Saeima vēlē nākamo Valsts prezidentu (83)

Prezidenta amatam ir izvirzīti divi bezpartejiski pretendenti - valdošā koalīcija šajā postenī vēlas redzēt ārstu, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas vadītāju Valdi Zatleru, bet opozīcijā esošā partija "Saskaņas centrs" (SC) augstajam amatam ir izvirzījusi juristu, bijušo Satversmes tiesas vadītāju Aivaru Endziņu.

Vērtējot prezidenta amata kandidātus, Zatleram visasākie pārmetumi ir izteikti par aplokšņu maksājumu jeb "pateicību" pieņemšanu no saviem pacientiem, turklāt par šiem dāvinājumiem nenomaksājot nodokļus. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir nolēmis uzsākt pārbaudi, vai Zatlers, saņemot pateicību no pacientiem par sniegtajiem medicīniskajiem pakalpojumiem, nav pārkāpis normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus.

Savukārt Endziņam tiek pārmesta darbība komunistiskajā partijā, bet Valsts kontrole uzskata, ka viņš, būdams Satversmes tiesas vadītājs, pērn pats sev nelikumīgi piešķīris prēmijas. Endziņš savu kā kompartijas darbinieka pausto nostāju ir atzinis par kļūdu, bet Satversmes tiesa nepiekrīt Valsts kontroles nostājai, ka konstitucionālās tiesas bijušais priekšsēdētājs būtu pārkāpis likumu par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, jo Endziņš pērn neesot piedalījies balsošanā par prēmijas piešķiršanu sev pašam.

Prezidenta vēlēšanas būs pirmais darba kārtības jautājums parlamenta plenārsēdē. Pirms balsošanas deputātiem būs tiesības izteikt savu viedokli debatēs, kuras gan līdz šim neviena sasaukuma Saeimas deputāti nav izmantojuši, aģentūru LETA informēja Saeimas juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš.

Koalīcijas partijas ir pārliecinātas, ka prezidenta amatā izdosies ievēlēt ārstu Zatleru, lai arī katrā valdošās pozīcijas frakcijā varētu būt tādi deputāti, kuri neatbalsta ārsta ievēlēšanu. Apvienības "Tēvezemei un brīvībai"/LNNK deputāte Anna Seile jau ir paziņojusi, ka neatbalsta Zatlera kandidatūru.

Valdošās koalīcijas partijām Saeimā ir 58 balsis, taču jau tagad zināms, ka viens deputāts - Leopolds Ozoliņš (ZZS) - veselības problēmu dēļ uz sēdi nevarēs ierasties.

Opozīcijai Saeimā ir 41 balss, un jau tagad izskanējis, ka opozīcija varētu būt vienota atbalstā Endziņam, lai iedragātu valdības koalīcijas vienotību. Opozīcijas partijas sākotnēji prezidenta vēlēšanām bija izvirzījušas divus kandidātus, taču partijas "Jaunais laiks"(JL) izvirzītā deputāte Sandra Kalniete atsauca savu kandidatūru par labu Endziņam.

Pirmo reizi deputāti jauno valsts galvu vēlēs pēc Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma prasībām. Saskaņā ar likumu balsošanas urnai vajadzēs atrasties Saeimas sēžu zālē. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli un Valsts prezidenta ievēlēšanas likumu, prezidentu ievēlēs, aizklāti balsojot ar vēlēšanu zīmēm. Valsts prezidents uzskatāms par ievēlētu ar ne mazāk kā 51 balss vairākumu.

Ja pirmajā vēlēšanu kārtā neviens kandidāts neiegūs ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, par abiem kandidātiem būs jābalso otrreiz. Ja arī tad neviens netiks ievēlēts, vēlēšanas turpināsies, izslēdzot to kandidātu, kurš iepriekšējā kārtā ieguvis vismazāk balsu. Ja prezidenta vēlēšanu pēdējā kārtā neviens kandidāts nebūs ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tiks rīkotas jaunas vēlēšanas.

Jaunas Valsts prezidenta vēlēšanas rīkojamas ne ātrāk kā 10 un ne vēlāk kā 15 dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas, kas nozīmē - ja 31.maijā prezidentu neievēlē, nākamās vēlēšanas notiks ne ātrāk kā 10.jūnijā.

Saskaņā ar aģentūras LETA arhīvu, Zatlers ir dzimis 1955.gada 22.martā. Viņam ir trīs bērni. Patlaban Zatlers ir Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas valdes priekšsēdētājs.

Augstāko izglītību Rīgas Medicīnas institūtā Zatlers ieguva 1979.gadā, bet vēlāk esot stažējies ASV, un tas esot noticis Jēlas Universitātes Votebērijas klīnikā. Kopš 1979.gada Zatlers strādā par ārstu traumatologu-ortopēdu Rīgas 2.slimnīcā, 1985.gadā kļuva par šīs slimnīcas Traumatoloģijas nodaļas vadītāju, bet kopš 1994.gada vada Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu (TOS).

2003.gadā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pēc Audera iesnieguma ierosināja krimināllietu par TOS amatpersonu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Slimnīcā tika veiktas vairākas pārbaudes saistībā ar apstrīdēto mugurkaula implantu iegādi, kas iepirkti bez konkursa no Zatlera sievas firmas un slimnīcas direktora vietnieka Ābola uzņēmuma. Auders, kas vēlāk pats zaudēja posteni, Zatleru uz izmeklēšanas laiku bija atstādinājis no amata, kurā toreizējais premjers Einars Repše (JL) viņu vēlāk atjaunoja, jo izmeklēšanā nelikumības nekonstatēja. Korupcijas apkarotāji ir apstiprinājuši, ka 2006.gada maijā šī lieta ir izbeigta, jo nav konstatētas noziedzīga nodarījuma pazīmes. TOS amatpersonu darbība ir bijusi atbilstoša likumdošanai.

Pagājušā gadsimta 80.gadu beigās Zatlers bija Latvijas Tautas frontes domes loceklis un Latvijas Ārstu biedrības atjaunošanas grupas aktīvists. Viņš bijis Latvijas Artroskopijas asociācijas dibinātājs un prezidents, Latvijas Ortopēdu asociācijas viceprezidents. Zatleram ir piešķirts 4.šķiras Triju Zvaigžņu ordenis.

Savā biogrāfijā Zatlers norādījis, ka nekad nav bijis PSKP biedrs, nav sadarbojies ar Valsts drošības komiteju un nav nevienā politiskā partijā. Tāpat viņš norādījis, ka ir piedalījies Černobiļas atomelektrostacijas katastrofas likvidācijas darbos. Biogrāfijā kā savas aizraušanās Zatlers minējis kulināriju, ziedus, tēlotājmākslu, mūziku un ISO kvalitātes vadības standartus.

Savukārt otrs prezidenta amata kandidāts, saskaņā ar aģentūras LETA arhīva datiem, dzimis 1940.gada 8.decembrī Rīgā. Endziņš ir precējies, un viens no viņa dēliem ir metālmākslinieks Arvīds Endziņš, bet otrs - Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš.

Endziņš 1968.gadā absolvējis Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti. 1972.gadā viņš absolvējis Maskavas Valsts universitātes Juridiskās fakultātes aspirantūru, iegūstot tiesību doktora - Dr.iur. - grādu. 1977.gadā Endziņš aizstāvējis disertāciju Maskavas Valsts universitātē. 1980.gadā Endziņam tika apstiprināts docenta zinātniskais nosaukums. Viņš no 1972.gada strādājis LVU, kur bijis līdzstrādnieks tiesību zinātņu daļā, kā arī bijis vecākais pasniedzējs Juridiskajā fakultātē, docents un katedras vadītājs.

Laikā no 1958. līdz 1963.gadam Endziņš ir darbojies komjaunatnē, bet no 1963. līdz 1990. gadam - bijis Komunistiskās partijas biedrs. No 1988.gada Endziņš bijis Latvijas Tautas frontes (LTF) biedrs, kā arī šīs partijas 1.kongresa delegāts un bijis mandātu komisijas priekšsēdētājs, darbojies Latvijas Demokrātiskajā darba partijā un Latvijas Nacionālās neatkarības kustībā.

1990.gadā Endziņš tika ievēlēts par Augstākās padomes deputātu kā LTF loceklis un līdz 1993.gadam bijis Augstākās Padomes deputāts, Likumdošanas jautājumu komisijas priekšsēdētājs un prezidija loceklis. Endziņš bijis arī viens no starptautiskās organizācijas "Eiropa 2000" Latvijas filiāles dibinātājiem.

1990.gada maijā Endziņš balsojis par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Endziņš ir apbalvots ar 3.šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

1993.gadā Endziņš bijis "Kluba 21" biedrs, bet tā paša gada jūnijā kļuvis par savienības "Latvijas ceļš" biedru un dibinātāju. No šīs savienības Endziņš arī kandidējis 5. un 6.Saeimas vēlēšanās, kļūstot par deputātu. 1995.gada novembrī Endziņš ievēlēts par Saeimas delegācijas EDSO Parlamentu asamblejā locekli un delegācijas vadītāju.

1996.gada augustā Endziņš tika izvirzīts par Satversmes tiesas tiesneša kandidātu, oktobrī tika ievēlēts par tiesnesi, vēlāk kļuva par šīs tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītāju, bet vēl pēc tam - par tās priekšsēdētāju. Šajā amatā viņš tika ievēlēts atkārtoti 2003. un 2006.gadā.

Pēc Satversmes tiesas priekšsēdētāja pilnvaru termiņa viņš atstājis darbu konstitucionālajā tiesā un šā gada sākumā uzsācis darbu biznesa augstskolas "Turība" Juridiskās fakultātes Publisko tiesību katedrā.