« iepriekšējais 1 2 nākamais »

1. čigāni 2008. g. 16. oktobrī, 23:34
   
   

   neapskatījos datumu, lol.

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
2. čigāni 2008. g. 16. oktobrī, 23:34
   
   

   šitais, kad tagad ir, esot pupu mizas.
   
   mani visi biedē, ka vistrakāk būšot tad, kad mūsu omulīgajai inflācijai un krīzes iedīgļiem piesummēsies klāt arī Pasales Ekonomiskā Krīze. Vācija varēšot salīdzinoši neskarta izkulties, Francija & Lielbritānija arī, bet pārējā Eiropa varēs m i r t.

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
3. Muļķu zemes pavalstnieks 2007. g. 27. novembrī, 07:06
   
   

   Statistiķim jāatgādina ,ka lata brīvo tirgus kursu atspoguļo inflācija,bet neviss kāda ierēdņa no pirksta izzīsts abstrakts skaitlis. Inflācija liecina par nacionālās valūtas nestabilitāti.
   Pašreizējais lata kurss neatbilst Latvijas nacionālajām iinteresēm un neļauj attīstīties nacionālajai ekonomikai,par to uzskatāmi liecina augstais tekošā konta deficīts.

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
4. to be be 2007. g. 27. novembrī, 01:16
   
   

   To pašu teica pensionāriem pirms 15 gadiem....
   
   Ja IKP aug tikai uz ārējo kredītu un iekšējo spekulāciju rēķina, tad tā ir katastrofa valstij nevis krīze.
   Īstenībā pēc 15 gadiem Latvijā nevienam pensionāram nevarēs samaksāt tās "lielākās pensijas"- tā ir realitāte.

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
5. statistiķis 2007. g. 26. novembrī, 23:43
   
   

   « Ir vairāk kā nekorekti izteikt IKP pieaugumu latos »
   
   Kas nekorekts, ja LV kopproduktu izsaka nacionālajā valūtā LVL?
   
   « mēs lieliski zinām,ka lata oficiālais kurss nesakrīt ar tā patieso brīvo tirgus kursu. »
   
   Protams, ka zinam. Lielākoties lata tirgus kurss ir bijis par procentu vērtīgāks nekā oficiālā centālā paritāte 0.7028. Tālāk lata vērtībai pieaugt neļauj LB.
   
   « Inflācijas rezultātā ceļas cenas latos ,kuras pēc oficiālā kursa pārrēķinām eiro un pasniedzam kā IKP pieaugumu. »
   
   Ekonomikas ziņās publicē saražoto preču un pakalpojumu vērtību salīdzināmajās cenās. Ieskaties CSP mājas lapā, IKP pieaugums faktiskajās cenās 2006. gadā bija virs 24%, bet salīdzināmajās ap 12%.

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
6. Muļķu zemes pavalstnieks 2007. g. 26. novembrī, 23:05
   
   

   Ir vairāk kā nekorekti izteikt IKP pieaugumu latos ,ja mēs lieliski zinām,ka lata oficiālais kurss nesakrīt ar tā patieso brīvo tirgus kursu. Inflācijas rezultātā ceļas cenas latos ,kuras pēc oficiālā kursa pārrēķinām eiro un pasniedzam kā IKP pieaugumu.
   Kāda velna pēc vajadzīga ražošanas attīstība,ja augstu IKP var sasniegt ar augstu inflāciju.

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
7. Sirmā žurka 2007. g. 26. novembrī, 20:45
   
   

   "Arī politiskā nestabilitāte, jukas un neskaidrība par nākotni nav stingrs pamats mūsu tautsaimniecības sekmīgai attīstībai."
   
   Taisnība, bet runājot par attīstību, tā ir bijusi pieticīga arī šajos trijos no "septiņiem treknajiem" gadiem. Izaugsme tik tiešām bija biedējoši augsta, bet tautsaimniecība cieta no sava veida Holandiešu slimības – NĪ un ar to saistīties sektori novājināja pārējo nozaru konkurētspēju. Tā kā mājokļu u.c. cenas ir sasniegušas Rietumeiropas līmeni, pat darbaspēks šeit nevar būt lēts. Ja kredītu straumes būt novirzītas ražošanas attīstībai, mūsu algu līmenis būt atbilstošs un ilgtspējīgs. Diemžēl tas nenotika, jo peļņas maržas NĪ sektorā bija vilinoši augstas un risks arī mazāks. Tagad ir šaura bezizeja, jo nav kur atkāpties – algām jābūt augstām lai varētu atļauties dzīvot Latvijā. No otras puses attiecīga NĪ cenu samazināšanās radītu maksātspējas problēmas jo bankas prasīs vai nu papildus ķīlu, vai arī pārkvalificēs kredītus un prasīs augstāku likmi.
   
   Skumji ir tas, ka par ekonomikas nelīdzsvarotības un pārkaršanas riskiem tiek runāts jau kopš 2003.-2004. gada, bet valdība, kuras rokās bija instrumenti lai nepieļautu NĪ sektora uzblīšanu, dzīvoja IKP tempu eiforijā, to maldīgi dēvējot par attīstību.

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
8. Voldemārs, 2007. g. 26. novembrī, 20:24
   
   

   Celt valsts ekanomiku uz inflācijas rēķīnaneko neražojot ir vecs komunistu ekanomikas triks.Lai jums veicas, rezultāts nau ilgi jāgaida

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
9. Sirmā žurka 2007. g. 26. novembrī, 20:21
   
   

   Tas kad sākas krīze ir vienošanās jautājums. Var diskutēt kad sākās "Titānika" katastrofa – vai tad kad korpusā sāka ieplūst ūdens, vai tad kad kapteinis saprata, ka bojājumi ir kritiski, vai arī jau no brīža kad sadursme ar aisbergu kļuva nenovēršama.
   
   Turpinot "Titānika" analoģiju, Latvijas ekonomikas korpuss ir veidots no neizturīga materiāla: lielu daļu no ekonomikas pieauguma nodrošina ar ārējo finansējumu segts iekšzemes pieprasījums. Vienkāršoti izsakoties, mēs kopumā tik tiešām patērējam aizvien vairāk, bet līdz šim aizvien lielākā patēriņa nodrošināšanai naudu varējām aizņemties. Ar katru gadu ārējā parāda apkalpošanas nasta aizvien pieaug, bet kreditoru iespējas aizvien lielākos apjomos aizdot naudu izsīkst.
   
   Pašlaik grūti aplēšama daļa no kredītņēmējiem ir pārvērtējuši savas spējas, jo tie aizņēmās kad likmes pasaulē bija rekordzemas, bet gan ES, gan ASV tās ir bijušas pat padsmit procentus augstas. Turklāt mūsu kā parādnieku uzticamības samazināšanās vēl vairāk palielina mums no jauna izsniegto kredītu cenu. Tā kā salīdzinoši neliela daļa nodarbināto strādā eksportējošajās vai ar tām cieši saistītajās nozarēs, tad ekonomikas cikls maksātnespējas domino efekta dēļ var ļoti strauji pavērsties pretējā virzienā. Ekonomikā procesi norit ļoti, ļoti lēni, un pašlaik gluži vienkārši vēl nevar pateikt vai pagūsim izvairīties no ļaunākā scenārija.

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
10. janis o 2007. g. 26. novembrī, 19:03
    
    

    Ben, sen jau šo kādam vajadzēja uzrakstīt, paldies!

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
11. asaris 2007. g. 26. novembrī, 17:07
    
    

    Ilgi latvijai neizdosies notureet esosho naudas pluusmu no ES fondiem, investoriem, utt. Kad pluusma apstaasies vai taas deveeji veeleesies atguut savus liidzekljus atpaakalj, tad buus vaaks Latvijai. Darba speeka - speciaalistu eksporta otrais vilnis tikai sekos, jo rietumos latvijas speciaalisti ir pieprasiiti. Darba speeka eksportu veicina arii nekustamo iipashumu cenas, kas neatbilst latvijas iedzivotaju iespeejaam.

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
12. Dunduks 2007. g. 26. novembrī, 17:05
    
    

    Piezemēšanās būs mīksta Ja vien dzīvība ir sīksta

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
13. Inflācijs 2007. g. 26. novembrī, 15:49
    
    

    Es brīnos par cienījamo autoru, ja viņš izmanto CSP datus par atskaites punktu, bet par algu pieaugumu runā tikai par valsts sektorā strādājošiem, ja pāgājušonedēļ tika publicēta CSP dati par algām valstī, tad 59,2% strādājošo alga uz rokas sastādīja līdz 300Ls. Gribētos, lai cienījamais autors pamēģina padzīvot kādu laiku ar 250Ls!

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
14. pensis 2007. g. 26. novembrī, 15:40
    
    

    ja atminja nevilj, tad 2005 gadaa rupmaizes kukuliiti vareeja nopirkt pa 35 santiimiem. tagad jau 70 santiimu. piem ja es maizei toreiz teereeju 10Ls, tad tagad 20Ls. Komunaalo cenas augushas liidziigi. tad kas iisti tos inflaacijas procentus vairaak ietekmee? vai tieshaam nekustamie iipashumi ir svariigaaki par pirmaas nepiecieshamiibas preceem?

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
15. dssddsd 2007. g. 26. novembrī, 15:22
    
    

    Krīzes nav, bet labāk ar nekas nav ...

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
16. gugugu 2007. g. 26. novembrī, 14:28
    
    

    Kur autors rāvis, ka komunālie padārdzinājušiestikai par 35%? jau tagad par dzīvokli vasarā jāmaksā tikpat, cik agrāk ziemā, ziemā pagājšgad - 2xvairāk, kā 1999.gadā... mana alga pieaugusi tieši 2 x kopš tā paša 1999.gada - kā tad tā bija maza, tā tagad - no rokas mutē, jo ir ģimene

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
17. Igo 2007. g. 26. novembrī, 14:26
    
    

    8th Prophet rakstija
    >Nu paskat tik, jau pirmie pāris komentētāji 100%
    >apstiprina autora teikto par mūsu aklo un spītīgo
    >sabiedrību, kas ar visiem spēkiem cenšas noliegt to, ka
    >LV viss kļūst labāk un tiešām nekādas krīzes, lai kā to
    >gribētos atsevišķiem politiskiem spēkiem, nav. Ka
    >strādājam, pelnam un dzīvojam ar vien labāk.
    
    - A priekš kam vajadzētu īpaši strādāt? Kāda vēl apstrādes rūpniecība? Ķīnieši vienalga izdarīs to pašu lētāk un labāk.
    Vajag tik katru gadu arvien vairāk un vairāk aizņemties, kā tas līdz šim arī notika, lai būtu ko atdot veco parādu procentus, un visu laiku pelnīt un dzīvot ar vien labāk un labāk ;-)

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
18. be be 2007. g. 26. novembrī, 13:54
    
    

    Čīkstētāj' un rūgumpod'. Latkovskis labi pa punktiem visus šitos ņaudekļus atspēkoja. Par pensionāriem - tur neko nevarēs darīt. Kad tagad strādājošie ies pensijā, time jau būs labas pensijas. Tagadējo pensionāru uzturēšana jāuzņemas bērniem. Neko darīt - tāda ir objektīvā un vēsturiskā situācija.

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
19. Kāpēc tik kautrīgi? 2007. g. 26. novembrī, 13:35
    
    

    .....""Samazinās apstrādes ražošanas īpatsvars"", tātad mazāk ražojam, mazāk audzējam,mazāk strādājam. IKP pieaugumu nodrošina tirgotāji un banķieri . Cik ilgi vēl ar augļošanu un spekulēšanu varēsim izdzīvot? Lūk jautājums - būt vai nebūt!

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
20. 8th Prophet 2007. g. 26. novembrī, 12:15
    
    

    Nu paskat tik, jau pirmie pāris komentētāji 100% apstiprina autora teikto par mūsu aklo un spītīgo sabiedrību, kas ar visiem spēkiem cenšas noliegt to, ka LV viss kļūst labāk un tiešām nekādas krīzes, lai kā to gribētos atsevišķiem politiskiem spēkiem, nav. Ka strādājam, pelnam un dzīvojam ar vien labāk.
    Skatos uz visiem, radiem un draugiem, ne no viena nav nācies dzirdēt vai redzēt, ka kādam ietu sliktāk kā agrāk. Visi brauc ceļojumos, pērk mantas, brauc ar labiem auto.

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai

« iepriekšējais 1 2 nākamais »

Tavs komentārs par rakstu:

Tava atbilde :

Lietotāja vārds

Autorizēties

"Mans TVNET"

Komentārs

Pieteikumvārds

Parole