Kā informēja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa, lai Ministru kabinetā apstiprinātajam vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālajam iedalījumam piešķirtu likuma spēku un pašvaldībām nodrošinātu stabilitāti tā īstenošanas procesā līdz administratīvi teritoriālās reformas realizācijas beigu termiņam, sagatavotais likumprojekts paredz apstiprināt vietējo pašvaldību administratīvās teritorijas.

Likums noteiks, ka administratīvā teritorija ir Latvijas teritorijas iedalījuma vienība, kurā pašvaldība savas kompetences ietvaros realizē pārvaldi.

Savukārt apdzīvotā vieta ir teritorija, kurā pastāvīgi dzīvo cilvēki un kurā ir izveidoti materiāli priekšnoteikumi teritorijas apdzīvošanai, un kurai normatīvos aktos noteiktā kārtībā piešķirts attiecīgais apdzīvotas vietas statuss.

Likumā teikts, ka Latvijas Republiku iedala šādās administratīvajās teritorijās: apriņķos, republikas pilsētās un novados.

Apriņķa administratīvajā teritorijā ieskaita teritoriāli vienotas vietējo pašvaldību administratīvās teritorijas, kurās dzīvo ne mazāk kā 200 tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju. Apriņķa administratīvajā teritorijā ietilpstošās vietējo pašvaldību administratīvās teritorijas un apriņķa administratīvo centru nosaka ar likumu. Grozot apriņķa administratīvo teritoriju robežas vai nosakot jaunu apriņķa administratīvo centru, likumprojektam pievieno Ministru kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību domju lēmumus.

Par republikas pilsētas administratīvo teritoriju var noteikt pilsētu ar attīstītu komercdarbību, transporta un komunālo saimniecību un sociālo infrastruktūru vai ar nozīmīgu kultūras iestāžu kompleksu, ja šajās pilsētās ir ne mazāk par 50 tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju. Atsevišķos gadījumos par republikas pilsētas administratīvo teritoriju var noteikt pilsētu, kurās ir mazāk par 50 tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju, ja tā atbilst pārējiem likumā noteiktajiem kritērijiem.

Novada administratīvajā teritorijā ir ģeogrāfiski vienotas lauku teritorijas un apdzīvotas vietas, vietējā pašvaldība spēj nodrošināt noteikto funkciju izpildi, novadā ir ne mazāk kā 5000 pastāvīgo iedzīvotāju un vismaz viena apdzīvota vieta, kurā ir vairāk nekā 2000 pastāvīgo iedzīvotāju. Atsevišķos gadījumos par novada administratīvo teritoriju var noteikt teritoriju, kurā ir mazāk par 5000 pastāvīgo iedzīvotāju, ja tā atbilst pārējiem likumā noteiktajiem kritērijiem.

Novadu administratīvo teritoriju robežas nosaka un groza Ministru kabinets, pamatojoties uz ieinteresēto pašvaldību domes lēmumiem.

Novada administratīvo centru nosaka novada dome. Lēmumu par administratīvā centra noteikšanu novada pašvaldība piecu darbadienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam un Centrālajai statistikas pārvaldei.

Novadu administratīvās teritorijas iedala šādās teritoriālā iedalījuma vienībās: novada pilsētās, novada pagastos.

Latvijas Republikā ir šādas apdzīvotās vietas: pilsētas, ciemi, viensētas.

Pilsētas statusu var piešķirt apdzīvotām vietām, kuras ir kultūras un komercdarbības centri ar attīstītu inženierinfrastruktūru un ielu tīklu un kurās ir ne mazāk par 2000 pastāvīgo iedzīvotāju. Atsevišķos gadījumos pilsētas statusu var piešķirt apdzīvotām vietām, kurās ir mazāk par 2000 pastāvīgo iedzīvotāju, ja tās atbilst pārējiem kritērijiem.

Pilsētas statusu piešķir un atceļ Saeima. Likumprojektam pievieno Ministru kabineta atzinumu un attiecīgās pašvaldības domes lēmumu.

Novada pilsētas robežas nosaka un groza attiecīgā novada dome, ja šajā gadījumā netiek grozīta novada administratīvā robeža. Lēmumu par robežu grozīšanu novada pašvaldība piecu darbadienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam un Centrālajai statistikas pārvaldei.

Ciema statusu piešķir un atceļ novada dome, pamatojoties uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, kurā ir noteiktas ciema robežas un pamatota ciema izveides nepieciešamība. Lēmumu par ciema statusa piešķiršanu vai atcelšanu novada pašvaldība piecu darbadienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam un Centrālajai statistikas pārvaldei.

Ciema statusu var piešķirt tādai novada teritorijas daļai, kurā ir koncentrēta apbūve vai tiek plānota koncentrēta apbūve, kurā pastāvīgi dzīvo cilvēki un kurā ir izveidota attiecīga infrastruktūra.

Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā ciemu robežu noteikšanas kārtību papildus šā panta pirmajai un otrajai daļā minētajai kārtībai nosaka Aizsargjoslu likums.

Viensētu likumprojekts definē kā savrupu dzīvojamo ēku, kā arī ar to funkcionāli saistītās saimniecības ēkas teritorijā, kur primārā zemes izmantošana ir lauksaimniecība vai mežsaimniecība.

Nosaukumus administratīvajām teritorijām un to teritoriālā iedalījuma vienībām piešķir un tās pārdēvē Saeima. Likumprojektam par jauna nosaukuma piešķiršanu administratīvajai teritorijai vai teritoriālā iedalījuma vienībai vai par tās pārdēvēšanu ir jāpievieno Ministru kabineta atzinums un attiecīgās pašvaldības domes lēmums.

Nosaukumus ciemiem piešķir vai tos pārdēvē attiecīgā novada dome.

Nosaukumus viensētām un apbūvei paredzētām zemes vienībām apstiprina, bet numurus ēkām un telpu grupām, nosaukumus ielām, laukumiem pilsētās un ciemos piešķir, kā arī ielas un laukumus pārdēvē attiecīgās pašvaldības dome.

Apstiprinot nosaukumus viensētām un apbūvei paredzētām zemes vienībām, kā arī piešķirot tos ielām, laukumiem vienā republikas pilsētā vai novada teritoriālajā iedalījumā - novada pilsētā vai novada pagastā - tie nedrīkst atkārtoties.

Nosaukumus administratīvajām teritorijām un to teritoriālā iedalījuma vienībām, kā arī ielām, laukumiem, viensētām un apbūvei paredzētām zemes vienībām piešķir, pārdēvē vai apstiprina, ievērojot Valsts valodas likuma noteikumus par vietu nosaukumu veidošanu un lietošanu, ģeogrāfiskos, vēsturiskos, sadzīves un citus apstākļus.

Pārdēvējot apdzīvotās vietas, kurās ir pasta iestādes, dzelzceļa stacijas, lidlauki un ostas, pašvaldība, kura pieņēmusi lēmumu par pārdēvēšanu, piecu darba dienu laikā pēc domes lēmuma parakstīšanas par to informē ministrijas, kuru pārziņā ir attiecīgās nozares.

Apriņķus, republikas pilsētas, novadus, novadu pilsētas, novadu pagastus, ciemus un to robežas reģistrē Valsts zemes dienests Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem un attiecīgās pašvaldības domes lēmumu.

Administratīvajā teritorijā, tās teritoriālā iedalījuma vienībā un apdzīvotā vietā ietilpstošās ielas, laukumus, ēkas, viensētas, apbūvei paredzētas zemes vienības un telpu grupas adrešu reģistrā reģistrē attiecīgās pašvaldības dome. Adresācijas sistēmas pamatprincipus, adrešu piešķiršanas, adrešu reģistra uzturēšanas kārtību, kā arī informācijas reģistrācijas un aprites kārtību nosaka Ministru kabinets.

Latvijā būs deviņas republikas pilsētas - Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils, kā arī 103 novadi.