"Uzskatu, ka plānotajai gājiena norises vietai - 11.Novembra krastmalai - ir dziļi simboliska nozīme un jēgpilna vieta ne vien Rīgas, bet visas valsts vēsturē," teikts politiķa paziņojumā, "11.Novembra krastmalā līdz šim norisinājušies valstiski svarīgi svētki - Neatkarības svinības, Nacionālo bruņoto spēku parādes, lāpu gājieni. Krastmalā simboliski atrodas arī Valsts prezidenta pils. Ar krastmalu saistās vēsturiski notikumi, kas ir daļa no valstiskuma apziņas, tā saistās ar patriotismu un vērtībām, kas vieno nāciju un ir tautas identitātes daļa, ir svēti un neaizskarami."

Ludviks uzskata, ka plānotais seksuālo minoritāšu gājiens, kura mērķis esot "radīt ažiotāžu", 11.Novembra krastmalā mestu izaicinājumu šīs vietas "dziļi simboliskajai nozīmei un radītu morālu kaitējumu rīdziniekiem".

"Rosinu lemt par alternatīvām vietām seksuālo minoritāšu gājienam, kas atbilstu tā intīmajam, specifiskajam raksturam. Stadioni vai līdzīgas, pietiekoši diskrētas vietas Rīgā var kalpot par šāda rakstura pasākumu norises vietu," sacīja Ludviks. "Diskrētākā vietā interesenti un atbalstītāji varētu brīvi pulcēties un izpausties, neuzspiežot ģimenēm un bērniem būt par lieciniekiem atsevišķu indivīdu rīkotam ekscentriskam šovam pilsētas centrā."

Saistībā ar Ludvika aicinājumu Rīgas pilsētas izpilddirektors Andris Grīnbergs skaidroja, ka, izskatot sapulču, gājienu un piketu pieteikumus, viņš "nevar vadīties no emocijām, bet gan tikai no likuma normām".

"No šāda aspekta vērtējot, pašvaldībai šobrīd nav iemesla aizliegt plānoto pasākumu. Bez tam plānotais gājiens 11.Novembra krastmalā uzskatāms par kompromisu starp pasākuma rīkotājiem, pašvaldību un drošības struktūrām, ar kurām saskaņota pasākuma norises vieta un maršruts," norādīja Grīnbergs.

Rīgas domes vicemērs Jānis Dinevičs (LSDSP) uzskata, ka "katrs savā guļamistabā var darīt, ko vēlas. Netaisos nevienu nosodīt vai audzināt, bet negribu, lai man uzbāžas ar tādiem uzskatiem, kas man liekas nepieņemami".

"Es neesmu praida atbalstītājs, bet es spēju arī saprast Grīnbergu, kuram atbilstoši ir jārod risinājums, un, ievērojot visus šos apstākļus, saskaņojot ar visām valsts institūcijām, tas ir rasts," uzsvēra Dinevičs.

Kā skaidroja Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK), lēmumu atļaut vai neatļaut pieņem izpilddirektors, kurš to dara, pirmkārt, balstoties uz likumā noteikto, otrkārt, - uz drošības iestāžu rekomendācijām, kur tās būs spējīgas nodrošināt kārtību. "Cik man zināms, par vietas izvēli gan ar gājiena organizatoriem, gan drošības struktūrām ir runāts bezgalīgi. Šis ir kompromisa variants," sacīja Birks.

"Nedomāju, ka būtu labāk, ja gājiens notiktu gar Vērmaņdārzu, kā to bija iecerējuši organizatori, kur tieši tajā laikā notiek bērnu svētki," sacīja Birks.

Kā ziņots, Draudzības dienu laikā plānotais lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienības "Mozaīka" gājiens Rīgā notiks 11.Novembra krastmalā. Gājiens varētu sākties 31.maijā plkst. 10 pie Anglikāņu baznīcas, turpināties pa 11.Novembra krastmalu līdz Akmens tiltam un atpakaļ. Pasākums paredzēts līdz plkst. 12.

"Mozaīka" sākotnēji vēlējās gājienu rīkot Vērmanes dārzā, bet tur bijis pieteikts cits pasākums.

Savukārt īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns (LPP/LC) aicinājis "Mozaīkai" pārdomāt Draudzības dienu laikā plānotā gājiena iespējamās sekas. Ministrs lūdz "Mozaīku" izvērtēt šā gada Draudzības dienu laikā plānotā gājiena iespējamo atdevi sabiedrības iecietības veicināšanā.

Ministrs uzskata, ka gājiens atsevišķās sabiedrības grupās izraisīs agresivitāti un, iespējams, neprognozējamu rīcību. "Iecerētais "Mozaīkas" gājiens nav efektīvākais līdzeklis sabiedrības izpratnes veicināšanai par atšķirīgu seksuālo orientāciju," uzsver īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās.