Nedēļa jau rakstīja par šo projektu, kas ir gluži vai visaptverošs risinājums: grāmatu krātuves saņēma gan jaunu datortehniku, programmatūru un stabilu interneta savienojumu, gan arī iespēju apmeklētājiem piedāvāt bez maksas piekļūt vērtīgām tīmekļa uzziņu krātuvēm; savukārt to darbinieki tiek mācīti jaunieguvumus veiksmīgāk izmantot. Tiek cerēts, ka projekts radīs labvēlīgas izmaiņas Latvijas sabiedrībā, tāpēc modernizācijas radītās ietekmes pētīšana tiks turpināta, lai noskaidrotu, vai tiešām tā palīdz aizbērt "digitālo plaisu", ko rada laukos dzīvojošo vai trūcīgu ģimeņu nošķirtība no mūsdienu komunikāciju piedāvājuma. Šoreiz Nedēļa skaidroja ar 3TD saistīto pārstāvju viedokli – ko projekts dos ne tikai bibliotēkai, bet arī plašākā kontekstā.

Garantēta pieeja visiem interesentiem

3TD konsultatīvās padomes dalībnieki, kuri projekta realizēšanā bija aicināti pārstāvēt sabiedrības intereses, jau ir optimistiski savās prognozēs un vērtējumos. Aiju Priedīti, Latvijas Pieaugušo izglītības apvienības valdes priekšsēdētāju, gandarī tas, ka iecere ir strikti īstenota, rūpējoties par bibliotēku iespēju garantētu pieejamību katram interesentam ? lai "nevarētu aparatūru nobāzt kāda direktora kabinetā". Viņa piebilst, ka sākotnēji esot dzirdēti ierosinājumi vērtīgos ieguvums izvietot pašvaldībās.

"Mani šis projekts ļoti iepriecina tieši tāpēc, ka tā pamatideja ir sniegt pakalpojumus bez maksas un, cik vien iespējams, padarīt tos publiski pieejamus. Daudzi šodien ir izolēti no informācijas ? nerunājot nemaz par datoru nepieejamību, viņi pat nesaprot apkārt skanošo valodu: visas šīs "ibankas", "epastus ", "zibatmiņas "... Tāpēc bibliotēkai ir jāveidojas kā pulcēšanās vietai pieaugušajiem un bērniem, veciem un jauniem ? lai viņiem ir, kur iegūt informāciju un, piemēram, iemācīties sazināties ar ārzemēs strādājošajiem radiniekiem. Tas viss palīdz pārvarēt nošķirtību un bezcerību."

Priedīte ir pārliecināta, ka bibliotēku modernizācija veiksmīgi turpināsies un to darbiniekiem būs nozīmīga loma nācijas izglītošanā. "Cilvēkus vajag iekustināt, lai viņi tiktu pāri depresijai un sāktu mācīties. Arī bibliotekāri tagad būs šādi iekustinātāji."

Atrisinājums autortiesību aizsardzībai

Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktora vietniece Anna Mauliņa cita starpā norāda, ka saistībā ar bibliotēku modernizāciju ir atrisināta problēma ar autortiesību aizsardzību virtuālajā telpā. Saeima pieņēma Autortiesību likuma grozījumus, kas tā aizsargātos objektus ļauj ievietot digitālās krātuvēs, kurām var piekļūt no bibliotēku tīkliem, un autori par savu darbu izmantošanu saņem atlīdzību par publisko patapinājumu ? gluži tāpat kā par bibliotēkā pieejamajām grāmatām. Šajā ziņā Latvija jau kalpo par paraugu citām valstīm.

"Pateicoties 3TD, mēs esam apsteiguši savus Itālijas vai Luksemburgas kolēģus. Esam jau Skandināvijas līmenī, turklāt mums tagad ir vairāk ideju, kurās ar viņiem dalīties, ne vairs kā agrāk, kad paši tikai uzklausījām."

Bibliotekāru mācības notiekot ļoti intensīvi, turklāt projekts ir ļāvis šim arodam svarīgos materiālus sagatavot latviešu valodā, kas līdz šim bija problemātiski. Mauliņa gan piebilst, ka publisko bibliotēku modernizācija un to darbinieku apmācība tagad rada disonansi ar stāvokli zinātniskajās un speciālajās bibliotēkās, kuru darbinieki šajā programmā netika iekļauti.

Viens no veiksmīgākajiem projektiem

"Pats esmu par to jau pirms dažiem gadiem runājis bibliotekāru kongresos ? grāmatu krātuvēm ir jātop par informācijas centru. Turpmāk uz šīs IT bāzes varētu attīstīt, piemēram, arī uzņēmējdarbības konsultāciju sniegšanu. Bibliotēka neaizies projām no cilvēkiem, neraugoties ne uz kādām reformām. Visus ieguvumus novērtēt varēsim tikai pēc kāda laika, bet šis tiešām ir viens no veiksmīgākajiem projektiem, ar ko esmu saskāries, paveikts visaugstākajā līmenī," ar gandarījumu saka konsultatīvās padomes vadītājs Andris Jaunsleinis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs. "Geitsu fonda pārstāvji visu pārbaudīja, brauca uz rajoniem, arī mani sīki izprašņāja. Savukārt KIS cilvēki, kuri ieviesa projektu, bija pozitīvi orientēti, nekad neesmu izjutis formālu pieeju: padarām, nopelnām un ejam tālāk. Mēs projekta konsultatīvajā padomē vienmēr tikām cītīgi izvaicāti ? vai viss notiek pareizi, ko, jūsuprāt, vajadzētu vēl darīt? Paldies Dievam, šādas attiecības saglabājās visu laiku, jo bieži gadās saskarties ar citu attieksmi: es pats zinu, kā ir labāk."

Jaunsleinis uzskata, ka 3TD veiksmi nodrošināja tas, ka vēl pirms projekta uzsākšanas notika lietišķas un līdzvērtīgas sarunas starp valsti un vietvaru. "Mums bija divi nosacījumi. Pirmais ? nevar visu finanšu nastu uzkraut uz pašvaldību pleciem. Vienojāmies ar Kultūras ministriju, ka valdība lems par speciālu mērķdotāciju interneta pakalpojumu apmaksai. Otrais ? reģionos jārīko tikšanās, lai projekta īstenošanu izrunātu ar cilvēkiem. Tas 3TD ieviesējiem prasīja milzīgu darbu, bet pats pēc tam pārliecinājos par atdevi: visur bija skaidrība, kas notiek, kā projektu finansē ? un cilvēki par to atsaucās pozitīvi."

3TD netapa tukšā vietā

Anatolijs Zabašta, Īpašo uzdevumu ministra epārvaldes lietās sekretariāta E-pārvaldes departamenta direktors, apgalvo, ka tagad cilvēkiem visur Latvijā ir atrodams kaut mazs, tomēr vaļā pavērts logs uz visu pasauli. Viņš atgādina, ka 3TD netapa pilnīgi tukšā vietā ? lai saņemtu Geitsu fonda atbalstu, bija vajadzīgs pamats, kas tika ielikts ar bibliotēku informatizācijas projektu. Arī sekretariāts 2005.?2007. gadā ar apmēram 1,5 miljonu latu finansējumu nodrošināja, lai bibliotēkām būtu interneta pieslēgums, bibliotekāriem ? datorizētas darba vietas, lai bibliotēkas darbotos vienotā informatīvā sistēmā un spētu apmainīties ar datiem.

3TD ir nākamais solis, kas nodrošina pieeju internetam arī bibliotēku apmeklētājiem un sagatavo bibliotekārus, lai viņi var mācīt datorprasmēs gan bērnus, gan pieaugušos. Kā liecina Latvijas komercbanku apkopotā informācija, to internetā piedāvātos pakalpojumus izmanto apmēram 900 tūkstoši cilvēku, turklāt viņu vidū manāmi pieaug pensijas vecuma klientu īpatsvars ? tas apliecina 3TD iedarbību.

Tāpat projekta gaitā ir radīti veiksmīgi materiāli, kam jākļūst par paraugu citiem līdzīga vēriena pasākumiem ? piemēram, unikāli efektīva rokasgrāmata iesācēju apmācībai: kā strādāt ar datorprogrammām, ar internetu un datu bāzēm. E-pārvaldes departamenta speciālists atzīst, ka idejas izmantot 3TD radīto infrastruktūru citu sociālu vai pārvaldes uzdevumu veikšanai šķiet apsveramas, tomēr tas nedrīkst radīt papildu izdevumus pašvaldībām.

Liela nauda reklāmai

Sarunās tika atzīts, ka vienīgā īsti nopietnā problēma 3TD īstenošanā bija atvēlētais laiks ? 18 mēnešos grūti apgūt tik lielus līdzekļus, veicot konkursu un iepirkumu procedūras. Pat domāts lūgt Geitsu fondu paildzināt projekta īstenošanu, bet ieviesēji sasparojušies, un šī neērtība palika nepiedzīvota.

Pagājušā gada beigās sabiedrības neizpratni izraisīja ievērojamā summa, kas bija atvēlēta projekta reklamēšanai, ? 700 tūkstoši latu. Tā šķita pārmērīga līdz brīdim, kad tika uzzināts, ka šādu apjomu noteica naudas piešķīrējs ? Geitsu fonds. Arī Pašvaldību savienības vadītājs atceras, ka tobrīd pašam šķitis, ka te vajag ekonomēt: "Mums vēl ir psiholoģiski grūti to pieņemt ? ieraugām lielo summu, kas ir jāiztērē, un domājam, ko gan citu par to varētu paveikt."

Savukārt Mauliņa reklāmas kampaņu uzskata par bibliotēkām ļoti svarīgu ieguvumu: "Agrāk arhīvi, muzeji un bibliotēkas bija atmiņas institūcijas, kam piederēja informācijas monopols. Tagad ir milzīgs informācijas piedāvājums ? gluži kā brīvais tirgus, kurā valda konkurence un bez reklāmas neiztikt. Tāda informatīva kampaņa bibliotēkām vispār ir pirmo reizi, un cilvēki uzzina, kā tās ir mainījušās.".

***

Fakti

Projekts aptver visas 874 publiskās bibliotēkas. Tajā piedalās visas 527 pašvaldības. Tās nodrošina bibliotēku remontu, iegādājas mēbeles datortehnikai, finansē un atbalsta turpmāko bibliotēku attīstību pēc projekta beigām. Valsts aģentūra Kultūras informācijas sistēmas, kas ir galvenais projekta īstenotājs, piegādā bibliotēkām datortehniku, uzlabo internetpieslēgumu (17 bibliotēkas tīmeklim tika pieslēgtas pirmo reizi), organizē bezmaksas apmācību bibliotekāriem un lasītājiem. Bibliotēkas saņem 3809 datorus, vajadzīgo programmatūru un 956 multifunkcionālās iekārtas (printeris ? skeneris ? kopētājs) papildu iepriekšējos gados uzstādītajiem trim tūkstošiem datoru. Īpašu datortehniku un programmatūru, kas domāta neredzīgiem un vājredzīgiem lasītājiem, tai skaitā iekārtas, kas izdrukā tekstus Braila rakstā, saņēma Latvijas Neredzīgo bibliotēka, septiņas tās filiāles un 28 reģionu galvenās bibliotēkas. Ir izveidoti desmit mācību centri, ikkatram ir viena stacionāra un viena pārvietojama mācību klase ar darba vietām 12 apmācāmajiem.

Latvijā vidēji uz katru 1121 iedzīvotāju ir viena bibliotēka, un 45,98% Latvijas iemītnieku izmanto bibliotēku pakalpojumus. Apmeklējumu skaits gadā vienam lasītājam ? vidēji 16,82 reizes. Aptaujā, kas noskaidroja projekta ietekmes novērtēšanai nepieciešamos sākumdatus, tika konstatēts, ka 48% aptaujāto zina par bezmaksas interneta iespēju bibliotēkā. Galvenais iemesls, kāpēc cilvēki bibliotēku neapmeklē, ? "nav vajadzības" (78,7% atbilžu). Par 3TD bija informēti tikai 13% respondentu (2008. gada februāris). Izrādās, tieši pašvaldību vadītāji ir aktīvi bibliotēku interneta iespēju izmantotāji ? 49,1% aptaujāto vietvaras pārstāvju teicās to lietojam.