Tomēr parādnieki maldās. Nenomaksātais parāds saglabāsies, kamēr vien netiks dzēsts. Turklāt tagad, kad Latvijā darbu veiksmīgi sākusi Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, parādniekiem ir ļoti lielas iespējas sabojāt savu reputāciju uz ilgu laiku, jo pēc krimināllietas ierosināšanas viņus tiesa soda ar kriminālsodu. Reklāma

Krimināllikuma 170.pantu piemēro par ļaunprātīgu izvairīšanos apgādāt un dot uzturu saviem bērniem, ja tāds pienākums uzlikts ar tiesas lēmumu.

"...ļaunprātīgi izvairījās"

Liepājas tiesa ar nosacītu brīvības atņemšanu uz 7 mēnešiem, ar pārbaudes laiku arī uz 7 mēnešiem, sodīja Ainaru Zuļģi. Būdams darba spējīgs un zinot, ka ar 2005.gada 21.marta spriedumu no viņa piedzīti uzturlīdzekļi, viņš tos nebija maksājis savas meitas un dēla uzturam. Tiesā parādnieks savu vainu vaļsirdīgi atzina. Viņš arī jau bija atlīdzinājis nodarīto kaitējumu – 645 latus. Nosakot sodu, tiesa uzskatīja, ka ir pamats pārliecībai – vainīgais turpmāk likumpārkāpumus neizdarīs. Bet traips – kriminālsods – biogrāfijā paliek.

Arī Agris Grindulis bija apsūdzēts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 170.pantā. Viņš ļaunprātīgi izvairījās no divu savu meitu apgādāšanas. Grindulim tiesa piesprieda par labu bijušajai sievai maksāt 15 latu par katru bērnu, līdz meitas sasniegs pilngadību. Taču sešus gadus tēvs par uzturlīdzekļu maksāšanu nebija licies ne zinis. No 2005.gada bērnu māte uzturlīdzekļus sāka saņemt no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, tas ir, no valsts budžeta. Tiesas spriedumā konstatēts, ka A.Grindulis regulāru algotu darbu nestrādā un bieži mainījis darba vietas. Viņš savus darba devējus netika informējis, ka no algas ieturami uzturlīdzekļi, kā arī pats labprātīgi tos nemaksāja. Tiesa secināja, ka vīrietis ļaunprātīgi nav pildījis tiesas uzlikto pienākumu – dot uzturu bērniem. Procesa laikā Grindulis savu vainu atzina. Likums paredz, ka pēc 170.panta apsūdzēto tiesa var sodīt kā ar reālu brīvības atņemšanu līdz 2 gadiem, ar arestu, tā ar piespiedu darbu vai naudassodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām. A.Grinduli sodīja ar piespiedu darbu uz 100 stundām. Likums paredz: šis darbs jāveic no darba vai mācībām brīvajā laikā un bez atlīdzības.

Ar piespiedu darbu sodītajiem vispirms jādodas Valsts probācijas dienesta Liepājas teritoriālajā struktūrvienībā, lai vienotos par piespiedu darba izpildi. Ja gadījumā persona izvairās no tiesas piespriestā piespiedu darba strādāšanas, tad tiesa lemj par piespiedu darba aizstāšanu ar reālu brīvības atņemšanu.

Ierosināto lietu – vairāk

Līdz ar to, ka pret parādniekiem, uzturlīdzekļu nemaksātājiem, aktīvi vēršas Uzturlīdzekļu garantiju fonds, policijā aizvien biežāk tiek ierosinātas krimināllietas par ļaunprātīgu izvairīšanos apgādāt savus bērnus, ja tāds pienākums uzlikts ar tiesas lēmumu. Kad krimināllieta ierosināta, sākas pierādījumu vākšana, liecību uzklausīšana. Policijas darbiniekiem sadarbībā ar tiesu izpildītājiem jānoskaidro, vai persona, kas nemaksā uzturlīdzekļus, strādā oficiālā darbā, vai tai pieder īpašumi, manta, ir kredītsaistības u.c.

Stāsta Liepājas Pilsētas prokuratūras prokurore Zane Pavāre: "Likums paredz, ka persona, kas nesaņem tiesas piespriestos uzturlīdzekļus, arī pati var vērsties policijā un lūgt ierosināt kriminālprocesu pret uzturlīdzekļu nemaksātāju. Taču aizvien biežāk to dara Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija.

Kad lietā pierādījumi ir savākti, lietu nosūta uz prokuratūru un parādniekam tiek uzrādīta apsūdzība – kā jebkurā kriminālprocesā". Kā uzskata prokurore, šajās krimināllietās parādnieka attaisnošanās reti palīdz atbrīvoties no kriminālatbildības, ja tiek pierādīta ļaunprātīga izvairīšanās no maksāšanas. Taču atrunas un gadījumi mēdzot būt no vienas puses dažādi, no otras visai līdzīgi. Galvenās atrunas, kādēļ bērnu tēvi nemaksā uzturlīdzekļus, ir tādas: "Viņa man neļauj ar bērnu satikties", "Nevaru atrast darbu, pašam nav ienākumu", "Ar bērnu māti ir naidīgas attiecības", "Viņa naudu tērēs savām vajadzībām, ne bērnam", "Viņa man neatskaitās, kā tērē naudu", "Tas nav mans bērns" utt.

Kā liecina juristu novērojumi, tie vīrieši (ja vien nav degradējušies alkoholiķi), pret kuriem ierosinātas krimināllietas pēc 170.panta, nebūt neizskatās trūcīgi ģērbušies vai naudas trūkuma dēļ nepaēduši.

Liepājā tiesu prakse tāda, ka vairumā gadījumu tiesa vainīgajam piespriež tādu sodu, kādu prasījis prokurors vai arī apstiprina to, par kādu prokurors ar apsūdzēto vienojušies.

Sāk maksāt paši

Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija pārliecinās, ka pamazām aizvien vairāk parādnieku cenšas nokārtot radušās saistības, t.i., parādu pret valsti. Analizējot iegūto informāciju, secināts, ka ir vairāku apstākļu kopums, kas mudina nokārtot parādus. Pirmkārt, daļa parādnieku sāk strādāt un saņem oficiālu algu, nevis kā agrāk aploksnē. Otrkārt, citus izšķirties par labu parāda nomaksai pamudina situācija, kad zvērināti tiesu izpildītāji apķīlā viņu īpašumu, piemēram, zemi vai māju un tiek organizēta izsole īpašuma pārdošanai, lai iegūtu līdzekļus uzturlīdzekļu parāda segšanai. Treškārt, cits naudu atrod tad, kad tiek ierosināts kriminālprocess par izvairīšanos no uzturlīdzekļu došanas saviem bērniem un ir reālas iespējas saņemt kriminālsodu.

Fonda administrācija vairākas reizes gadā visiem uzturlīdzekļu parādniekiem arī izsūta atgādinājumus par viņu parāda apmēru, kā arī informē par iespējamām sankcijām un to, kādā veidā iespējams uzsākt parāda dzēšanu. Arī šī metode ir pietiekami efektīva, jo daudzi uzturlīdzekļu parādnieki pēc tam vēršas gan fonda administrācijā, gan pie zvērinātiem tiesu izpildītājiem, lai iegūtu informāciju par parāda dzēšanas iespējām.

Arī ārzemēs – parādnieks

Dodoties strādāt ārpus Latvijas, tēvs vai māte dažkārt domā, ka uz viņu vairs neattiecas pienākums uzturēt savu bērnu. Z.Pavāre: "Abiem vecākiem līdz pat bērna pilngadībai ir kopīga un vienāda atbildība par viņa audzināšanu un attīstību. Ja kāds no bērna vecākiem dzīvo ārvalstī un nenodrošina uzturlīdzekļus bērnam, tos nodrošina valsts. Tad personai jārēķinās ar virkni tiesisko seku iestāšanos: uzturlīdzekļu parāda esamību, iespējamu kriminālprocesa ierosināšanu par izvairīšanos no uzturlīdzekļu maksāšanas, kā arī atrašanos policijas meklēšanā un iespējamu mantas apķīlāšanu."

Jau tuvākajā nākotnē Eiropas Savienības dalībvalstīs paredzēts ieviest atvieglotu uzturlīdzekļu piedziņas procesu un no parādsaistībām izvairīties nevarēs arī Īrijā, Lielbritānijā vai citur. Uzturlīdzekļu parāds ir īpašs parāds, jo tam nav noilguma. Tas nozīmē, ka līdz pat parādnieka mūža beigām būs iespējams vērst piedziņu uz jebkuru viņam piederošo mantu (darba samaksu, stipendijām, pabalstiem un pat pensiju).

Sola apgrūtināt dzīvi

Latvijā atbildīgās institūcijas arvien vairāk pievērš uzmanību tam, lai uzlabotu uzturlīdzekļu piedziņas mehānismus un neļautu neapzinīgiem vecākiem izvairīties no savu pienākumu pildīšanas. Jau ticis apspriests Ministru kabineta noteikumu projekts, kas paredz informāciju par uzturlīdzekļu parādniekiem padarīt pieejamu kredītiestādēm, finanšu iestādēm, kas sniedz līzinga pakalpojumus, apdrošināšanas sabiedrībām un telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem. Projekts paredz, ka šīs iestādes turpmāk no reģistra varēs iegūt ziņas par personu, ar kuru tie dibina, groza vai izbeidz līgumsaistības.

Izstrādes stadijā atrodas likumprojekts, kas paredz vairākus grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, arī likuma papildināšana ar jaunu pantu, kas ir saistīts ar liegumu noteikšanu uzturlīdzekļu parādniekiem – autovadītājiem. Saskaņā ar izstrādāto likumprojektu vecākam, kura vietā uzturlīdzekļi tiek maksāti no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, varēs piemērot vairākus liegumus: 1) transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu; 2) saņemt transportlīdzekļa vadītāja apliecību; 3) veikt īpašumā, valdījumā, turējumā un trešajām personām piederošo transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un reģistrēt to transportlīdzekļus un vadītāju valsts reģistrā, kā arī traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā.

Šie grozījumi tika izstrādāti tāpēc, ka ievērojama skaita uzturlīdzekļu parādnieku (pieciem tūkstošiem personu) rīcībā ir transportlīdzekļi un autovadītāja apliecības, kas neliedz viņiem vadīt transportlīdzekli laikā, kad it kā nav iespēju maksāt uzturlīdzekļus saviem bērniem.

Zināšanai

Latvijā ir astoņas datu bāzes, kurās tiek reģistrēts personu īpašums un kuras tiek monitorētas, lai pārbaudītu uzturlīdzekļu parādnieku mantisko stāvokli un tā izmaiņas. Šīs datu bāzes ir Uzņēmumu un komercreģistrs, Komercķīlu reģistrs, Komercsabiedrību amatpersonu un īpašnieku datu bāze, kā arī Laulāto mantisko attiecību reģistra datu bāze. Tāpat informācija par personu īpašumiem tiek pārbaudīta CSDD Transportlīdzekļu un to vadītāju datu bāzē, valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, kā arī Lauksaimniecības tehnikas datu bāzē un Lauksaimniecības datu centra Ganāmpulku reģistrā. Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija sākusi sadarbību ar SIA "Lursoft", kuras izstrādātā programmatūra nepārtraukti uzrauga personām piederošo īpašumu maiņas reģistros un informē par jebkurām izmaiņām. Ja kādā no reģistriem uz parādnieka vārda reģistrēts īpašums, fonda administrācija lūdz tiesu izpildītājiem paziņot valsts reģistriem par uzturlīdzekļu piedziņu, piedziņas atzīmes vai visu veidu aizliegumu reģistrāciju parādniekam piederošajai mantai un vērst uz to piedziņu, lai segtu radušos parādu.

Uzturlīdzekļu parādnieku skaits Latvijā ir vairāk nekā 12 tūkstošu, Liepājā un rajonā – 750.

Uzziņai

Civillikuma 179.pants.

Vecāku pienākums ir samērā ar viņu mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu nebeidzas, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.

Minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam, kuru nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto iztikas minimumu un bērna vecumu.

***

No 1.janvāra ir palielināta valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga un līdz ar to ir paaugstināts arī Ministru kabineta noteiktais minimālais uzturlīdzekļu apmērs, kas katram vecākam neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa ir jānodrošina bērnam. Turpmāk katram bērnam vecumā līdz 7 gadiem ir jānodrošina 40 latu, savukārt bērniem vecumā no 7 līdz 18 gadiem 48 lati. Tas nozīmē, ka vecākiem, kuriem saskaņā ar tiesas spriedumu savi bērni jānodrošina ar minimālajiem uzturlīdzekļiem, no 1.janvāra tie jānodrošina atbilstoši valstī noteiktajai minimālajai algai.

Parādam, kas izveidojies pret valsti, nav noilguma.

informācija no mājaslapas www.ugf.gov.lv