Šodien sākas likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" noteiktais 120 dienu priekšvēlēšanu periods pirms šā gada 6.jūnijā paredzētajām Eiropas Parlamenta (EP) un pašvaldību vēlēšanām.
Viena nosaukuma kandidātu sarakstā esošajiem kandidātiem ir tiesības priekšvēlēšanu aģitācijai Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā izmantot bez maksas desmit minūtes laika posmā no septītās dienas līdz priekšpēdējai dienai pirms vēlēšanu dienas.
Likums arī noteic, ka Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai, kā arī komerciālām raidorganizācijām vismaz 150 dienas pirms vēlēšanām jānosūta priekšvēlēšanu aģitācijas raidlaika izcenojumi Nacionālajai radio un televīzijas padomei, kas minēto informāciju nekavējoties publisko savā mājaslapā internetā.
Raidorganizācijai aizliegts izvietot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus par augstāku vai zemāku cenu, nekā tas norādīts izcenojumos. Šie izcenojumi pēc to publiskošanas nav grozāmi.
Noteikts, ka politiskā organizācija, politisko organizāciju apvienība, atsevišķs deputāta kandidāts vai to pilnvarota persona līgumu par raidlaika piešķiršanu slēdz tieši un nepastarpināti tikai ar raidorganizāciju un preses izdevumu.
Vēlēšanu dienā līdz plkst.22 raidorganizāciju raidījumos aizliegts iekļaut sabiedriskās domas aptaujas rezultātus par politisko organizāciju, politisko organizāciju apvienību vai atsevišķu deputātu kandidātu popularitāti.
Noteikts, ka publiskās vietās izvietoto priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu ietvaros jānorāda, kura politiskā organizācija vai politisko organizāciju apvienība vai kurš deputāta kandidāts šo priekšvēlēšanu aģitāciju ir apmaksājis.
Likumā arī noteikts, ka preses izdevums vismaz 150 dienas pirms vēlēšanām nosūta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) tāda priekšvēlēšanu aģitācijas materiāla izvietošanas izcenojumus, kuru iesniedz politiskā organizācija, politisko organizāciju apvienība vai atsevišķs deputāta kandidāts, KNAB minēto informāciju nekavējoties publisko savā mājaslapā internetā.
Saskaņā ar likumu katrā preses izdevumā publicētā priekšvēlēšanu aģitācijas materiālā jānorāda, kura politiskā organizācija, politisko organizāciju apvienība vai kurš deputāta kandidāts šo priekšvēlēšanu aģitāciju ir apmaksājis.
Raidorganizācija, kas vienojusies ar politisko organizāciju, politisko organizāciju apvienību, atsevišķu deputāta kandidātu par priekšvēlēšanu aģitācijas materiāla izvietošanu, ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc līguma noslēgšanas vai izmaiņu veikšanas noslēgtajā līgumā nosūta KNAB paziņojumu par paredzamo priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanu.
Arī preses izdevums, kas vienojies ar politisko organizāciju, politisko organizāciju apvienību, atsevišķu deputāta kandidātu par priekšvēlēšanu aģitācijas materiāla izvietošanu, ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc līguma noslēgšanas vai izmaiņu veikšanas noslēgtajā līgumā nosūta KNAB paziņojumu par paredzamo priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanu.
Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums noteic, ka pieļaujamos politisko partiju tēriņus Saeimas un pašvaldību vēlēšanās noteiks, aizpagājušā gada vidējai algai piemērojot koeficientu 0,0008, bet EP vēlēšanās - koeficientu 0,0003 uz katru vēlētāju iepriekšējās vēlēšanās.
Savukārt EP vēlēšanām, kas šogad notiks vienā dienā ar pašvaldību vēlēšanām, tiks piemērots koeficents 0,00015. Tas nepieciešams, lai novērstu iespēju partijām, kuras startēs abās vēlēšanās, iegūt vairāk līdzekļu pašvaldību velēšanu kampaņai, piemēram, cīņā par pārstāvniecību Rīgas domē.
Grozījumi par partiju tēriņu griestiem ir saistīti ar vidējo bruto algu valstī, tai piemērojot koeficientu 0,0008. Izdevumi uz vienu vēlētāju ir ap 32 santīmiem, kopējā vienai partijai tērējamā summa sasniedz aptuveni pusmiljonu latu līdzšinējo 280 000 latu vietā.
Agrāk katra partija priekšvēlēšanu izdevumiem drīkst tērēt ne vairāk kā 20 santīmus uz katru vēlētāju, kas piedalījies iepriekšējās vēlēšanās.
Ar politiskajām organizācijām un to apvienībām nesaistītai personai ir tiesības veikt priekšvēlēšanu aģitāciju. Kapitālsabiedrībai, kurā vairāk nekā viens procents kapitāla daļu pieder valstij, pašvaldībai vai citai publiskai personai, aizliegts veikt priekšvēlēšanu aģitāciju. "Trešā persona" priekšvēlēšanu aģitācijai varēs izlietot summu, kas nepārsniedz 15 minimālo algu apmēru - 2700 latu.
Likums paredz, ka pašvaldības var noteikt publiskas vietas, kurās nedrīkst izvietot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus.
Politiskā organizācija, politisko organizāciju apvienība, deputāta kandidāts, kā arī "trešā persona", kas pārkāpusi likumā noteiktos priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumus, saucama pie likumā noteiktās atbildības, paredzēts likumā.
Ja priekšvēlēšanu aģitācijas perioda laikā KNAB konstatēs, ka politiskā organizācija vai politisko organizāciju apvienība ir veikusi priekšvēlēšanu aģitāciju par summu, kas pārsniedz Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā noteikto pieļaujamo priekšvēlēšanu izdevumu apmēru, KNAB priekšnieks pieņems lēmumu par aizliegumu veikt turpmāko priekšvēlēšanu aģitāciju par maksu. Aizliegumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur šā lēmuma darbību. Tiesai sūdzība jāizskata triju darbdienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Ja priekšvēlēšanu aģitācijā līdzekļi tiks pārtērēti, KNAB priekšnieks uzdos 30 dienu laikā ieskaitīt valsts budžetā finanšu līdzekļus tajā apmērā, kas atbilst pārsniegtajam priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumu apmēram.
Vēlēšanu dienā, kā arī dienu pirms vēlēšanām priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošana radio un televīzijā, publiskās vietās, preses izdevumos ir aizliegta.
Likums Saeimā pieņemts 2009.gada 15.janvārī.









