Nu jau skandalozais uzņēmējs Ainis Čaunāns, kas pērn nepaguris cīnījās ar Rīgas domi par vēlmi ar savu koka kuģīti vizināties pilsētas kanālā, rokas nav nolaidis un izvirzījis vēl ambiciozākus plānus. Viņš ir iecerējis ne tikai iepeldēt kanālā, bet arī daudz plašākos ūdeņos.
Pasažierus grib «ievilināt» Daugavā (29)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Čaunāns pastiprinājis savu SIA Kanāla motorlaivu kompānijas ar jauniem kompanjoniem, piemēram, ar pilnsabiedrības Spīķeri līdzīpašnieku Uldi Dinni. SIA iepērk kuģu korpusus Amerikā un tos "aprīko" tepat Valmieras galdniecībā Zaļās pēdas. Liepājas kuģu būvētavā zondē iespējas iegādāties ūdensbusus, kas veiks pasažieru satiksmi pa Daugavu. Iesākumā tepat Rīgas centrā – no labā uz kreiso krastu un atpakaļ, bet vēlāk arī daudz garākā maršrutā – no Ķekavas uz Bolderāju. Izrāda savu kuģīti Stokholmā, kur zviedrus pārsteidz ar to, ka Latvijā spēj izgatavot tik kvalitatīvus peldlīdzekļus, un ar ūdenstransportu izlutinātie skandināvi pat bez īpašas mudināšanas ir gatavi kuģīšu darināšanu pasūtīt Latvijā. Tikmēr Rīgā Čaunānam pagaidām jāsamierinās ar atbalsta vārdiem, bet reāla pretimnākšana vēl nav saņemta. Tomēr, tā kā projektā ir ieguldīts desmitiem tūkstošu latu, varam cerēt, ka ar laiku arī pilsētas kanālu un Daugavu aizvien aktīvāk apdzīvos ne tikai pīles un kaijas, bet arī gaumīgi un ērti kuģīši.
ABBA kuģītim liedz kanālu
Prātot, ka pa Rīgas kanālu ar maziem koka kuģīšiem varētu izvadāt tūristus, Čaunāns sāka pirms gadiem pieciem. Tad viņš arī sāka meklēt attiecīgu peldlīdzekli un Zviedrijā no slavenās grupas ABBA producenta Stīga Andersona nopirka divpadsmitvietīgo kuģīti Darling.
Pats uzņēmējs atzīst, ka tā savā ziņā bija pat avantūra, jo īsti nezināja, vai Darling spēs izlīkumot kanāla līkumus un izbraukt zem tiltiņiem. Kad viņš, veicot izmēģinājuma braucienu, konstatēja, ka viss ir kārtībā, uzņēmējs centās no Rīgas domes izprasīt atļauju regulārai kuģošanai un tūristu pārvadāšanai pilsētas kanālā.
2007. gada septembrī notika Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas sēde Edmunda Krastiņa (TP) vadībā, kurā nolēma "konceptuāli atbalstīt" Čaunāna ideju un veikt visu nepieciešamo, lai jau nākamajā sezonā gan pilsētniekus, gan tūristus varētu iepriecināt ar vizināšanos pa ūdeņiem. Čaunāns atceras, ka toreiz komitejas sēdē valdīja pacilāta gaisotne: "Visi deputāti stāstīja, kur tik neesot bijuši pasaules plašajos ceļos, un visur ar sajūsmu uztvēruši braucienu ar ekskursantu kuģīšiem. Visi bija izbrīnīti, kāpēc Rīgā nekas tāds nav attīstīts."
Tomēr pagājušajā gadā Rīgas Rātsnamā sākās "dažādi brīnumi", un tā arī tūristi nesagaidīja ekskursijas pa kanālu. Dome pieņēma visnotaļ apšaubāmus kuģošanas noteikumus, kas paredzēja, ka kanālā nedrīkst ielaist peldlīdzekļus, garākus par astoņiem metriem (Darling bija "izstiepies" 12 metru garumā). Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija gan pēcāk šos noteikumus atcēla, bet bija jau par vēlu – tūrisma sezona gāja uz beigām. Čaunāns domāja, ka pērn domnieki par visu varu centās "apštopēt" viņa biznesu, lai kanāla ūdeņos ļautu iepeldēt kādam citam konkurentam. To, kas tad īsti cielēja uz Čaunāna "vietu", tā arī neviens nav atklājis. Tikai pērn tā arī neviens kanāla ūdeņos neiepeldēja.
Lai attaisnotu Darling esamību, Čaunāns septembrī organizēja pasažieru satiksmi pāri Daugavai no Spīķeriem uz Zaķusalu. Kopumā mēneša laikā šo transportlīdzekli izmantoja vairāk nekā 3000 pasažieru. Te gan jāteic, ka braucēji bija konstanta publika, jo no centra uz Zaķusalu dodas tikai tie, kam ir nepieciešams nokļūt Latvijas Televīzijas ēkā. Lai arī pārcelšanas cena uz Daugavas salu nebija īpaši augsta, ņemot vērā eksotisko transportlīdzekli, – tikai puslats, Darling bizness izgāja "pa nullēm" – neko nenopelnīja, bet nauda degvielai un kapteiņa algai sanāca. Lai pasažieru pārvadāšanu veiktu "uz komerciāliem pamatiem", nepietiek vien ar mazu "piknika" kuģīti – vajadzīgs daudz ietilpīgāks peldlīdzeklis.
Noteikumi iestrēgst domē
Tajā pašā laikā, neraugoties uz pagājušās sezonas kolīzijām, Čaunāns ir pilns apņēmības šogad atkal organizēt izbraucienu pa kanālu. Tikko ir uztaisīts jauns kanāla koka kuģītis Maria (korpuss pirkts ASV, bet virsbūve izgatavota Valmierā). Tiek domāts arī vēl par citu kuģīšu iegādi. Pagājušā gada nogalē Maria tika prezentēts ne tikai Rīgā, bet arī Stokholmā, kur zviedri bija pārsteigti par tā kvalitāti un izteica vēlmi līdzīgus iepirkt pie mums.
Kopumā nākamgad kanālā varētu braukalēt četri ar elektromotoriem aprīkoti koka kuģīši, visi no jauna izgatavoti. Darling, kam nule kā apritējis 101. mūža gads, paredzēts atstāt kā "relikviju".
Rīgas domes komitejās jau esot izskatīti jaunie kuģošanas pa pilsētas kanālu noteikumi, un tie esot sagatavoti nodošanai apstiprināšanā domes sēdē, bet pagaidām "iestrēguši". Sākotnēji tos bija paredzēts izskatīt jau pērn, bet laikam citu būtisku iemeslu dēļ (budžeta izmaiņu izskatīšanas dēļ) tā arī tie līdz visu deputātu mapēm pagaidām nav nonākuši. Kad noteikumi tiks apstiprināti, Kanāla motorlaivu kompānijas ir gatava uzreiz ķerties klāt piestātņu ierīkošanai un izveidei, kā meti jau ir gatavi.
Rīgai vajag ūdensbusu
Tajā pašā laikā plānots arī veidot zigzaga maršrutu pāri Daugavai (Spīķeri–Zaķusala–11. Novembra krastmala–Ķīpsala–Andrejosta). Tas varētu būt arī vēstnesis pasažieru satiksmes atjaunošanai pāri Daugavai. Te jāteic, ka šajā lietā Rīgas dome nav noteicēja atļaut vai aizliegt pasažierus pārvadāt pa Daugavu. Tas ir Jūras administrācijas ziņā, un tur ar birokrātiju ir maza ķēpa, saka Čaunāns. Piemēram, lai dabūtu atļauju ar konkrētu kuģi pārvadāt cilvēkus, ir jāveic virkne tehnoloģisku saskaņojumu, ko var izdarīt kādu trīs nedēļu laikā. Tomēr pašvaldībai gan ir sava teikšana – kuģotājiem no tās ir jāīrē piestātnes. Tā ka bez vietvaras atbalsta kuģošana principā nav iespējama. Pašlaik Kanāla motorlaivu kompānijas meklē ūdensbusu, ko šim mērķim varētu izīrēt, kamēr nav nopirkti vai uzbūvēti pašu kuģi.
Kanāla motorlaivu kompānijas nākotnē vēlas reanimēt pasažieru kuģīšu satiksmi arī tālāk pa Daugavu. Liepājas kuģu būvētavā jau ir pasūtīta ūdensbusa "analīze". Čaunāns domā, ka pa Daugavu varētu kursēt 100 līdz 120 pasažieru ietilpīgi "busi" un tādējādi mazināt satiksmes spriedzi. Par Daugavai vispiemērotākajiem atzīti tādi, kas pašlaik "apkalpo" Venēciju.
Bolderāja–Ķekava
1981. gadā toreizējā Rīgas izpildkomiteja Alfrēda Rubika vadībā jau izstrādāja un apstiprināja upju transporta shēmu, kas paredzēja attīstīt kuģīšu satiksmi no Jelgavas pa Lielupi līdz Rīgai un tālāk līdz Ķekavai un Baltezeram. Čaunāns teic, ka viņa kompānija neplāno iekuģot Lielupē, bet gan vispirms peldēt pa Daugavu.
Te jāpiebilst, ka jau pirms apmēram 30 gadiem tika izveidotas kuģīšu piestātnes maršrutā Ķekava–Bolderāja, tagad tikai tās vajagot atjaunot. Tiesa, pēdējo pārdesmit gadu laikā, kad pa Daugavu nekuģoja pasažieru kuģīši, pie piestātnēm ir mainījusies gultne un izveidojušies sanesumi. Tā ka nepieciešama arī upes gultnes tīrīšana. Ja šajā maršrutā kursētu četri kuģīši, tie varētu nodrošināt satiksmi ar 15 minūšu intervālu un sekmīgi iekļauties galvaspilsētas sabiedriskā transporta shēmā.
Pirmo reizi doma par vērienīgā ūdens pasažieru satiksmes maršruta atklāšanu izskanēja pirms mēneša Latvijas Sociāldemokrātiskās partijas rīkotajā forumā Nākotnes Rīga – satiksme. Savukārt Ķekavas pagasta padomes pārstāvji ir izrādījuši ieinteresētību šajā lietā. Ķekavas pagasta padomes izpilddirektora 1. vietnieks Jānis Ruško Čaunānu ir uzaicinājis uz Ķekavas pašvaldību pārrunāt šos jautājumus un izteicis iespējamību, ka pagasta budžetā varētu paredzēt līdzekļus izpētes darbiem par ūdenssatiksmes atjaunošanu.
Katrā ziņā Kanāla motorlaivu kompāniju apņēmība atjaunot pasažieru satiksmi Rīgas akvatorijā ir apskaužama, jo būtībā vēl nav nokārtota likumiskā bāze, pieņemti satiksmi regulējošie noteikumi, izstrādāti maršruti, bet jau ir izgatavoti vai jau pasūtīti kuģi, ir pilnībā skaidrs, kādām jāizskatās piestātnēm un tamlīdzīgi.
Tas viss varētu būt priekšnoteikums, lai beidzot ideja īstenotos arī dzīvē. Rīgas domes pašvaldība šajā lietā pati ar saviem spēkiem galā tikt nespēj. Pirms gadiem pieciem sešiem Rīgas domes Transporta un satiksmes lietu komiteja rīdziniekiem ik pa laikam solīja jau pēc dažiem mēnešiem atklāt prāmju satiksmi no Bolderājas uz Vecmīlgrāvi (pa sauszemi šim ceļa posmam jāvelta vismaz stunda, bet pa ūdeni – pāri Daugavai – piecas minūtes). Tālaika komitejas vadītājs Guntis Pilsums nenoguris klāstīja – tūlīt, tūlīt būs! Bet solīts makā nekrita. Toreiz domei bija labā griba, bet ne materiālā nodrošinājuma. Šoreiz materiālais nodrošinājums it kā būtu, bet "bremzējas" Rātsnama vietējās varas labā griba.