Vairāki tūkstoši cilvēku vēl vēlā vakarā pulcējušies 11.novembra krastmalā, kur pie pils mūra aizdegtas tūkstošiem svecītes, godinot par Latviju kritušo karavīru piemiņu.
Tūkstošiem cilvēku 11.novembra krastmalā aizdedz svecītes (81)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Daudzi cilvēki savu svecīti aizdeguši un devušies Vecrīgas ielās, tomēr krastmalā vēl vēlā vakarā daudzi jaunieši un jaunas ģimenes ar bērniem dodas nolikt savu svecīti pie mūra sienas, kura jau kvēlo tūkstošiem svecīšu liesmās.
Krastmalā redzams vairāk jauniešu nekā vecākas paaudzes cilvēku. Jaunieši pulcējas bariņos, šur tur dzirdamas patriotiskas dziesmas un latviešu tautasdziesmas.
Aptaujātie jaunie cilvēki atzīst, ka piemin Lāčplēša dienu, jo, pateicoties latviešu karavīriem, tika uzveikts Bermonta karaspēks. Svecītes kvēlo arī pie Brīvības pieminekļa.
Jau ziņots, ka šodien Latvijā tiek svinēta Lāčplēša diena. Galvenie svētku pasākumi notika Latvijas galvaspilsētā, jo tieši Rīgu no bermontiešu uzbrukuma pirms 89 gadiem nosargāja latviešu karavīri un pilsētnieki.
1919.gada 8.oktobrī krievu pulkveža Pāvela Bermonta un vācu ģenerāļa Rīdigera fon der Golca vadītā 50 000 vīru armija sāka uzbrukumu Rīgai. Latvijas valdības rīcībā tobrīd bija tikai 544 virsnieki un 10 662 karavīri. Bermontieši ātri nonāca Daugavas kreisajā krastā, Latvijas armija atkāpās uz labo krastu un pacēla Daugavas tiltus.
Bermontiešu draudi Rīgai tās iedzīvotājos radīja milzīgu patriotismu, un uz ierakumiem Daugavmalā devās gan studenti, gan skolēni. Notikumu gaitu ietekmēja arī angļu un franču karakuģu ierašanās Daugavā, tie 15.oktobrī atklāja uguni uz Bolderāju un Daugavgrīvas cietoksni. Latviešu karavīriem radās iespēja pārcelties pāri Daugavai un ieņemt Daugavgrīvu un Bolderāju. 4.novembrī Rīgas 6.kājnieku pulks ieņēma Anniņmuižu un Bolderāju, 9.novembrī tika atbrīvots Zasulauks.
1919.gada 11.novembra rītā bermontieši bija izdzīti no Pārdaugavas. Rīga bija atbrīvota. Sāka zvanīt baznīcu zvani, sajūsminātie rīdzinieki pulcējās ielās.
1919.gada 11.novembrī tika nodibināts Lāčplēša Kara ordenis ar devīzi "Par Latviju" un 11.novembris tika pasludināts par Lāčplēša dienu.
Cīņās ar bermontiešiem Latvijas armija zaudēja 57 virsniekus un 686 karavīrus.
Ar Latvijas valsts himnas "Dievs, svētī Latviju!" atskaņošanu šovakar noslēdzās nedaudz vairāk kā pusstundu garā svinīgā godasardzes maiņa pie Brīvības pieminekļa. Svinīgā ceremonija sākās ar Latvijas Augstākās padomes Prezidija 1992.gada 5.novembra lēmuma un toreizējā Aizsardzības spēku komandiera Daiņa Turlā 1992.gada 10.novembra pavēles par Godasardzes pie Brīvības pieminekļa atjaunošanu nolasīšanu.
Godasardzes maiņas ceremonijas laikā ap īpaši veidotu ugunskuru karavīri kopā ar deju kopas "Bramaņi" dejotājiem veidoja horeogrāfisku priekšnesumu, kura laikā tika lasīta patriotiska dzeja par dzimteni un latviešu strēlniekiem.
Godasardzes ceremonijai sekoja Godasardzes rotas karavīru defilē programma latviešu tautasdziesmu par karavīriem pavadījumā un salūta zalves ar triecienšautenēm, pēc kurām karavīrus sveica pie Brīvības pieminekļa pulcējušos skatītāju aplausi.
Svinīgo pasākumu vēroja aptuveni pāris simti interesentu.
Kāda skatītāja pēc pasākuma stāstīja, ka pasākums viņu ir aizkustinājis. Viņasprāt, nākotnē šī varētu izveidoties par jauku tradīciju, kura modinātu cilvēkos patriotisma jūtas.
Savukārt kāds cits skatītājs norādīja, ka viņam šķitusi nepārdomāta stilizētā ugunskura lietošana pasākumā, taču kopumā ceremonija esot bijusi laba.
Nejauši satikts karavīrs, kurš ceremonijā piedalījās tikai kā skatītājs, norādīja, ka, pēc viņa domām, pasākums ir izdevies.
Godasardzes maiņas ceremonija bija veltīta 16.gadadienai kopš godasardzes atjaunošanas pie Brīvības pieminekļa un Latvijas proklamēšanas 90.gadadienai.
Svinīgā godasardzes maiņas ceremonija Lāčplēša dienā turpmāk kļūs par jaunu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) tradīciju, bagātinot latviešu karavīru piemiņas godināšanas pasākumu klāstu, un simbolisku iesvētību ceremoniju tiem karavīriem, kuri sāk dienestu NBS Štāba bataljona Godasardzes rotā.
Tā balstīta uz Latvijai un Bruņotajiem spēkiem nozīmīgiem vēsturiskiem un militāriem faktiem un latviešu kultūras tradīcijām ar mērķi veicināt nacionālās piederības un patriotisma stiprināšanu sabiedrībā.