Nenomaksātu rēķinu dēļ "Rīgas siltums" pagājušajā nedēļā pārtrauca siltuma piegādi 37 "Māju servisa KSA" apsaimniekotajām mājām. Pēc daļēju maksājumu veikšanas siltuma piegāde atjaunota 18 mājām, bet šodien papildus atvienotas vēl divas mājas.

Ilguns norādīja, ka no siltuma atvienotajām ēkām par martu un aprīli nav samaksāts aptuveni 70 000 latu.

Tādējādi patlaban siltumapgādes uzņēmuma "Rīgas siltums" un namu apsaimniekotāja "Māju serviss KSA" savstarpēji nenokārtotu maksājumu dēļ nu jau gandrīz nedēļu bez karstā ūdens palikuši vairāki tūkstoši rīdzinieku, kuru vidū ir gan invalīdi, gan pensionāri, gan mazi bērni.

Tā kā siltuma piegāde tiek atslēgta visai mājai, nevis atsevišķiem dzīvokļiem, siltumu patlaban nesaņem gan ļaunprātīgie nemaksātāji, gan iedzīvotāji, kas godīgi veikuši visus maksājumus.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja "Māju servisa KSA" valdes priekšsēdētāja Baiba Pļaviņa, patlaban esot vēl veikti vairāki maksājumi. Pilns norēķins neesot veikts tikai par septiņām ēkām, tādēļ pārējām 14 mājām siltuma piegādei vajadzētu drīz tikt atjaunotai, tiklīdz "Rīgas siltums" saņemšot pārskaitījumus.

Pašreizējā sistēma ir tāda, ka "Rīgas siltums" piegādā siltuma nesēju līdz individuālajam mājas siltummezglam, kur tiek sasildīts iedzīvotājiem nepieciešamais karstais ūdens. "Rīgas siltums" iekasē naudu no apsaimniekotāja, bet tas savukārt - no iedzīvotājiem. Ja daļa iedzīvotāju laikā nesamaksā, tad apsaimniekotājs nevar norēķināties ar piegādātāju.

Tā kā "Māju serviss KSA" no daļas patērētāju nav saņēmis samaksu, tad nevar norēķināties ar "Rīgas siltumu". Savukārt "Rīgas siltums", pamatojoties uz to, ka siltumenerģijas piegādes līgums noslēgts ar apsaimniekotāju, nevis tieši iedzīvotājiem, pēc ilgstošas nemaksāšanas siltuma piegādi pārtrauc.

Karstā ūdens piegādes pārtraukšana rīdziniekiem, kas regulāri maksājuši rēķinus, vērtējama kā patērētāju tiesību aizsardzības likuma pārkāpums, uzskata Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).

PTAC Patērētāju informēšanas daļas vadītāja Sanita Biksiniece aģentūrai LETA sacīja, ka no šā likuma 7.panta 2.daļas izriet, ka patērētājs, kurš ir kā trešā persona AS "Rīgas siltums" un namu apsaimniekotāja slēgtajos līgumos par siltuma piegādi un kurš ir kārtojis savas saistības, nav atbildīgs par citu patērētāju nenokārtotajām saistībām.

Līdz ar to personām, kas maksājumus veikušas, konkrētais pakalpojums ir jāsaņem, uzsvēra PTAC pārstāve.

Kā aģentūrai LETA norādīja Ilguns, PTAC viedoklis esot pārsteidzīgs un PTAC situācijas būtību līdz galam neesot izpratis.

Starp uzņēmumiem noslēgtajos līgumos ietvertie nosacījumi nenosaka ierobežojumus apsaimniekotājiem brīvi vienoties ar ēku dzīvokļu īpašniekiem par sadarbības formām, kuras ir atbilstošas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, vienlaikus sedzot arī apsaimniekotāja riskus, uzsvēra Ilguns.

"Rīgas siltuma" komercdirektors atzīmēja, ka normatīvie akti un spēkā esošie līgumi par namu apsaimniekošanu neliedz iespēju "Māju servisam KSA" risināt ar namu apsaimniekošanu saistītos jautājumus gan ar ēku dzīvokļu īpašnieku sapulces starpniecību, gan ar attiecīgajiem dzīvokļu īpašniekiem.

"Mājas iedzīvotāji nolīgs vienu personu, kas veiks apsaimniekošanu. Apsaimniekotājam jānosaka noteikts budžets, kurā jāparedz rezerves šādiem gadījumiem. Tāpat ir savstarpēji jāatrisina jautājums, kā piedzīt nesamaksātos parādus, kaut vai ar tiesu izpildītājiem jāatņem nemaksātājam dzīvoklis. Iedzīvotāju biedrībai līgumā jāparedz, kā juridiski vērsties pret līdzīpašniekiem, kas nemaksā rēķinus," skaidroja Ilguns.

Rīgas vicemērs Jānis Dinevičs (LSDSP) aģentūrai LETA atzina, ka izveidojusies situācija neesot normāla. "Tas ir absurdi, ka kārtīgie maksātāji nonāk cietēju lomā," sacīja Dinevičs, tomēr piebilstot, ka "Rīgas domei nav mehānisma, kā iedarboties uz privāto apsaimniekotāju un "Rīgas siltumu"".

Vicemērs pauda uzskatu, ka domei vajadzētu dotēt "Rīgas siltumu", bet tas neesot iespējams, kamēr uzņēmumā ir 2% privātā kapitāla. ""Rīgas siltumam" vajadzētu nonākt 100% pašvaldības īpašumā, tad daudz ko varētu vieglāk atrisināt," apgalvoja Dinevičs.

"Māju servisa KSA" valdes priekšsēdētāja aģentūrai LETA atzina, ka joprojām tiek risinātas sarunas ar iedzīvotājiem-parādniekiem, tiekot slēgtas vienošanās ar nemaksātājiem par parādu atmaksu un rīkotas kopsapulces. "Cenšamies darīt visu, ko varam," sacīja Pļaviņa.

"Māju serviss KSA" nespēj norēķināties ar "Rīgas siltumu", jo uzņēmuma apsaimniekotajās mājās rīdzinieki par siltumenerģiju nav samaksājuši vairāk kā 500 000 latu, iepriekš apgalvoja uzņēmēja.

Pret nemaksātājiem pašlaik ir tiesvedība par vairāk nekā 200 000 latu piedziņu, norādīja Pļaviņa.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja skaidroja, ka ar nemaksātājiem cīnīties esot ļoti grūti, tāpat gandrīz neatrisināma problēma esot ar pakalpojuma atslēgšanu. "Lai nemaksātājam noslēgtu karstā ūdens vai apkures piegādi, jāiekļūst dzīvoklī. Bet vainīgie never vaļā durvis, arī policija nav tiesīga iejaukties. Caurules jāaizmetina, jo plombu var vienkārši noraut un pakalpojumu saņemt, mums nezinot. Arī caurulēm ir grūti piekļūt, jo dažviet jālauž sienas, - kas apmaksās remontu? Mums ir liegta iespēja liegt pakalpojumu," klāstīja Pļaviņa.

Piemēram, ēkā Viestura prospektā 75 problēmas sagādājot viens dzīvokļa īpašnieks, kura parāds ir vairāk nekā 2000 latu liels. Šā viena iedzīvotāja dēļ cieš visa māja.

Uzņēmēja norādīja, ka jau sen notiekot sarunas ar Ekonomikas ministriju par jaunas sistēmas ieviešanu, kurā komunālo pakalpojumu sniedzējs varētu norēķināties tieši ar patērētāju un nebūtu nepieciešama apsaimniekošanas uzņēmuma starpniecības funkcija.

Savukārt kāds "Māju servisa KSA" apsaimniekotās mājas, kurai atslēgts siltais ūdens, iedzīvotājs aģentūrai LETA pauda sašutumu gan par apsaimniekotāja, gan par "Rīgas siltuma" rīcību.

"Ja mājā no 21 dzīvokļa ir viens parādnieks ar vairāku tūkstošu latu parādu, rodas jautājums, kāpēc šī problēma tiek risināta tikai šobrīd un kāpēc, izmantojot tādu radikālu metodi kā karstā ūdens atslēgšana visai mājai. Parāds taču ir krājies daudzus mēnešus, bet citi mājas iedzīvotāji godprātīgi un laikā apmaksā rēķinus," uzsvēra iedzīvotājs, kurš nevēlējās atklāt savu vārdu.

Konkrētās mājas iedzīvotāji jau iepriekš bijuši neapmierināti ar "Māju servisa KSA" rīcību, piemēram, nesniedzot skaidru informāciju par daudzu gadu garumā ievāktās apsaimniekošanas maksas izlietošanu, kā arī nepildot solījumus par remontdarbiem. Iedzīvotāju iespējas nomainīt mājas apsaimniekotāju kavē šā procesa sarežģītība.

"Pēc pēdējiem notikumiem vispār rodas šaubas par "Māju servisa KSA" maksātspēju, jo tas ir kaut kas nedzirdēts - karstā ūdens piegādes atslēgšanu skaidrot ar viena mājas iedzīvotāja iekrātajiem parādiem. Kāpēc vispār apsaimniekotājs ir vajadzīgs, ja tas nejēdz būt pat par starpnieku iedzīvotāju sadarbībā ar monopolistiem? Kāda garantija, ka nākamreiz kāds neizdomās atslēgt elektrību visai mājai, siltumu, neizvest atkritumus, jo kāds būs nedaudz kavējis rēķinu apmaksu?" jautāja sašutušais "Māju servisa KSA" klients.

Viņš asi kritizēja arī "Rīgas siltuma" rīcību, kas līdzinoties "labākajām padomju tradīcijām". "Sanāk, ka "Rīgas siltums" vēršas ne jau pret "Māju servisu KSA", bet gan pret saviem lojālajiem klientiem - karstā ūdens patērētājiem. Turklāt uzņēmums ir gatavs pat ciest zaudējumus, lai tikai pārmācītu parādniekus. Kas notiks, ja izrādīsies patiesas bažas par iedzīvotāju spēju smagajā ekonomiskajā situācijā norēķināties par siltumu?" jautāja iedzīvotājs.

"Neesam priecīgi par radušos situāciju, bet noslēgtie līgumi jāpilda, nevar nemaksāšana vilkties bezgalīgi ilgi. Strādājot gandrīz bezpeļņas režīmā, mēs "staigājam pa naža asmeni", jo jebkuri kavējumi maksājumos iecirtīs robu mūsu budžetā," aģentūrai LETA stāstīja "Rīgas siltuma" valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Žīgurs norādīja, ka "Rīgas siltums" nevar vienam iedzīvotājam siltumu piegādāt un otram nepiegādāt, jo uzņēmums siltuma piegādi nodrošina tikai līdz mājai. Viņš pieļāva, ka, pārbūvējot sistēmu, iespējams novadīt siltumu individuāli līdz katram dzīvoklim, bet arī šeit rastos dažādas problēmas.

Viena no problēmām būtu lielās pārbūves izmaksas, otra - ka būtu jāmaksā arī par koplietošanas telpu sildīšanu, bet trešā - būtu nesaskaņas starp tiem mājas iedzīvotājiem, kuru dzīvokļi atrodas ēkas vidū un galos, jo gala dzīvokļiem apkures izmaksas būtu divreiz lielākas.

Žīgurs atzina, ka problēmas risināšanā liela loma būs pašvaldībai, kas maksās dzīvokļu apsaimniekošanas pabalstus.

Jau ziņots, ka "Rīgas siltuma" tarifs no 15.oktobra pieaugs vidēji par 28,5%, līdz ar to būs 45,57 lati par megavatstundu.

Saskaņā ar "Rīgas siltuma" apkopotajiem datiem šā gada februārī standarta pašvaldības dzīvojamā mājā siltums mēnesī izmaksāja 50-70 santīmus par kvadrātmetru, attiecīgi no 15.oktobra šis rādītājs varētu sasniegt 65-91 santīmu par kvadrātmetru. Siltuma patēriņš esot atkarīgs no mājas energoefektivitātes, bet izmaksas par elektroenerģiju iepriekšējā ziemā svārstījās no 0,4 līdz 1,2 latiem par kvadrātmetru mēnesī.