Lombardi, kuru klienti lielākoties ir no alkohola, narkotikām vai azartspēlēm atkarīgas personas, ir pakļauti palielinātam noziedzības riskam, taču lombardu darbība normatīvajos aktos nav regulēta un uzraudzība praktiski netiek veikta.

JL aicina Slakteri atbildēt, vai likumā noteiktais 2000 latu pamatkapitāls ir pietiekams lombardu darbībai un vai lombardiem šai ziņā nav vajadzīgs speciāls regulējums. JL arī aicina Slakteri skaidrot, kā notiek lombardos tirgotās mantas izcelsmes kontrole, kas to veic un cik šādu pārbaužu ir veikts pēdējā gada laikā. JL vēlas noskaidrot, kā iespējams efektīvi identificēt personu, kas lombardā nodod noziedzīgā ceļā iegūtu mantu, ja mantas nodevējam personu apliecinošs dokuments nav jāuzrāda.

Tāpat JL uzdevis jautājumus Segliņam, aicinot iepazīstināt ar Valsts policijas statistiku par lombardos veiktajām pārbaudēm. JL lūdz Segliņu sniegt informāciju par to, cik pārbaužu Valsts policija veikusi ar mērķi noskaidrot tirgoto preču izcelsmi, cik šādu pārbaužu veikts lombardos un cik gadījumos konstatēts, ka lombardos tirgota nelikumīgi iegūta manta.

Jau 2007.gada februārī valdībā tika izskatīts informatīvais ziņojums "Par lombardu darbības tiesiskā regulējuma izstrādi", taču nekādas tālākas darbības no atbildīgo ministriju puses nav sekojušas. Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās veicina noziedzības palielināšanos valstī, un lombardi pie pašreizējā regulējuma darbojas kā "ielu noziedzības dzirnavas" un ērtākais veids, kā legalizēt noziedzīgā ceļā iegūtus līdzekļus vai mantu, tādēļ JL jau iepriekš uzsvēris nepieciešamību izstrādāt lombardu darbības tiesisko regulējumu, kurā būtu paredzēta lombardu licencēšana, uzraudzība, darba laika ierobežošana no plkst. 8 līdz 22, nepieciešamība reģistrēt personas, kuras nodod lombardos mantas, kā arī paaugstinātas prasības lombardu pamatkapitālam un mantu glabāšanai (atbilstošas telpas, seifi, videonovērošana, apdrošināšana).