Rīgas domes deputāti šodien savstarpējas nesaprašanās dēļ nolēma atļaut zaļajā teritorijā Pārdaugavā, nelielajā Gregora ielā, iecerēto daudzstāvu apbūvi, pret ko kategoriski iebilst apkārtējo māju iedzīvotāji un vairākas nevalstiskās organizācijas.
Rīgas domnieki pārpratuma dēļ atļauj daudzstāvu apbūvi zaļajā teritorijā Pārdaugavā (70)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā uzzinājām pēc domes sēdes, vairāki deputāti pārpratuma dēļ nenobalsoja pret būvniecības ieceri, kaut arī bijuši gatavi to darīt.
Jau ziņots, ka 28.augustā domes deputāti būvniecības ieceri noraidīja. Balsojumā 24 deputāti atbalstīja būvniecības ieceri, 22 balsoja "pret", bet divi deputāti atturējās.
Domes Juridiskā pārvalde, pārbaudot iecerēto ēku attīstītāja SIA "Kvarta" iebildumus, atzina, ka pie šāda vienāda balsu sadalījuma deputātiem būtu bijis jābalso vēlreiz. Ja arī otrajā balsojumā balsis sadalītos tāpat, būvniecības iecere būtu noraidīta.
Ņemot vērā šo pārvaldes atzinumu, domes deputāti šodien atkārtoti balsoja par būvniecības ieceri.
Nonākot pie šā jautājuma izskatīšanas, domes priekšsēdētājs Jānis Birks (TB/LNNK) paziņoja - tā kā nepieciešams tikai pārbalsot, tad par jautājumu nav jāziņo un debates nav paredzētas.
Uz to deputāte Aina Žuravļova ("Dzimtene") norādīja, ka viņas pārstāvētā frakcija lūdz desmit minūšu pārtraukumu, lai varētu apspriesties. Birks atbildēja, ka balsošanas procedūra jau sākusies un pārtraukumu vairs dot nevarot.
Kamēr ritēja balsošanai paredzētās desmit sekundes, opozīcijas pārstāvji drudžaini diskutēja, ko darīt - balsot "pret" vai arī mēģināt "noraut kvorumu", novēroja aģentūra LETA.
Pēc balsošanas izrādījās, ka daudzstāvu ēku būvniecība zaļajā teritorijā tika atļauta ar vienas balss pārsvaru. Balsojumā 23 deputāti atbalstīja būvniecības ieceri, 18 balsoja "pret", bet četri deputāti atturējās.
Nebija balsojuši septiņi domnieki, no kuriem pieci bija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas pārstāvji. Viņi pēc balsojuma atzina, ka bijuši pret būvniecību, bet, tā kā nav paspējuši apspriesties, tad pieņēmuši kļūdainu lēmumu un nav balsojuši.
Ja kaut viens no nebalsojušajiem deputātiem nobalsotu "pret" vai atturētos, būvniecības iecere tiktu noraidīta.
Zaļās teritorijas apbūvi balsojumā atbalstīja tikai valdošās koalīcijas deputāti, tostarp arī Vides komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns (LSDSP) un Birks, liecina balsošanas protokols. Daļa valdošās koalīcijas deputātu būvniecības ieceri neatbalstīja.
Vides aizsardzības kluba prezidents Arvīds Ulme uzsvēra, ka "nepārsteidz domes pieņemtais lēmums, jo pastāvošā doma ir Rīgu attīstīt tik tālu, ka viņa pārstās elpot. Skaidrs, ka politika ir tik dzelžaina, ka deputātiem apbūvēt kaut ko zaļu ir attīstības koncepcija."
"Bez šaubām, šo jautājumu apspriedīsim, kā arī jautājumu par "Agenda 21" likvidēšanu, kas ir kā zīme, ka viss attiecībā uz vidi iet uz slikto pusi," sacīja Ulme. "Būtisks ir arī atbalsts no sabiedrības puses, kurš šobrīd ir niecīgs, jo sabiedrībai nav ticības."
LETA jau ziņoja, ka sabiedriskās apspriešanas laikā atsauksmju anketās un vēstulēs ir saņemti kopumā 214 paraksti. Visas atsauksmes ir negatīvas un būvniecības ieceri piedāvātajā variantā noraidošas.
Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas deputātu domas 27.jūnija sēdē par plānoto apbūvi dalījās, un izšķirošā balss bija komitejas priekšsēdētājam Edmundam Krastiņam (TP), kurš šo ieceri atbalstīja. Līdz ar to uz domes sēdi ierosme tika virzīta ar pozitīvu komitejas atzinumu. Tomēr Rīgas dome ieceri noraidīja.
Arī 28.augusta domes sēdē starp deputātiem izraisījās diskusijas par plānoto apbūvi. Bijušais Rīgas mērs Aivars Aksenoks (JL) ieteica būvniecības ieceri domē izskatīt atkārtoti pēc Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sēdē norādīto trūkumu novēršanas un atkārtotas sabiedriskās apspriešanas.
"Nopietni jāpārdomā, pirms pieņemam lēmumu par būvniecību. Šī vieta lieliski iederētos Pārdaugavas ainavā, kā arī tur atrodas daudz aizsargājamu koku. Tāpat iedzīvotājiem vajadzētu iepazīties ar arhitektu kolēģijas piedāvāto variantu," sacīja Aksenoks.
Savukārt Krastiņš norādīja, ka bijušā mēra priekšlikums esot nelietderīgs, jo tā "būtu tikai lieka naudas izšķiešana".
Kā ziņots, Rīgas galvenā arhitekta Jāņa Dripes kolēģijas sēdē 7.jūnijā tika nolemts, ka vajadzētu samazināt stāvu skaitu plānotajā daudzstāvu apbūvē. Kolēģijas locekļi visumā atbalstīja arhitektonisko risinājumu, bet norādīja, ka ēku augstumu vajadzētu samazināt par aptuveni diviem stāviem.
"Jāmeklē kompromiss starp attīstītājiem, sabiedrību un profesionāliem arhitektiem," uzsvēra Dripe. Savukārt uzņēmējs, ekspremjers Māris Gailis ieteica samazināt stāvu skaitu un palielināt dzīvokļu vērtību.
"Kvarta" valdes locekle Mārīte Lipša aģentūrai LETA pēc 28.augusta domes sēdes teica, ka uzņēmums pieļauj iespēju tiesāties ar domi, jo, viņasprāt, pašvaldība būvniecības ieceri esot noraidījusi neargumentēti.
"Loģiski, ka iedzīvotāji emocionāli noraida būvniecības ieceri. Tomēr pilsētas attīstības plāns atļauj būvēt, arī visi būvnormatīvi ir ievēroti. Tādēļ mums atliek tikai viens ceļš - uz tiesu," sacīja Lipša.
Zemesgabalā Kuldīgas ielā 45b (reāli piekļaujas Gregora ielai), kur "Kvarta" vēlas vēsturiski zaļajā teritorijā realizēt vairāku līdz pat deviņu stāvu augstu namu projektu, noteikts būvniecības moratorijs, taču Būvvalde lēmumu par būvniecības ieceres nodošanu sabiedriskajai apspriešanai pieņēmusi, pirms moratorijs stājās spēkā - 2006.gada jūnijā, aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Marija Ābeltiņa.
"Parasti sabiedriskā apspriešana tiek sākta aptuveni mēnesi pēc Būvvaldes lēmuma pieņemšanas, bet šoreiz būvniecības ierosinātāji lūdza to veikt vēlāk," sacīja departamenta pārstāve. "Par teritorijas tālāko likteni lēmums jāpieņem Rīgas domes deputātiem," viņa piebilda.
Vairākas nevalstiskās organizācijas aicina Rīgas pašvaldību veikt izmaiņas Pilsētas attīstības plānā, lai netiktu pieļauta līdz pat deviņus stāvus augstu ēku būvniecība teritorijā starp Kuldīgas, Gregora un Elvīras ielu, kur dominē divu līdz piecu stāvu apbūve. "Kreisā krasta kustība", biedrība "Riga CV" un "Aleju aizsardzības biedrība" arī aicina izstrādāt teritorijas detālplānojumu.
Neizpratni, kāpēc būvniecība jāattīsta tieši uz vēsturisku zaļo teritoriju rēķina, aģentūrai LETA pauda Vides aizsardzības kluba pārstāve Elita Kļaviņa un rajona iedzīvotāji.
Viņi jau bijuši spiesti samierināties ar līdzīgu būvnieku ieceri Kuldīgas ielā, kur daudzstāvu nams tiek celts bijušā bērnudārza teritorijā, jau ir izcirsti visi koki, ielieti pamati un novembrī sākusi slieties jaunceltne. Arī šim zemesgabalam bija noteikts būvniecības moratorijs.
Kvartālā starp Kuldīgas, Gregora un Elvīras ielu galvenokārt ir vēsturiski divstāvu nami, un tāda ir pilnīgi visa apbūve arī Gregora ielas pretējā pusē. Vairākas padomju laikā celtās piecstāvu ēkas izvietotas gar Elvīras ielu un kvartāla iekšienē, un no divstāvu apbūves tās nošķir ar kokiem bagāta zaļā teritorija - bijušās skolas parks, kuru plāno apbūvēt "Kvarta".
Tuvākās deviņstāvu ēkas ir kvartāla malās, nošķirot to no maģistrālās Vīlipa ielas un Rīgas-Bolderājas dzelzceļa, bet "Kvarta" projekts faktiski paredz šādas ēkas uzbūvēt kvartāla vidū.
Noraizējušies ir arī piecstāvu namu iemītnieki, jo iecerētā apbūve esot ļoti tuvu viņu mitekļiem un būtiski ierobežošot saules gaismu.
Būvniecības iecere paredz divas atsevišķas sekcijas: vienu piecus līdz deviņus stāvus augstu, bet otru - astoņus stāvus augstu, aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja arhitekte Astra Poga. Kopā paredzēti 150 dzīvokļi, kā arī autostāvvietas 150 automašīnām. Augšējo stāvu dzīvokļiem iecerēts izveidot terases.
"Šajā gruntsgabalā ir atļauta jaukta apbūve. Tas nozīmē vismaz 20 dažādus apbūves veidus, varētu pat būvēt benzīntanku," klāstīja Poga.
Savukārt Lipša noraidīja iedzīvotāju pārmetumus par zaļās zonas apbūvi.
"Tas nav parks. Teritorija ir slēgta, un iedzīvotāji to kā parku nav izmantojuši. Parks attīstības plānā tiek iezīmēts kā dabas pamatne, bet šeit iezīmēta jauktas apbūves teritorija," skaidroja Lipša.
Apkārtnes iedzīvotāji gan aģentūrai LETA šādus apgalvojumus noliedza - lai gan parkam, līdzīgi kā Vērmanes dārzam Rīgas centrā, ir žogs, vārti vienmēr ir atvērti un cilvēku uzturēšanās tur netiek ierobežota. Parkā, kā jau skolas teritorijā, ir arī sporta laukumi.
Uzņēmuma pārstāve arī norādīja, ka apbūves plāns atbilstot visiem būvnormatīviem. "Vienam iedzīvotājam "tuvu" liekas desmit metri, citam - kilometrs," šādi paredzēto apbūves attālumu no esošajām ēkām komentēja Lipša.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ķirķe aģentūrai LETA sacīja, ka "būvnormatīvos paredzētie attālumi un insolācijas rādītāji ir ievēroti".
Sabiedriskās apspriešanas noslēguma sēdē iedzīvotāji pauda viedokli, ka apēnojuma aprēķinos pieļautas kļūdas, tādēļ gan apkārtējās mājas, gan skola tiks noēnotas. "Skolu pat vairs pamanīt nevarēs," uzsvēra kāda no iedzīvotājām. Arī arhitekts Pēteris Blūms norādīja uz nekorektiem apēnojuma aprēķiniem.
Zemesgabala adrese ir Kuldīgas iela 45b, bet faktiski tas robežojas ar Gregora ielu. Tā platība ir 10 474 kvadrātmetri. Īpašumu "Kvarta" 2005.gada novembrī iegādājusies par 2,53 miljoniem latu, liecina informācija Zemesgrāmatā.
"Kvarta" reģistrēta 2004.gada oktobrī, tās pamatkapitāls ir 3200 lati, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas "Lursoft" informācija. Uzņēmuma īpašnieki ar 20% daļu ir Igaunijas kompānijai "Glaric" pilnībā piederošā kompānija SIA "Realty Plus", Igaunijas kompānija "Hansamanager" ar 17,5% un Igaunijas uzņēmumam "Fenniger" piederošā nekustamo īpašumu kompānija AS "Eldikrija" - ar 62,5% daļu.
"Eldikrija" līdz šim īstenojusi, piemēram, speciālistu pretrunīgi vērtēto darījumu un dzīvojamās ēkas "Centra nams" projektu Republikas laukumā 3.