Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vadībā izveidotā darba grupa darbu pie latgaliešu valodas saglabāšanas, aizsardzības un attīstības varētu turpināt ilgstošā periodā, atzina IZM Valsts valodas politikas departamenta direktora vietniece - Valsts valodas stratēģijas nodaļas vadītāja Zaiga Sneibe.
IZM: Darbs pie latgaliešu valodas saglabāšanas, aizsardzības un attīstības ir jāturpina (9)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
IZM darba grupa līdz 1.novembrim paredzējusi sniegt atbildi uz jautājumu par latgaliešu valodas pašreizējo stāvokli un nākotnes vīzijām, situācijas izvērtējumu un priekšlikumus iesniedzot Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim (TP).
"Darba grupa ir ļoti ieinteresēta šajā jautājumā un skata to plašāk par likumā noteikto latgaliešu rakstu valodas nodrošināšanas aspektu. Mums ir daudz un interesantu priekšlikumu, taču nepieciešams vairāk laika, lai izstrādātu ilgtspējīgus risinājumus," sacīja Sneibe.
Sneibe uzsvēra, ka runa nav tikai par valodu, bet arī par novada identitāti, izpratnes un tolerances audzināšanu sabiedrībā pret atšķirīgo un dažādību, kas savukārt jāskata jau valsts kontekstā.
IZM pārstāve atzina, ka valodas saglabāšanas, aizsardzības un attīstības jautājumā svarīga ir vietējo pašvaldību, sabiedrības un ģimenes nostāja.
"Vispirms ir jāatbild uz jautājumu, ko mēs saprotam ar šiem jēdzieniem - valodas saglabāšana, aizsardzība, attīstība. Kādu darbību no valsts institūcijām sabiedrība grib redzēt, sakot, ka valodai trūkst uzmanības? Ja pieņemam, ka nauda ir, kam to dot, kādos pasākumos to ieguldīt," jautā Sneibe.
Kā informēja biedrības "Latgolys Studentu centrs" (LgSC) valdes loceklis Juris Viļums, pagājušajā nedēļā LgSC tikās ar IZM pārstāvjiem, lai diskutētu par to, kādai vajadzētu būt rīcībai saistībā ar Valsts valodas likuma 3.panta 4.daļu "Valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību".
Kā atzina gan IZM, gan LgSC pārstāvji, pēc ilgstošas diskusijas abas puses tik un tā palika pie saviem uzskatiem un vienojās, ka sarunas jāturpina.
IZM uzskata, ka Valsts valodas likumā norādītās normas tiek pilnvērtīgi pildītas un satraukumam par latgaliešu valodas apdraudējumu nav nekāda pamata, jo ministrijas rīcībā nav pierādījumu par pretējo.
IZM un LgSC pārstāvju tikšanās laikā izskanēja viedoklis, ka latgaliešu valoda tiek lietota ģimenē un sabiedrībā, taču rakstu valodas lietojumu, piemēram, valsts pārvaldē, ierobežo spēkā esošais Valsts valodas likums, kas latgaliešu rakstu valodu definē kā latviešu valodas vēsturisku paveidu - lietojamu atsevišķās situācijās.
IZM pārstāvji uzskata, ka valsts var rūpēties par latgaliešu valodas saglabāšanu, sniedzot pietiekamu atbalstu tās zinātniskai izpētei, skolotāju tālākizglītības programmām, mācību grāmatu izstrādei, bet par valodas prestižu ir jārūpējas vispirms ģimenē.
Lai arī kopumā tika atzīts, ka otra rakstu tradīcija ir latviešu tautas bagātība un par to būtu vajadzīgs sniegt vairāk informācijas gan skolā, gan sabiedrībā kopumā un medijos, pēc LgSC pārstāvju uzskatiem, nekā konkrēta ministrija nevarot piedāvāt, kā tikai aicināt latgaliešu sabiedriskās organizācijas izrādīt lielāku iniciatīvu un iesniegt savus priekšlikumus, piemēram, Valsts valodas politikas programmai, Latgales izglītības programmai, Mūžizglītības programmai un citām.
Vēl IZM pārstāvji ieteica apspriesties ar Latgales pašvaldībām par latgaliešu valodas saglabāšanas un attīstības veicināšanu un uzskaitīja citu valsts struktūru pakļautībā esošās institūcijas, kur varētu jautāt pēc atbalsta latgaliešu valodai. Kopumā sarunā tika atzīts, ka latgaliešu valodas saglabāšanai un attīstības veicināšana ir vajadzīga, lai gan nav nevienas struktūras, kam tas būtu tiešais uzdevums un kas par to būtu atbildīga.
Jau ziņots, ka IZM vadībā izveidotajā darba grupā ir pārstāvji no IZM, Kultūras ministrijas (KM), Ārlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Valsts valodas centra, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Izglītības satura un eksaminācijas centra, kā arī sabiedrisko organizāciju (arī LgSC) pārstāvji. Tāpat paredzētas arī konsultācijas ar dažādu nozaru ekspertiem.
Jautājums par latgaliešu valodu īpaši aktualizējās pēc LgSC šī gada 1. jūnijā nosūtītās vēstules Ministru prezidentam, lūdzot noteikt atbildīgo valsts institūciju latgaliešu rakstu valodas saglabāšanai, aizsardzībai un attīstībai. Biedrība arī norāda uz nepieciešamību izstrādāt valsts ilgtermiņa mērķprogrammu "Latgalieši Latvijā" ar rīcības plānu vairākiem gadiem.
Ir notikusi LgSC pārstāvju tikšanās ar tieslietu ministru Gaidi Bērziņu, kas izteica atbalstu reģionālo identitāšu saglabāšanai un atzina, ka vajadzīga atsevišķa struktūra, kas veido dialogu ar latgaliešiem un koordinē sadarbību ar valsti.
Sneibe informē, ka latgaliešu rakstu valodas attīstības jautājumi īpaši uzsvērti ilgtermiņa politikas pamatnostādnēs "Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam "Nacionāla valsts"", ko izstrādājusi KM. IZM kompetencē ir latviešu literārās valodas kā valsts valodas funkciju nodrošināšana un valodas politikas koordinācija.
IZM akcentē, ka jautājumi par Latvijas reģionālās kultūridentitātes saglabāšanas dažādiem aspektiem noteikti jāaktualizē, it īpaši 2004.gadā Latvijā pieņemtās UNESCO Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma aizsardzību kontekstā, jo konvencijas īstenošana paredz īpašus pasākumus tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanā. Latgales kultūra ir ļoti svarīga Latvijas kultūrvides daļa, kā arī paši latgalieši aktīvi iestājas par tās saglabāšanu, tāpēc valsts atbalsts ir jo īpaši svarīgs.
Tieslietu ministrijas padotības iestādē - Valsts valodas centrā - darbojas latgaliešu ortogrāfijas apakškomisija, kuras uzdevums ir sekmēt valodas kultūrvides sakārtošanu - izstrādāt un ieviest vienotu latgaliešu ortogrāfiju, kā arī veikt Latviešu valodas ekspertu komisijas pasūtījumu latgaliešu rakstu valodas aizsardzības un standartizācijas jomā. Savukārt Valsts kultūrkapitāla fonds piedāvā iesaistīties un iegūt finansējumu dažādās programmās un projektos, kas saistīti ar latgaliešu valodu, kultūru.
Rūpējoties par izglītības attīstību tieši Latgalē, IZM koordinē Latgales izglītības programmu, kuras mērķis ir nodrošināt Latgales reģiona skolēniem iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību. Programmai piešķirtais finansējums ir 40 000 latu mācību grāmatu un mācību līdzekļu iegādei. Šos līdzekļus šogad saņēma 23 Latgales reģiona izglītības iestādes.