Nosakot Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru mēnešalgu, piemēros dažādus koeficientus: Ministru prezidentam - 8,9, Ministru prezidenta biedram - 8,5, ministriem - 8, bet parlamentārajiem sekretāriem - 5,4.

Valdības locekļiem mēnešalgu plānots pārrēķināt katru gadu un sākt izmaksāt ar attiecīgā gada 1.aprīli, tomēr likumā noteiktās algas valdības locekļi pilnā apmērā saņems tikai, sākot ar 2012.gada 1.aprīli.

Pēc prognozes, šogad sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējā darba samaksa varētu būt jau 564 lati. Lai valdības locekļiem, kuru atalgojums divus gadus ir iesaldēts, algas uzreiz tik strauji nepalielinātu, likuma pārejas noteikumos ir ierakstīts, ka 2009.gadā premjera algai piemēros koeficientu 5,5, 2010.gadā - 6,1, bet 2011.gadā - 7,5.

Nosakot Ministru prezidenta biedra algu, 2009.gadā piemēros koeficientu 5,3, 2010.gadā - 5,8, bet 2011.gadā - 7,1. Ministru algu noteikšanā 2009.gadā piemēros koeficientu 5, 2010.gadā - 5,4, bet 2011.gadā - 6,7, savukārt parlamentārajiem sekretāriem 2009.gadā piemēros koeficientu 3,9, 2010.gadā - 4,1, bet 2011.gadā - 4,7.

Ministru kabineta locekļiem un parlamentārajiem sekretāriem pēc tam, kad viņi būs beiguši pildīt amata pienākumus, trīs mēnešus izmaksās kompensāciju vienas mēnešalgas apmērā. Kompensāciju neizmaksās, ja Ministru kabineta loceklis vai parlamentārais sekretārs amata zaudēšanas brīdī ir Saeimas deputāts.

Ministru kabineta loceklim vai parlamentārajam sekretāram kompensācijas izmaksu neuzsāks vai pārtrauks, ja tie tiks apstiprināti par Ministru kabineta locekli, iecelti parlamentārā sekretāra amatā vai iestāsies Saeimas sastāvā.

Šis grozījums tika pieņemts pēc deputātes Ilmas Čepānes priekšlikuma. Runājot debatēs, Čepāne uzsvēra, ka pabalstu izmaksāšanas kārtības sakārtošana attiecībā uz deputātiem un ministriem ir tikai pirmais solis. To nekādā ziņā nevar atraut no pabalstu piešķiršanas prakses Ministru kabineta locekļu "konsultatīvajām amatpersonām un darbiniekiem". Piemēram, premjera Aigara Kalvīša (TP) biroja darbiniekiem tika izmaksātas kompensācijas vairāk nekā 52 000 latu apmērā.

Čepāne arī norādīja, ka Latvijā pastāv izredzētas, partijām pietuvinātas konsultatīvās amatpersonas (padomnieki), kas vienlaikus spēj sniegt padomus gan vairākiem ministriem, gan vadīt vēl citu ministru birojus. Kā piemērus Čepāne minēja Oskaru Balodi, kurš pamanījās trīs reizes saņemt kompensāciju trīs algu apmērā, demisionējot Kalvīša valdībai.

"Domājams, neaizstājama ir Slaktera kunga mūžīgā padomniece [Ingūna] Gulbe," teica deputāte. "Pēc valdības demisijas, kad Slaktera kungs no aizsardzības ministra pārtapa par finanšu ministru, viņa, saņemot atlaišanas pabalstu triju mēnešu algas apmērā, tūlīt uz karstām pēdām tika iekārtota darbā par finanšu ministra padomnieci."

"Tautai neskauž atsevišķu augsti stāvošu amatpersonu izveicīgums. Tautu pazemo netaisnību valsts budžeta naudas sadalē," teica deputāte.

Reizi gadā, izvērtējot Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru veikumu valdības deklarācijas īstenošanā un valdības darba efektivitātes nodrošināšanā, Ministru prezidents varēs ierosināt valdības sēdē jautājumu par Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru prēmēšanu vienas mēnešalgas apmērā.

Ministru kabineta iekārtas likuma mērķis ir nodrošināt tiesisku, efektīvu, nepārtrauktu un demokrātiskai iekārtai atbilstošu Ministru kabineta darbību.

Jaunajā likumprojektā precizēta MK kompetence, formulēti un paskaidroti atsevišķi izpildvaras aspekti. Piemēram, noteikts, ka izpildvaras realizācijā ietilpst rīcībpolitikas izstrāde un īstenošana - valsts un nozaru politikas plānošanas dokumentu un nozaru ministriju vidēja termiņa darbības stratēģiju apstiprināšana, racionālas un lietderīgas tiešās pārvaldes iestāžu institucionālās sistēmas darbības nodrošināšana un sabiedrības līdzdalības veicināšana valsts politikas veidošanā.

Likums nosaka, ka MK ir kopumā atbildīgs par valdības īstenoto politiku. Katrs MK loceklis ir politiski atbildīgs par savu rīcību. Ministru prezidents ir politiski atbildīgs par MK darbu kopumā. Neatkarīgi no politiskās atbildības MK loceklis par savu rīcību ir atbildīgs arī saskaņā ar krimināltiesisko, administratīvo vai civiltiesisko atbildību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

Likums nosaka, ka par MK locekli nevar izvirzīt un iecelt personu, kuru saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu nevar pieteikt par Saeimas deputāta kandidātu un ievēlēt Saeimā - bijušos VDK aģentus, ar likumu aizliegto pretvalstisko organizāciju biedrus un personas, kas darbojušies Komunistiskajā partijā pēc 1991.gada 13.janvāra, kā arī sodītos par kriminālnoziegumiem.

Likums precīzāk regulē Ministru prezidenta aizstāšanas kārtību, nosakot jautājumu loku, kuri ietilpst Ministru prezidenta ekskluzīvajā kompetencē, tas ir, kuri Ministru prezidenta aizstāšanas gadījumā nepāriet viņa vietas izpildītājam.

Ministru prezidenta ekskluzīvajā kompetencē ietilpst politikas vadlīniju noteikšana pārējiem MK locekļiem, atkāpšanās no amata vai paziņojums par MK atkāpšanos, tiesības pieprasīt MK locekļa atkāpšanos un tiesības lūgt Saeimu izteikt uzticību jauniem MK locekļiem.

Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs arī nedrīkst vienpersoniski pieņemt citus lēmumus, kuri nav steidzami un kuri var būtiski un neatgriezeniski ietekmēt valsts attīstību nākotnē. Ministru prezidentu vispārīgā gadījumā aizstāj Ministru prezidenta biedrs, ja Ministru prezidents ar rīkojumu nav noteicis citādi. Ja MK nav Ministru prezidenta biedra vai tādi ir vairāki, Ministru prezidents pastāvīgi vai katrā konkrētā gadījumā atsevišķi nosaka savas aizvietošanas kārtību, paredzēts likumprojektā.

Konceptuālas izmaiņas attiecas uz pašlaik spēkā esošā MK iekārtas likuma 14.pantu, kas nosaka MK tiesības izdot ārējos normatīvos aktus. Ministru kabinets varēs izdot ārējus normatīvos aktus tikai gadījumos, ja likums Ministru kabinetu tam īpaši pilnvarojis, lai apstiprinātu starptautisko līgumu vai tā projektu, denonsētu starptautisko līgumu vai apturētu tā darbību, ja Satversmē vai likumā nav noteikts citādi un ja tas nepieciešams Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanai, un ja attiecīgais jautājums ar likumu nav noregulēts. Šādi noteikumi nevar ierobežot privātpersonas pamattiesības.