KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas pārstāve Ieva Kucika aģentūrai LETA norādīja, ka atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā noteiktajai kompetencei birojs analizē valsts iestāžu praksi korupcijas novēršanā un atklātos korupcijas gadījumus, informē sabiedrību par korupcijas attīstības tendencēm un atklātajiem korupcijas gadījumiem, atbilstoši savai kompetencei izvērtē citu institūciju veikto pārbaužu saturu un rezultātus, kā arī iesniedz attiecīgajai ministrijai priekšlikumus konstatēto trūkumu novēršanai.

Saskaņā ar minēto likumu, veicot izmeklēšanu un operatīvo darbību, lai atklātu Krimināllikumā paredzētos noziedzīgos nodarījumus valsts institūciju dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju, birojs, cita starpā, konstatē, ka arvien vairāk noziedzīgo nodarījumu valsts institūciju dienestā izdara VID amatpersonas.

KNAB nosūtītajā vēstulē Slakterim minēti deviņi piemēri par dažādiem kriminālprocesiem, kuros kā aizdomās turamās personas figurē VID darbinieki, galvenokārt Finanšu policijas pārvaldes (FPP) un Muitas kriminālpārvaldes amatpersonas.

Šie biroja atklātie noziedzīgie nodarījumi, kuri saistīti ar korupciju un kurus izdarījušas VID amatpersonas, liecina par augstu korupcijas risku VID, kura kompetencē ir veikt citu fizisko un juridisko personu darbības uzraudzību, kontroli un sodīšanu, uzskata Vilks.

Saskaņā ar Valsts ieņēmu dienesta likuma 1.pantu VID ir finanšu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas nodrošina nodokļu maksājumu un nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā, iekasē nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus Eiropas Savienības budžetam, kā arī īsteno muitas politiku un kārto muitas lietas.

Turklāt VID Finanšu policijas uzdevums ir veikt operatīvo darbību un izmeklēšanu krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, kas konstatēti valsts ieņēmumu jomā, kā arī VID ierēdņu un darbinieku rīcībā, norādīts vēstulē.

Izvērtējot konstatēto VID amatpersonu izdarīto koruptīvo noziedzīgo nodarījumu apjomu, KNAB secinājis, ka VID amatpersonu prettiesiskā darbība, neievērojot likumā noteikto kompetenci un nerealizējot likumā noteiktos pienākumus, liecina par darbību, kas neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma mērķim - demokrātiska, tiesiska, efektīva un sabiedrībai pieejama valsts pārvalde.

Turklāt, ja VID funkciju izpildi realizē amatpersonas, kuras apzināti pārkāpj nozari regulējošās tiesību normas, tiek radīts kaitējums svarīgām valsts vai sabiedrības interesēm, apdraudot sabiedrisko kārtību un drošību. Līdz ar to birojs uzskata, ka VID kompetencē noteikto nozīmīgo funkciju realizācija nedrīkst būt tādu amatpersonu kompetencē, kuras apzināti pārkāpj likumu.

Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantam valsts pārvalde savā darbībā ievēro virkni valsts pārvaldes principu, proti, valsts pārvalde pakļauta likumam, tā darbojas sabiedrības interesēs, un tā savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. Iepriekš minētā informācija par atklātajiem noziedzīgajiem nodarījumiem VID amatpersonu darbībā ļauj secināt, ka līdz šim brīdim nav nodrošināts efektīvs VID darbības uzraudzības mehānisms, lai novērstu VID amatpersonu darbībā noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar korupciju, uzsvērts vēstulē ministram.

Ņemot vērā KNAB ar likumu deleģētās funkcijas korupcijas novēršanā un apkarošanā, lai nodrošinātu valsts amatpersonām uzticētās varas godprātīgu izmantošanu valsts un sabiedrības interesēs, biroja pienākums ir vērst uzmanību uz minēto situāciju VID.

Saskaņā ar Iekšējā audita likuma 4.pantu par visaptverošas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izveidošanu, kā arī par pastāvīgu iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanu un pārraudzību ir atbildīgs iestādes vadītājs. Turklāt arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17.panta pirmā daļa nosaka, ka iestādes vadītājs ir atbildīgs par iestādes funkciju pildīšanu, iestādes iekšējo kontroles sistēmu, kā arī nodrošina iestādes darbības tiesiskumu, teikts vēstulē.

Ņemot vērā to, ka VID augstākās amatpersonas nav piemērojušas atbilstošus kontroles mehānismus, lai novērstu koruptīvu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu VID, nav nodrošinājušas VID darbības tiesiskumu atbilstoši normatīvajiem aktiem un tiesību principiem, kā arī, ņemot vērā VID nodoto valsts pārvaldes funkciju un veikto uzdevumu raksturu, to pildīšanas efektivitāti, tiesiskuma un demokrātiskās kontroles nodrošināšanas apsvērumus, KNAB lūdz Slakteri izvērtēt VID amatpersonu darbību.

Vēstule zināšanai ir nosūtīta arī Ministru prezidentam Ivaram Godmanim (LPP/LC).