krājumus, tad izrādīsies, ka tie spēj cilvēci nodrošināt ar energoresursiem turpmākos 5000 gadu.

Kāpēc nav iespējams atrisināt visas ekoloģiskās problēmas? No ekonomikas redzesviedokļa, mēs varam izdarīt praktiski visu šajā pasaulē, bet nevaram paveikt visu vienlaikus. Mums nākas izvēlēties. Mums šim nolūkam nāktos tērēt ap 50% no pasaules ikgadējā IKP. Un tad mums nekas nepaliks pāri no finansējuma, lai risinātu daudzas citas problēmas.

Fragmenti no grāmatas Atdziesti!

Mirstība

Globālās sasilšanas sekas, lai cik tas būtu dīvaini, būs par iemeslu cilvēku dzīvību glābšanai. Eiropā no karstuma ik gadu mirst ap 200 000 cilvēku. Ziemas aukstums aiznes ap 1,5 miljoniem dzīvību – tātad septiņas reizes vairāk. Kā pierāda 2006. gadā izdarītie pētījumi, sirds slimību izraisītie nāves gadījumi samazināsies par 1,7 miljoniem, bet no elpošanas saslimšanām mirušo – par 365 000 vairāk, līdz ar to 1,4 miljoni tiks glābti. Tas attiecas ne tikai uz ASV un Eiropu, un citām attīstītajām valstīm, bet pat tādās siltās zemēs kā Ķīna un Indija samazināsies mirstība – par 725 000 gadā. Vienīgais rajons, kur globālā sasilšana izsauks mirstības palielināšanos, būs Āfrika (par 250 000 gadā).

Kioto protokols

Pat ja Kioto protokolu ratificēs ASV un Austrālija, bet pārējās valstis godīgi izpildīs visus noteikumus visa 21. gadsimta garumā, tad 2100. gadā mēs vinnēsim tikai 0,2 grādus. Tas nozīmē, ka prognozētā 2,6 grādu paaugstināšanās notiks nevis 2100., bet gan par pieciem gadiem vēlāk – 2105. gadā. Mēs iegūsim piecus gadus, samaksājot par to 180 miljardus dolāru gadā.

Slimības

Malārija aiznes ik gadu vairāk nekā miljonu cilvēku dzīvību (pastāvīgi slimo ap diviem miljardiem). Investīcijas 13 miljardu dolāru apjomā varētu divkārt samazināt saslimšanu, aizsargāt 90% jaundzimušo un samazināt bērnu (līdz piecus gadus vecu) mirstību par 72%.

Ūdens līmeņa paaugstināšanās

Pēc ANO prognozes – līdz 21. gadsimta beigām ūdens līmenis pasaules okeānos pacelsies par 30 centimetriem. Tas nemaz nav tik daudz – tāds pats pieaugums tika reģistrēts no 1860. gada līdz mūsdienām, un nekas nopietns nav noticis. Pēc Lomborga aprēķiniem, 180 pasaules valstīm pilnīga krasta līnijas aizsardzība varētu prasīt tikai 0,1% IKP. Arī attiecībā uz tādām ļoti jutīgām vietām kā Mikronēzija – arhipelāgu, kas sastāv no sīkām salām, – viss nav nemaz tik bezcerīgi. Bez jebkādiem drošības pasākumiem Mikronēzija pazaudēs 21% savas teritorijas, ar tiem – tikai 0,18%.

Ekstrēmās dabas parādības

Stiprie un biežie orkāni kļuvuši par iemīļotiem globālās sasilšanas piemēriem. Kā izrādās, zaudējumu palielināšanās, ko rada orkāni, ir saistīti ar krasta zonas arvien blīvāku apdzīvotību un apbūvēšanu, nevis ar dabas stihiju spēka pieaugumu. Tas daudzums cilvēku, kas šobrīd mīt divās Floridas grāfistēs, ir tikpat, cik 109 grāfistēs 1930. gadā gar visu Meksikas līča piekrasti.

Golfa straumes apstāšanās

2004. gadā tika publicēts Pentagona izstrādātais varbūtējais Golfa straumes apstāšanās scenārijs – kā tas jau noticis pirms 8200 gadiem. Iemesls – Grenlandes ledu kušana. Amerikāņu militārpersonas tolaik apgalvoja, ka 2007. gadā Hāgā nebūs iespējams dzīvot, 2010. gadā Golfa straume apstāsies, bet 2020. gadā Rietumeiropas klimats atgādinās Sibīrijas. Bet, ja pat pieņemt, ka šīs straumes nebūs, aprēķini rāda, ka bez tās Eiropā kļūs aukstāks tikai par 1,5 grādiem. Salīdzināsim – Sibīrijā vidēji ir par 13 grādiem aukstāks. Var piekrist savulaik teiktajam, ka vienīgais veids, kā apstādināt straumi, ir apturēt vēju cirkulēšanu vai Zemes griešanos.